20.3 °C, 2.1 m/s, 91.4 %

Pilsētā

Vieni būvē, citi meklē finansējumu
24/10/2008

Dzīvojamo māju attīstītāji un renovētāji nenoliedz, ka pašreizējos apstākļos projektu īstenošana vairs nav tik vienkārša. Tomēr dzīvojamā platība ir vajadzīga. Dažiem attīstītājiem finanšu meklējumu dēļ ieceres realizācija atlikta uz vēlāku laiku.

Dzīvojamo māju attīstītāji
un renovētāji nenoliedz, ka pašreizējos apstākļos projektu
īstenošana vairs nav tik vienkārša. Tomēr dzīvojamā platība ir
vajadzīga. Dažiem attīstītājiem finanšu meklējumu dēļ ieceres
realizācija atlikta uz vēlāku laiku.
Šī gada beigās vai nākamā sākumā Jelgavā ekspluatācijā nodos
jaunu daudzdzīvokļu māju Ganību ielā, kā arī renovēto māju Asteru
ielā. Nākamvasar Jurģus varētu svinēt potenciālie dzīvokļu
īpašnieki Raiņa ielā. Sagatavošanās darbi pamatu izbūvei pabeigti
vēl vienam namam Ganību ielā, bet Zvejnieku ielā projekts pēc
pamatu izbūves apturēts.
Vienalga ko vairs nepērk
SIA «AVT grupa» māja Ganību ielā 6 aiz Kārklu ielas nama ir
otrais Jelgavā īstenotais projekts. Pirms tam ar daudzdzīvokļu namu
attīstību uzņēmums nodarbojies Rīgā. Savukārt pēc tam plāno doties
uz Ventspils pusi, bet mūsu pilsētā ar ieceru īstenošanu –
nogaidīt. Firmas valdes loceklis Aleksandrs Grigorjevs pēdējo
projektu vērtē kā padārgu. Kaut arī māja ir kompakta, tomēr
konstruktīvi sarežģīta, ar pazemes autostāvvietu, kas būs pieejama
par papildus samaksu.
Namā būs autonomā gāzes apkure, katram dzīvoklim –
individuālais siltuma skaitītājs, nodrošinot iespējas regulēt
temperatūru. Iekšējā labiekārtotajā pagalmā būs rotaļu laukums
bērniem, bet drošības nolūkos ierīkota videonovērošana un
domofons. 
Dzīvokļus, kuru platība ir no 65 līdz 116 kvadrātmetriem,
realizācijai piedāvās ar pilnu apdari. To A.Grigorjevs vērtē kā
kvalitatīvu, dzīvokļos būs koka parkets, bet sanitārajā mezglā –
apsildāmās grīdas, tāpat būs kamīns, pēc izvēles – arī
sauna. 
Dažkārt no potenciālajiem klientiem dzirdēta neapmierinātība
ar attīstītāja izvēli, piemēram, ar akmens darba virsmām virtuvē,
kas, kaut arī pieder pie «dārgākā gala», tomēr ne visus apmierina.
Uz jautājumu, kā gaumes jautājums risināts Ganību ielas namā,
A.Grigorjevs skaidro, ka izvēles iespēju nodrošināšanai pieejami
trīs dizaina varianti. «Koncentrējamies uz to, lai dzīvoklis
patiktu. Pieaicināts interjerists un dizainers, lai dzīvokļi būtu
pārdomāti līdz sīkākajām niansēm,» stāsta attīstīja pārstāvis,
piebilstot, ka tagad nav vairs tie laiki, kad cilvēki pirka
vienalga ko. Vienlaikus jaunajiem īpašniekiem attīstītājs
piedāvāšot dažādiem cenu līmeņiem atbilstošus mēbeļu risinājumus.
Tādējādi cilvēki, netērējot laiku un nelauzot galvu, konkrētos
veikalos varēšot iegādāties atbilstoša izmēra mēbeles.
Tāpat kā Kārklu ielā apsaimniekošanu veikšot attīstītāja
uzņēmums, par kvadrātmetru prasot 50 santīmu.
Divstāvu dzīvokļi un lifts 
Renovētajā Asteru ielas 17. namā būs pieejami 60 dzīvokļi. To
platība ir no 33 līdz 106 kvadrātmetriem. Trīs augšējos stāvos būs
divstāvu dzīvokļi. Attīstītāja pārstāve Daila Vīksne-Kizika teic,
ka dzīvokļi atkarībā no izvēles būs pieejami gan ar balto apdari,
gan pilnībā piemēroti dzīvošanai. Apsaimniekošanu tāpat kā
attīstītāja iepriekš atjaunotajā Asteru ielas 14. mājā veiks
uzņēmums «Vidzemes nami». Tās cena – 35 santīmi par
kvadrātmetru. 
Savukārt Raiņa ielas 1./3. mājā, kurai līdz gada beigām
plānots uzlikt jumtu un ielikt logus, par apsaimniekošanas izmaksām
vēl nav domāts. Uvis Legzdiņš no SIA «TLL» pieļauj, ka ēku
apsaimniekos SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde». Namā būs 27
atvērtā plānojuma pusotras un divistabu dzīvokļi 46 – 80
kvadrātmetru platībā. Ja kādam nepieciešama lielāka platība, divus
dzīvokļus varēs apvienot vienā. «Orientējamies uz to, ka tirgū
pārsvarā pieprasīti nelieli, bet kvalitatīvi dzīvokļi,» izvēli
pamato attīstītājs, piebilstot, ka piecstāvu ēka būs mūsdienu
standartiem atbilstoša, ieskaitot liftu. Apakšstāvu domāts izīrēt
komerciāliem nolūkiem, visticamāk, pakalpojumu uzņēmumiem, kas
netraucēšot iedzīvotāju mieru. Iemītnieki varēs izmantot
autostāvvietu, bet sava iekšējā pagalma vietas trūkuma dēļ nebūs.
U.Legzdiņš piebilst, ka arī citās pilsētās centra daļās ir savas
priekšrocības un savi mīnusi – pārsvarā teritorija ir ierobežota un
pie mājām parasti nav plašuma. 
Sākuma stadijā nonācis Ganību ielas 51. mājas projekts.
Pašlaik izrakta bedre pamatu ielikšanai. 64 dzīvokļu ēku šeit
nolēmušas būvēt divas fiziskās personas – Eduards Švets un Semjons
Gluzmans. Pasūtītāju pārstāvis Gunārs Siliņš stāsta, ka četrstāvu
ēkai ir individuāls projekts un būvei būs dažādi līmeņi. Bet par
iespējamām cenām varētu zināt, kad būs apkopotas būvniecības
izmaksas. 
Zinot, ka Rīgā atsevišķi projekti (sevišķi celtniecības
sākumstadijā) līdz ar finansētāju taktikas maiņu uz nezināmu laiku
iesaldēti, jautājām, vai arī pie mums kādu attīstītāju nevarētu
sagaidīt līdzīgs liktenis. G.Siliņš domā, ka tā nevajadzētu būt, jo
pasūtītāji esot nopietni, tādēļ pašlaik bažām neesot objektīvu
iemeslu. 
Meklē citus investorus
Savukārt Gulbju mājas projekta turpinājums līdzās jaunajai
mājai Zvejnieku ielā minētā iemesla dēļ jau apstājies. Tā
attīstītājs Aldis Masteiko skaidro, ka bankas ir apturējušas
finansējumu, tāpēc turpinās cita investora meklējumi ārpus
Latvijas. «Ja tas izdosies, īstenosim bez kavēšanās. Ja ne – būs
jāgaida, kad attīstība nekustamo īpašumu tirgū ies uz augšu,»
lakoniski saka A.Masteiko. 
Faktiski pēc pirmās jaunās mājas uzbūvēšanas Jelgavā arī šī
nama celtniecībai vajadzēja tuvoties finišam, taču solītais nav
noticis. Nekustamā īpašuma nozares pārstāvji, zinot, ka uz
dzīvokļiem mājā, kuras būvniecība apturēta, bija pieteikušies
potenciālie pircēji, iesaka, ka šādā situācijā attīstītājam
pareizākais būtu viņiem atlīdzināt iemaksāto daļu. Tomēr tas ir
projekta virzītāja kompetencē.
Kopš iepazīstināšanas pasākuma plašākai sabiedrībai par sevi
vairs nav atgādinājis «Palejas arkas» projekta īstenotājs.
Akadēmijas ielā kādreizējās maksas autostāvvietas vietā turpinās
auto novietošana. Projekta attīstītājs Jāzeps Ločmelis līdzīgi kā
iepriekšējais pasūtītājs norāda, ka iecere ir apturēta un turpinās
sarunas par privāto partneru piesaisti, kas finansiāli atbalstītu
nama būvniecību. Viņš lēš, ka ēka, kurā bija paredzēti 54 dzīvokļi,
varētu tapt nākamo divu gadu laikā. Pašlaik turpinoties arhitektu
darbs, meklējot risinājumus lielāku dzīvokļu pārplānošanai par
mazākas platības mitekļiem, jo pēc tiem ir lielāks
pieprasījums. 
Projekta pluss līdzīgi kā Raiņa ielas namam ir tas, ka
pilsētas centra daļā jaunas ēkas nav būvētas. Savukārt ne vienam
vien potenciālajam pircējam šis rajons interesē. J.Ločmelis
piekrīt, ka arī centrā no komforta un kvalitātes viedokļa
nepieciešami jauni nami, tomēr mitekļi tajos nebūs tik lēti kā
attālākos rajonos.