Pilsētā

Ritma Gaidamoviča

LLU mācību prorektors A.Mugurēvičs atzīst, ka vispirms būtu
jāsaprot, ka jebkuras pārmaiņas izglītībā ir eksperiments ar valsts
un tautas nākotni, tāpēc nepieciešams visu pārdomāt. «Arī šī
koncepcija nopietni jāizvērtē. Manuprāt, nevajadzētu katru gadu
pārplānot studiju un budžeta vietu skaitu, bet domāt ilgtermiņā un
analizēt, kāpēc studenti nevēlas mācīties eksaktajās profesijās.
Manuprāt, to veicina vidējās izglītības sistēmas reforma, kas
veikta 1995. gadā, bet tās sekas redzam šodien. Reforma ļāva
jauniešiem pašiem izvēlēties, kurus mācību priekšmetus mācīsies –
humanitāros vai eksaktos, protams, lielākā daļa izvēlējās vieglāko
ceļu – mācīties humanitārajās klasēs, jo fizika, ķīmija un
matemātika ir grūta, līdz ar to arī augstskola sagatavo mazāk šādu
speciālistu. Saprotams, ka valsts vēlas atrisināt problēmas un
atrast šobrīd nepieciešamos inženierus, taču jāsaprot, ka rezultāts
jau nebūs uzreiz, tas būs pēc vairākiem gadiem, bet darba devējam
attiecīgo speciālistu vajag šobrīd. Pašlaik neredzu valsts
ilgtermiņa tautsaimniecības attīstības plānu, tāpēc nevaram zināt,
kādus speciālistus mums vajadzēs ilgtermiņā, – vispirms vajadzētu
izstrādāt plānu, tad domāt, kas un kā. Mūsu studentiem šobrīd tiek
dota iespēja noslēgt trīspusēju līgumu – students, darba devējs un
valsts. Tas paredz, ka Zemkopības ministrija studentiem, kas studē
lauksaimniecības nozares specialitātes, sniedz materiālu atbalstu,
taču darba devējam jāgarantē darbs šim studentam pēc studiju
beigšanas. Darba devēji sūdzas, ka nav strādnieku, taču tajā pašā
laikā nav gatavi parakstīties par šādām saistībām. Vienīgais pluss,
ko paredz šī koncepcija, ir tas, ka netiks samazinātas studiju
budžeta vietas pārējās programmās,» tā A.Mugurēvičs. 

Nozares, kurās plānots palielināts studiju vietu skaits, ir
dabaszinātnes, inženierzinātnes, medicīna, vides zinātne.