Pilsētā

A.Sūna norāda, ka kopumā šajā arodbiedrībā iesaistījušies vien
divi policijas darbinieki no Jelgavas. «Piemēram, no Ventspils mūsu
arodbiedrībā ir ap 90 procentiem valsts policistu un pilnīgi visi
ugunsdzēsēji,» A.Sūna par jelgavnieku zemo aktivitāti ir
neizpratnē, piebilstot: «Ja valstī notiks lielāks satricinājums,
piemēram, štatu samazināšana, kas jau pašlaik draud, mēs varēsim
palīdzēt tikai arodbiedrības biedriem, pārstāvot viņu intereses.
Pieļauju, ka šādā situācijā lielāku atsaucību sagaidīsim arī no
citiem policistiem – viņi jutīsies apdraudēti un meklēs
risinājumu.»  

Jelgavas likumsargi, izņemot pāris cilvēku no dzelzceļa
policijas, nav arī otras policistu arodbiedrības – Neatkarīgās
policijas arodbiedrības (NPA) – sastāvā. «Tas nebūt nenozīmē, ka
policisti no Jelgavas ar pašreizējiem apstākļiem, tostarp
atalgojumu, ir apmierināti – vienkārši mūsu arodbiedrība ir
salīdzinoši jauna – tā dibināta pirms diviem gadiem, tiklīdz to
atļāva likums –, un jāpaiet vēl zināmam laikam, lai mainītos
cilvēku apziņa,» spriež NPA centrālās valdes priekšsēdētājs Armands
Augustāns, piebilstot, ka kaimiņvalstīs policistu arodbiedrībām jau
ir spēcīgākas tradīcijas, jo, piemēram, Lietuvā tai ir kādu sešu,
Igaunijā – astoņu gadu pieredze, tādējādi arī biedru skaits ir
ievērojami lielāks – tur policistu arodbiedrība apvieno ap 70
procentiem strādājošo.

Uz jautājumu, kāpēc Latvijā nepieciešamas divas arodbiedrības,
kas pārstāv likumsargu intereses, arodbiedrību pārstāvji atbild
izvairīgi – no vienas puses, abu organizāciju mērķis ir kopīgs; no
otras puses – tās savā starpā konkurē, jo ikviena arodbiedrība
cīnās par savu biedru skaitu. Un apvienoties tās negrasās, norādot
uz dažādām problēmām otras arodbiedrības «virtuvē».  

 

Zīmējums no www.policistuarodbiedriba.lv