Tolerancei jābūt mūsdienu sabiedrības pamatā, tomēr tā tiek piemirsta tikpat bieži, cik pieminēta. Pie tās pieder arī cieņas izrādīšana vecākiem cilvēkiem, piemēram, palaižot viņus apsēsties autobusā vai kā citādi dodot priekšroku. Tomēr mūsdienu pasaulē diemžēl biežāk valda princips «katrs par sevi».
Inta Kola
Aptaujājot pensionārus par to, vai gados jaunāki viņiem izrāda cieņu, viedoklis atšķīrās. Pozitīvu pieredzi atklāj 72 gadus vecā Regīna Vasīļeva, sakot, ka jaunieši esot gan laipni, gan nepieklājīgi, tomēr godprātīgu cilvēku ir daudz vairāk. Viņu vienmēr palaižot pa priekšu un pat durvis atverot.
Tajā pašā laikā liela daļa pauda pilnīgu pretēju viedokli par jauniešu attieksmi. «Nē, autobusā sēdēt nepalaiž. Tikai tad, ja pati uzbāžos,» teic 84 gadus vecā Lilija Balode. Šim redzējumam piekrīt arī 70 gadus vecā Dzintra Makauvska, kura saka: «Vairāk jau nepalaiž, jo māmiņas sēž blakus un rociņas tur, biļetīte ir nopirkta. Tas viss ir atkarīgs no tā, kā bērns audzināts ģimenē.»
Jaunieši gan apgalvo, ka vecākus cilvēkus autobusā vienmēr palaižot sēdēt, kaut arī nereti skatoties, kāda ir situācija sabiedriskā transporta līdzeklī – ja ir vēl kāda brīva vieta, tad paliek sēžot, bet, ja nav – savējo atdod vecākiem cilvēkiem. Tomēr dažiem no aptaujātajiem ir cita nostāja. «Ja godīgi – parasti es nedodu vietu, jo esmu nogurusi, braucot mājās no skolas, un domāju, ka jāpagūst izsēdēties, kamēr vēl var, jo apzinos, ka tad, kad būšu pensionāres vecumā, man arī nedos brīvu vietu,» savas domas izsaka vidusskolniece Sabīne Regute. Nedaudz amizantāks viedoklis ir jaunietei Leldei Bērzniecei. Viņa stāsta, ka parasti vadās pēc situācijas un pavēro pensionāru sejas – ja attiecīgajā gadījumā tā ir sapīkusi, tad dodot vietu.
Autubusa šoferis Alvis Eversons pasmaidot pauž: «Jaunieši taupa sevi, it īpaši pilsētnieki. Domā, ka vecenītes jau gana izsēdējušās un drīz, tā sakot, ies čučēt.»
Neapšaubāmi – visiem ir pilnīgi vienādas tiesības sēdēt vai stāvet autubusā, jo par biļeti jau maksā visi, tomēr šajā situācijā lielāka loma ir «cilvēciskajam faktoram» – iecietībai un sapratnei.