20.4 °C, 3.9 m/s, 66.6 %

Ekonomika

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsEkonomikaEiropas Uzņēmumu parlamentā arī jelgavnieks
Eiropas Uzņēmumu parlamentā arī jelgavnieks
10/10/2008

Nākamotrdien, 14.oktobrī, Briselē Eiropas Parlamenta (EP) ēkā darbu sāks pirmais Eiropas Uzņēmumu parlaments, kura gaitā uzņēmēji runās par sev būtiskiem jautājumiem. Parlamenta dalībnieku vidū būs arī Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas vadītājs Pēteris Bila.

Anna Afanasjeva

 

Nākamotrdien, 14.oktobrī, Briselē Eiropas
Parlamenta (EP) ēkā darbu sāks pirmais Eiropas Uzņēmumu parlaments,
kura gaitā uzņēmēji runās par sev būtiskiem jautājumiem. Parlamenta
dalībnieku vidū būs arī Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas vadītājs
Pēteris Bila.

 

Aina Biljone no Latvijas Tirdzniecības un
rūpniecības kameras (LTRK) informē, ka Eiropas Uzņēmumu parlamentu
organizē Eiropas tirdzniecības un rūpniecības palātu apvienība
«Eurochambers» sadarbībā ar citu Eiropas valstu tirdzniecības un
rūpniecības kamerām, tostarp arī LTRK. Darba sesijas laikā 774
dažāda lieluma un nozaru uzņēmumu pārstāvji no 45 Eiropas valstīm
pārrunās aktuālus uzņēmējdarbības jautājumus ar ES lēmumu
pieņēmējiem un Eiropas politikas veidotājiem. Uzņēmēji izvērtēs šī
brīža finanšu krīzes ietekmi uz ekonomiku, kam sekos trīs
tematiskas sesijas, kurās piedalīsies EP deputāti un ES komisāri.
To tēmas saistītas ar enerģētiku un apkārtējās vides problēmām,
uzņēmējdarbības veicināšanu, kā arī iekšējo tirgu un patērētāju
aizsardzību apstākļos, kad uzņēmējdarbībai nepastāv robežu
barjeras. Parlamenta darba noslēgumā uzņēmēji pieņems īpašu
rezolūciju.

Eiropas Uzņēmumu parlamenta darbā piedalīsies
arī astoņi uzņēmēji no Latvijas, kas pārstāv tranzīta,
autotehnikas, ekonomikas un biznesa konsultācijas, metālapstrādi un
citas nozares. Dalībnieku vidū ir arī Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas
vadītājs Pēteris Bila. Viņš atzīst, ka uzņēmējam globalizācijas
apstākļos ir svarīgi iepazīties ar citu pieredzi, tālab viņš
pēdējos gados devies daudzās valsts uzņēmēju vizītēs uz ārvalstīm.
Tās izrādījušās nozīmīgas ne vien pieredzes apguves jomā, bet ar
laiku devušas zināmu ieguldījumu biznesa attīstībā un sadarbības
partneru atrašanā. Savukārt pašreizējos apstākļos, kad saimnieciskā
aktivitāte samazinās daudzviet pasaulē, tostarp Eiropā, ir
lietderīgi uzklausīt citvalstu uzņēmēju domas par situācijas
risinājumiem.

P.Bila norāda, ka mūsu valstij savlaicīgāk
vajadzēja reaģēt uz pirmajiem signāliem par ekonomiskās krīzes
tuvošanos un daudz ievērojamāk samazināt valsts birokrātiju un
ierēdņu skaitu. Līdzšinējais veikums nav bijis pietiekami
efektīvs.