Izglītība

Zane Auziņa 

 

Tuvojas noslēgumam termiņš, līdz kuram saskaņā ar
privatizācijas noteikumiem personām, kas savulaik privatizēja
bērnudārzus, obligāti tajos bija jāsaglabā izglītības iestādes. Tas
atsevišķos jelgavniekos raisa satraukumu, ka, termiņam beidzoties,
kāds no privātajiem bērnudārziem varētu radikāli mainīt savu
darbības jomu un attiecīgi būtiski palielinātos rindas uz
dārziņiem. Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza gan
uzskata, ka šādām bažām nav pamata un bērnudārzu likvidācija vai
būtiska darbības nozares maiņa nav gaidāma. 

Savulaik Jelgavā darbojās 23 pirmsskolas izglītības
iestādes.Deviņdesmitajos gados daļa no tām tika slēgta, vēl daļa
nodota privatizācijai, un pašvaldības īpašumā palika astoņas
pirmsskolas izglītības iestādes. Bērnudārzu privatizācija Jelgavā
notika 2000. un 2001. gadā, kad viens no būtiskiem privatizācijas
noteikumiem paredzēja, ka vēl desmit gadus  šajās iestādes
jānodrošina izglītības process. Tas arī visos privatizētajos
bērnudārzos līdz šim ir nodrošināts, un Izglītības pārvalde
neuzskata, ka gaidāmas kādas izmaiņas. «Protams, privātā
pirmsskolas izglītība ir  īpašs uzņēmējdarbības veids, kam
jānodrošina arī ienākumi. Taču pašvaldība privāto izglītības
ie­stāžu īpašniekiem maksā par katra pilsētas administratīvajā
teritorijā reģistrētā bērna izglītošanu, kas atvieglo iestādes
uzdevumu izpildi. Esam pārliecinājušies, ka privāto pirmsskolas
izglītības iestāžu īpašnieki un pedagogi apzinās savu atbildību par
bērniem un kvalitatīva izglītības procesa nodrošināšanu. Tādēļ
neuzskatu, ka kāda no tām pēc privatizācijas noteikumu termiņa
beigām mainīs savu darbības jomu,» tā G.Auza. 

To apliecina arī «Jelgavas Vēstneša» uzrunāto privāto
bērnudārzu vadītāji, kas uzsver, ka esošajos apstākļos runāt par
kāda bērnudārza slēgšanu būtu neiedomājami. Turklāt arī pirmsskolas
izglītības iestādes īpašnieki lielākoties dara sirds darbu un savā
būtībā ir pedagogi – attiecīgi arī viņiem bērna intereses ir
svarīgākas par biznesu.