Šodien valdība akceptēja nākamā gada valsts budžeta projektu, kurā paredzēts 1,85% deficīts no iekšzemes kopprodukta (IKP). Valsts konsolidētā budžeta – valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta summas, izslēdzot no ieņēmumu un izdevumu daļas savstarpējos pārskaitījumus starp šiem budžetiem, – ieņēmumi prognozēti 5,46 miljardi latu, bet izdevumi – 5,79 miljardi latu.
Valsts pamatbudžetā nākamgad plānoti ieņēmumi 3,69 miljardu latu apmērā, kas ir mazāk nekā šogad, kad pamatbudžetu veidoja 3,81 miljards latu.
Valsts speciālajā budžetā nākamgad plānoti nodokļu ieņēmumi 1 669 000 000 latu apmērā, kas ir vairāk nekā šogad, kad bija 1 435 900 000 latu, savukārt kopējie speciālā budžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 1 781 488 152 latu apmērā.
Valsts speciālā budžeta izdevumi nākamgad plānoti 1 557 201 803 latu apmērā, salīdzinājumā ar 1 220 798 433 latiem šogad.
Mērķdotācijās pašvaldībām no pamatbudžeta paredzēti 369 250 704 lati, bet dotācijās pašvaldībām – 7 152 897 lati. Apropriācijas rezerve plānota 5 000 000 latu apmērā.
2009.gada budžeta projektā tiek paredzētas vairākas prioritātes. Līdzekļu nodrošināšanai ES fondu līdzekļu apgūšanai kopumā paredzēti 926,9 miljoni latu, kas veido 16% no kopējiem valsts konsolidētā budžeta izdevumiem.
Aktuālu sociālo problēmu risināšanai, piemēram, 2,7 miljoni latu paredzēti minimālās mēneša darba algas paaugstināšanai no 160 latiem uz 180 latiem ar 2009.gada 1.janvāri.
3,1 miljons latu paredzēts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta invalīdam kopš bērnības apmēra palielināšanai no 50 latiem mēnesī līdz 75 latiem mēnesī ar 2009.gada 1.janvāri, 2,3 miljoni latu – piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu apmēra palielināšanai no 50 latiem līdz 75 latiem mēnesī ar 2009.gada 1.janvāri.
71,6 miljoni latu paredzēti piemaksas pie vecuma pensijas apmēra palielināšanai par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, visiem vecuma pensijas saņēmējiem neatkarīgi no vecuma pensijas apmēra ierobežojuma, no 0,40 latiem līdz 0,70 latiem ar 2009.gada 1.janvāri.
Paredzēti nepieciešamie līdzekļi pensiju indeksācijai, kā arī citām sociālajām vajadzībām.
Salīdzinājumā ar 2008.gada plānu likumprojektā paredzēts papildu finansējums iepriekšējos gados uzsākto pasākumu nodrošināšanai, tostarp šādiem nozīmīgākajiem pasākumiem: 21,6 miljoni latu – programmai “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO”, 12,9 miljoni latu – iemaksām Eiropas Kopienas budžetā, 68,9 miljoni latu – Valsts parāda vadībai, 67 miljoni latu – no 2008.gada 1.septembra paaugstinātās pedagogu darba samaksas palielinājuma par 60 latiem nodrošināšanai pilnam gadam.
Tāpat 22,3 miljoni latu – Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai, 2,6 miljoni latu – dotācijai Liepājas un Ventspils lidostai iekšzemes lidojumu nodrošināšanai, viens miljons latu – jaunu tiesnešu un tiesu darbinieku amatu vietu izveidei Administratīvajā rajona tiesā, 1,2 miljoni latu – lauksaimniecības skaitīšanas 2010.gadā un Tautas skaitīšanas 2011.gadā sagatavošanas darbiem un norisei.
1,5 miljoni latu paredzēti brīvpusdienu nodrošināšanai 1.klases skolēniem 2008./2009.mācību gada otrajā semestrī un 2009./2010.mācību gada pirmajā semestrī, viens miljons latu – 2009.gada Eiropas čempionāta basketbolā sievietēm organizēšanai, 0,6 miljoni latu – ieslodzīto uzturēšanai, jo, īstenojot efektīvu sodu politiku, ieviestas izmaiņas nosacītā soda piemērošanā, u.c.
Nākamā gada budžets veidots, ņemot vērā prognozes, ka iekšzemes kopprodukts nākamgad pieaugs par 2%, gada inflācija būs 7,6%, bet darba meklētāju īpatsvars – 8,1%.
Valdība šodien akceptēja arī vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2009.-2011.gadam. Tajā plānots, ka konsolidētā budžeta ieņēmumi 2010.gadā būs 5,83 miljardi latu, bet izdevumi – 6,09 miljardi latu. Budžeta deficīts plānots 1,32% apmērā no IKP.
2011.gadā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 6,26 miljardu latu apmērā, bet izdevumi – sešu miljardu latu apmērā. Budžetā plānots 1,2% pārpalikums.
Kā ziņots, darbā pie valsts budžeta valdība iepriekš nolēma samazināt nākamā gada izdevumus par 10,67%, kā arī par 10% līdz nākamā gada vasarai samazināt štata vietas valsts pārvaldes iestādēs. Ar premjera rīkojumu tika iesaldēts atalgojums arī pārstāvjiem valsts kapitālsabiedrībās.
Finanšu ministrs Atis Slakteris uzskata, ka, lai arī šobrīd ekonomiskā lejupslīde pasaulē sasniegusi globālus apmērus, svarīgi ir tas, kādus pasākumus katra valsts ir paredzējusi šīs krīzes ietekmes mazināšanai.
Nākamā gada budžets ir izveidots ar deficītu, kas ir viens no stimulējoša rakstura fiskālajiem instrumentiem. Tāpat būtiski ir turpināt tautsaimniecības stimulēšanas pasākumus ar nodokļu likumdošanas palīdzību, kā arī nodrošināt budžeta līdzekļus Eiropas Savienības (ES) fondu apguvei un saglabāt atbalstu investīciju projektiem – tas viss ir paredzēts 2009. gada budžeta projektā, uzskata ministrs.
Lai arī valsts budžeta ietvars ir stingri matemātiski noteikts, to plānošanu nav iespējams veikt mehāniski. Katra budžeta programma sevī ietver reālus pasākumus un plānotos rezultātus, tādēļ, samazinot budžeta izdevumus, bija svarīgi izmantot funkcionālu pieeju. Valdībā tika noteikti samazināšanai nepakļaujamie budžeta izdevumi, piemēram, līdzfinansējums ES fondu apguvei, finansējums sociālajiem pabalstiem un pensijām. Tikai tad ministru uzdevums bija izvērtēt sava resora iestāžu funkcijas un iespēju tās optimizēt, ietaupot budžeta līdzekļus, norāda Slakteris.
Viņš atzīmē, ka par vienu no valsts 2009. gada budžeta prioritātēm noteikta ES fondu līdzekļu apguve, kas joprojām būs balsts tautsaimniecības attīstībai ilgtermiņā. Tāpat budžetā iestrādāts būtisks izdevumu palielinājums dažādu sociālo problēmu risināšanai. Piemēram, lai ar 2009.gada 1.janvāri nodrošinātu minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu no 160 līdz 180 latiem, budžetā paredzēti 2,7 miljoni latu.
www.leta.lv
25.3 °C,
1.3 m/s,
65.2 % 
25.3 °C,
1.3 m/s,
65.2 %