Ekonomika

Anna Afanasjeva

Pēdējā sēdē Jelgavas dome nolēma jau šogad palielināt
garantēto minimālo ienākumu (GMI) līmeni uz vienu ģimenes locekli
līdz 37 latiem mēnesī. No nākamā gada 1. janvāra GMI plānots
palielināt vēl līdz 45 latiem. Jāpiebilst, ka no 2007. gada GMI
valstī bija noteikts 27 lati mēnesī.

Domes priekšsēdētāja vietniece Irēna Škutāne papildina, ka arī
šomēnes domē izskatīs dzīvokļa pabalsta piešķiršanas iespējas.
Paredzēts paaugstināt ienākumu līmeni, pie kura iedzīvotāji var
saņemt šo pabalstu. Vientuļajiem pensionāriem un invalīdiem
ienākumu līmeni plānots palielināt no 160 līdz 180 latiem mēnesī.
Savukārt trūcīgajām ģimenēm ienākumu līmeni uz vienu ģimenes
locekli paredzēts palielināt no 80 līdz 90 latiem. Savukārt malkas
piegādes pabalstu iecerēts palielināt no 100 līdz 115
latiem. 

Pabalsts būs spēkā no 15. oktobra, kad stāsies spēkā jaunie
apkures tarifi. Izmaiņu segšanai no pilsētas budžeta šogad izlietos
100 000 latu. Savukārt, izstrādājot nākamā gada budžetu, projektā
paredzēts, ka dzīvokļa pabalsts, kas saistīts ar siltumapgādes
tarifu, pieaugs līdz 30 procentiem. Tāpat speciālisti analizē
iespējas paaugstināt ne tikai dzīvokļa un malkas, bet arī citus
pabalsta veidus. 

«Žēl, ka valdība neizpildīja premjera Ivara Godmaņa solījumu
segt iedzīvotājiem siltuma tarifu sadārdzinājumu. Šos izdevumus
valsts pārlikusi uz pašvaldību pleciem,» stāsta I.Škutāne,
uzsverot, ka arī pašvaldības šajā pašā valstī vien atrodas un arī
tām situācija ir līdzīga. Tāpat kā valsts, arī pašvaldību budžeta
ienākumu daļā iedzīvotāju ienākuma nodokļa pieaugums nav vērojams
un papildus resursu nav, jo ienākumi ar izdevumiem ir
sabalansēti. 

Jelgavā 100 000 latu novirzīti no līdzekļiem neparedzētiem
gadījumiem. Tas izdevies tāpēc, ka šogad atšķirībā no iepriekšējiem
gadiem plānotajā apjomā nebija nepieciešams nodrošināt
priekšfinansējumu un līdzfinansējumu ES struktūrfondu projektiem,
jo to ieviešana aizkavējās. «Virknei pašvaldību brīvu līdzekļu nav,
tādēļ atliek vienīgi kredīti,» pārstāvēdama arī Latvijas Pašvaldību
savienību, ikdienu raksturo I.Škutāne, piebilstot, ka Ministru
prezidents I.Godmanis, tiekoties ar Lielo pilsētu asociācijas
mēriem, uzsvēris iespēju pašvaldībām ņemt kredītus palīdzības
sniegšanai saviem iedzīvotājiem. Tas nav bijis aizliegts arī līdz
šim, tomēr no racionālā viedokļa naudas aizņemšanās «apēšanai» nav
īsti saimnieciska un ekonomiska. 

I.Škutāne norāda, ka Jelgavā jau līdz šim kalkulētas gan
esošās iespējas, gan nākotnes ieceres. Nākamgad jāpabeidz Olimpiskā
centra būvniecība, 4. vidusskolas piebūve. Tāpēc, analizējot
budžeta iespējas, tiek domāts par pozīcijām, kur izdevumus varētu
samazināt. 

Kā ne visai korektu I.Škutāne vērtē Labklājības ministrijas
ieteikuma vēstuli pašvaldībām palielināt garantēto iztikas
minimumu. «Mēs paši zinām, ka tas ir jādara, taču finansējums
ministrijas ieteikumam līdzi neseko. Tas atkal novirzīts uz
pašvaldību atbildību…»