Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic» aizies no Lietuvas aviopārvadājumu tirgus, lielāko daļu lidojumu pārceļot uz Rīgu, šodien žurnālistiem paziņoja satiksmes ministrs Ainars Šlesers.
Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā tiesas Lietuvā pieņemto lēmumu uzlikt arestu «airBaltic» un Rīgas lidostas īpašumiem aptuveni 40 miljonu latu apmērā, lai tādējādi apmierinātu Lietuvas aviokompānijas «flyLAL-Lithuanian Airlines» («flyLAL») prasību pret «airBaltic».
Kā ziņo portāls «db.lv», «flyLAL» iesniedzis prasību Viļņas tiesā pret «airBaltic» un Rīgas lidostu par iespējamiem konkurences pārkāpumiem, kas lietuviešiem esot radījuši 40 miljonu latu zaudējumus, norāda «flyLAL» ģenerāldirektors Ģediminds Žemelis.
Tiesa kā nodrošinājumu esot arestējusi «airBaltic» un Rīgas lidostas īpašumus, izņemot banku kontus, jo tas varētu traucēt uzņēmuma darbību.
Šlesers šodien pirms valdības sēdes pauda sašutumu par «flyLAL» rīcību, vēršoties tiesā pret «airBaltic».
Kā uzsvēra ministrs, šādi «flyLAL» mēģina risināt savas problēmas, jo šī aviokompānija esot bankrota priekšā. Tomēr lielākie cietēji būs paši lietuvieši, jo, bankrotējot «flyLAL» un no Lietuvas tirgus aizejot «airBaltic», šajā valstī būs lielas problēmas ar aviopārvadājumiem.
Šlesers atgādināja, ka «flyLAL» pirms kāda laika piedāvājis iegādāties «airBaltic», bet saņēmis noraidījumu.
Ministrs arī informēja, ka «airBaltic» nav nekādu īpašumu Lietuvā, ko varēt apķīlāt.
Šlesers uzsvēra, ka Latvija nekad nav vērsusies pret Lietuvas uzņēmējiem, kas strādā mūsu valstī, bet šāda lietuviešu aviokompānijas rīcība ir vērtējama kā nekorekta.
Šā gada aprīlī «flyLAL» paziņoja, ka varētu vērsties pret «airBaltic» tiesā par iespējamu negodīgu konkurenci. Lietuvieši uzskata, ka Latvijas nacionālā kompānija Lietuvas tirgu cenšas iekarot uz Latvijas pasažieru rēķina – Lietuvā «airBaltic» uzturot zemākas cenas nekā Latvijā, lai arī Rīgas lidostā «airBaltic» saņem ievērojamas atlaides.
«Pēc būtības sanāk, ka «airBaltic» ar mums Lietuvas tirgū konkurē uz Latvijas pasažieru rēķina. Jo kā gan savādāk var būt, ka «airBaltic» cenas Lietuvā ir zemākas nekā Rīgā, lai arī Rīgā «airBaltic» saņem ievērojamas atlaides, bet Viļņā nē,» laikrakstam «Dienas Bizness» iepriekš sacīja Žemelis.
Tādējādi aptuveni 8-10 miljoni latu, ko ieekonomē «airBaltic», pateicoties Rīgas lidostas 80% atlaidei, tiek izmantoti Lietuvas tirgus noturēšanai. «Par to maksā Latvijas pasažieri,» apgalvoja «flyLAL» vadītājs.
«airBaltic» nesniedza skaidrojumu par iemesliem minimālās cenas starpībai Viļņā un Rīgā. Tāpat «airBaltic» neatklāj, kāpēc, pēc oficiāliem datiem, Viļņā daudzviet biļešu cenas aviokompānijā ir zemākas, lai arī izmaksas ir lielākas, jo kompānija nesaņem atlaidi.
Latvijas Konkurences padomes vadītāja Inese Jaunzeme laikrakstam skaidroja, ka «airBaltic» Lietuvā nav dominējošā stāvoklī, līdz ar to uz kompāniju neattiecas daudzi ierobežojoši normatīvi. «Ir sīkāk jāizpēta tas jautājums atbilstoši Lietuvas likumdošanai,» teica Jaunzeme. Savukārt Lietuvas Konkurences padomes pārstāvji laikrakstam šo jautājumu nekomentēja, uzsverot, ka sākotnēji sīkāk jāpiepazīstas ar detaļām.
Kā ziņots, «flyLAL» šā gada pirmajos astoņos mēnešos apkalpoja vairāk nekā 500 000 pasažieru, teikts lidsabiedrības paziņojumā. Tādējādi aviokompānijai izdevies pārspēt pagājušā gada divpadsmit mēnešu kopējo rezultātu, kas bija 475 000 pasažieru.
Savukārt šā gada augustā «flyLAL» pārvadāja 81 775 pasažierus, kas ir par 71 procentu vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī.
Augustā «flyLAL» apkalpoja 36% no Viļņas lidostā apkalpoto pasažieru kopskaita.
«flyLAL» zaudējumi pagājušajā gadā samazinājušies par 39% līdz 11,8 miljoniem litu (2,4 miljoniem latu). Savukārt uzņēmuma apgrozījums pieauga par 2% līdz 252 miljoniem litu (51,4 miljoniem latu).
Kā ziņots, «airBaltic» apgrozījums pagājušajā gadā sasniedzis 159,43 miljonus latu un, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2006. gadā, tas ir pieaudzis par 38%. Pasažieru skaits pieaudzis par 41% un sasniedzis divus miljonus. Savukārt aviokompānijas «airBaltic» peļņa pērn samazinājusies trīskārtīgi, sasniedzot 1,24 miljonus latu, kamēr 2006. gadā aviokompānijas peļņa bija 4,06 miljoni latu.
Uzņēmums iekļauts 32. vietā žurnāla «Kapitāls» sadarbībā ar investīciju baņķieru sabiedrību «IBS Prudentia» un Rīgas Fondu biržu veidotajā 2007. gada vērtīgāko uzņēmumu sarakstā «TOP 101».
www.leta.lv
22.7 °C,
1 m/s,
71.2 % 
22.7 °C,
1 m/s,
71.2 %