Latvijā

Pēdējā nedēļā uzvirmojušās baumas par it kā «Swedbank» finanšu problēmām ir pilnīgi nepamatotas, par ko liecina arī visi svarīgākie bankas rādītāji, intervijā laikrakstam «Dienas Bizness» sacījis bankas vadītājs Māris Avotiņš.

Pēdējā nedēļā uzvirmojušās baumas par it kā
«Swedbank» finanšu problēmām ir pilnīgi nepamatotas, par ko liecina
arī visi svarīgākie bankas rādītāji, intervijā laikrakstam «Dienas
Bizness» sacījis bankas vadītājs Māris Avotiņš.

Avotiņš atzinis, ka pēdējās nedēļas
laikā vairāki lielie klienti ir vērsušies bankā, lai iegūtu
informāciju par šīm baumām. «Tomēr vienlaikus mēs pašreiz arī paši
pie viņiem ejam un izstāstām, kāda ir situācija. Pirmais, ar ko
sākt, ir tas, kas tad ir bankas stabilitātes svarīgākās lietas.
Viens ir pašu kapitāls – cik īpašnieki iemaksājuši un cik banka
pati nopelnījusi. Ja ir pietiekams pašu kapitāls, tad jebkādos
turbulentos ūdeņos var izstūrēt cauri. «Swedbank» gadījumā pašu
kapitāls ir gandrīz 600 miljoni latu – tas ir tikpat daudz, cik
nākamiem diviem konkurentiem kopā. Proti, tie ir 12,66%, bet pēc
starptautiskiem kritērijiem jābūt vismaz 8 %. Tātad mums ir ļoti
liela rezerve. Šis rādītājs ir būtiski pieaudzis, salīdzinot ar
2006.gadu, kad bija 9-10%,» sacījis bankas vadītājs.

«Otrs svarīgs kritērijs bankas darbībai
ir bankas likviditāte, vai banka spēj segt klientu īstermiņa
prasības. Šis normatīvs banku biznesā ir ne
mazāk kā 30%, bet mums tie ir virs 40%. Visbūtiskākais ir tas, ka
mums likvīdo aktīvu apjoms ir gandrīz tikpat liels, cik ir
pieprasījuma depozīti. No šāda viedokļa bankas likviditātes
pozīcija ir viena no stiprākajām, kāda jebkad bankai bijusi.
Svarīgi ir arī tas, kā Latvijas «Swedbank» būvē kredītportefli, kas
ir pietiekami liels. Proti, lielu daļu no tā esam finansējuši ar
aizņēmumiem no mātes bankas, kura tālāk finansējas finanšu tirgos.
Mēs vienmēr esam pieturējušies pie principa, ka, ja izsniedzam
kredītu uz ilgu termiņu, arī piesaistām finansējumu uz ilgu
termiņu,» teica Avotiņš.

Pēc Avotiņa vārdiem, situācija ir tāda,
ka pirmās lielās summas par sindicētiem kredītiem mums jāsāk
atmaksāt pēc diviem gadiem. «Tas ir arī mirklis, kad liela daļa no
mūsu izsniegto kredītu pamatsummām tiek dzēstas. Faktiski 2010.gada
septembrī mums jāatmaksā virs 300 miljoniem latu, bet līdz tam divu
gadu laikā ir nelielas atmaksas. Trešā lieta, kas jebkurai bankai
ilgtermiņā ir svarīgi, lai bizness ir pelnošs. Kā mēs to darām –
mums ir viens no labākajiem ienākumu rādītājs pret izdevumiem. Mēs
maksimāli efektīvi cenšamies uzbūvēt sistēmas, iekšējos procesus,
lai izmaksas, kas nepieciešamas viena klienta apkalpošanai, būtu
maksimāli mazas.»

«Šie rādītāji ir šā gada pirmajā
pusgadā. Bet faktiski šis rādītājs būtiski nemainīsies arī
nākamgad, jo viens no mūsu pamata mērķiem: ejot cauri ekonomikas
sabremzēšanās etapam, gribam būt tikpat efektīvi, kādi bijām trakās
izaugsmes gados,» atzīmējis bankas vadītājs.

«Viens no šā brīža stabilitātes
iemesliem ir tas, ka mūsu kredīti ir finansēti ar ārējo
finansējumu, kas ir ilgtermiņa. Mēs droši jūtamies tādēļ, ka
ārējais finansējums jāatmaksā pēc 2 gadiem, to atmaksu ātrāk mums
nevar pieprasīt. Ja finansējums būtu īstermiņa, tad likvīdos
aktīvus jātur vēl vairāk. Tātad svarīgākais ir skatīties, cik liels
ir kapitāls, kas ir kā buferis, kas absorbē neparedzētas lietas,
kāda ir peļņa, kas rada drošību ilgtermiņā, un kāda ir likviditāte.
Tie ir trīs stūrakmeņi banku biznesā,» teicis Avotiņš.

Avotiņš uzsvēris, ka baumām par bankas
finanšu stāvokli viennozīmīgi pamata nav. «Ja paskatāmies globālās
turbulences, tad šobrīd par jebko var baumot, piemēram, vai saule
rīt uzlēks vai ne. Svarīgi ir, ka rādām faktus un šodien varbūt
izstāstām daudz vairāk par biznesa iekšieni, nekā stāstījām pirms
sešiem mēnešiem – bet tas tāpēc, ka jūtamies pārliecināti par savu
biznesu. Turklāt ir viegli šaubīties, ja neko nesaprot. Šobrīd
arvien vairāk klienti un arī pašas bankas sāk saprast, ka šis ir
mirklis, kad veidojas ilgtermiņa attiecības, kad klienti notic
bankai, banka notic klientam, un tas saistīts ar kredītu
izsniegšanu, ieguldījumiem.»

Bankas vadītājs norādījis, ka sliktie
kredīti bankai ir daži procenti – «pēdējie dati liecina, ka mums ir
0,91% kavētāju virs 90 dienām, bet vidēji tirgū tie ir 2,6%. Tātad
mums ir gandrīz 2 – 3 reizes zemāks rādītājs. Tātad mūsu klienti
maksā daudz labāk nekā vidēji tirgū. Ja šis cipars pieaugs, tad
pašos kritiskākajos scenārijos būs 3-4% un ne vairāk. Tas ir
svarīgākais, ja runā par klientiem, kuru bizness iepriekš rēķināts
tā, bet tagad sanācis savādāk. Viņi nāk uz banku, jo tāpat ir mūsu
labie klienti, kuriem vajag atrast risinājumu, lai izietu no
situācijas. Kredītportfeļa kvalitāte ir ļoti svarīga, un mēs pie tā
daudz strādājam.»

«Pat ja slikto kredītu īpatsvars
pieaugtu, tas neradītu draudus. Šobrīd cilvēki iedomājušies kaut
kādu mistisku scenāriju, ka visi nemaksās, kas ir pilnīgi
nepareizi. Mēs šobrīd domājam, kāds varētu būt visviskritiskākais
scenārijs, bet tas bankas stabilitāti nemaz neietekmē.»

«Ja paskatāmies pasaulē, kuras ir
stabilās, drošās bankas, tad tās ir universālās bankas, kurām ir
daudz mazu klientu ar saviem depozītiem, algu kontiem, kartēm. Šīs
ir bankas, kuras lielu daļu no depozīta finansējuma piesaista no
privātpersonām, maziem uzņēmumiem – tā ir visstabilākā finansējuma
bāze. Nākamie, kas ir daudz kustīgāki, ir lielie uzņēmumi, finanšu
institūcijas, starptautiskie klienti. Zviedrijas «Swedbank» biznesa
modelī pamatu pamats ir mazi uzņēmumi pa visu Zviedriju, miljoniem
privātpersonu – tas faktiski ir stabilitātes pamats. «Swedbank»
liela daļa ir hipotekāro kredītu portfelis. Zviedrija kā atsevišķa
valsts ir viena no valstīm, kas daudz vairāk eksportē nekā importē,
ienāk ļoti daudz naudas. Šie hipotekārie kredīti Zviedrijā tiek
finansēti ar obligāciju aizņēmumiem vietējā tirgū – hipotekāro
kredītu portfelis ir 100% apmērā finansēts ar obligācijām vietējā
tirgū, kas līdz šim ir viens no retiem segmentiem pasaulē, kas
turpina funkcionēt. Protams, ir pieaugušas cenas, bet nav tādas
problēmas kā šobrīd ASV. Otrs, cik jāaizņemas ārējā tirgū, jo caur
to tiek finansētas starptautiskās operācijas, tajā skaitā Baltijā,
Ukrainā, Krievijā. Uz kopējā fona tā nav liela nauda, pieņemot, ka
«Swedbank» aktīvi ir 23 reizes lielāki nekā Latvijas IKP. Tad
parēķinām, cik procentuāli vajadzīga nauda, lai finansētu. Tā ir
salīdzinoši maza daļa kopējā «Swedbank» biznesā. Ja visu saliek
kopā un skatās racionāli, tad šobrīd nav otras vēl drošākas bankas.
Vienlaikus tas ir pamats, kāpēc cilvēki vai kāds grib sašūpot
situāciju kopumā,» stāstījis Avotiņš.

Tikmēr laikraksts «Diena» raksta, ka
Latvijas lielākā banka «Swedbank», gaidot vēl lielāku ekonomikas
bremzēšanos 2009. gadā, nākamgad iecerējusi samazināt darbaspēka
izmaksas, īstenojot dažādus optimizācijas pasākumus, arī darbinieku
atlaišanu, atzinusi bankas personāla pārvaldes vadītāja Andželika
Berga. Tiek lēsts, ka dažādi darbaspēku resursu optimizācijas soļi
varētu skart 5 – 10% no «Swedbank» strādājošiem.

Citas Latvijas bankas par saviem plāniem
attiecībā uz darbinieku skaita optimizēšanu izsakās atturīgi,
savukārt personāla atlases speciālisti atzīst, ka pēdējā laikā
ievērojami pieaudzis to darba meklētāju skaits, kuri iepriekš
strādājuši par kredītspeciālistiem finanšu iestādēs.

Plānojot nākamā gada biznesa apjomus,
jau šobrīd skaidri redzams, ka ekonomika bremzējas un nepieciešamie
resursi, to skaitā darbinieku, ir jāpieskaņo šim ekonomikas ciklam,
personāla politikas izmaiņas pamatojusi Berga no «Swedbank». «Arī
mēs plānojam darbinieku skaitu atbilstoši paredzamajam biznesa
apjomam, kas ir aptuveni par 5 līdz 10% mazāks nekā šobrīd,»
norādīja «Swedbank» pārstāve.

Viņa uzsvērusi, ka štatu samazinājums
netiks veikts mehāniski, bet gan precīzi pieskaņots biznesa jomām
un to apjomiem. Pēc Bergas stāstītā, šogad vairāki speciālisti tika
pārkvalificēti, un jau sešus gadus bankā darbojas efektivitātes
celšanas programma. Patlaban «Swedbank» nodarbina 2600
cilvēku.

«SEB banka» norāda, ka vienmēr ir
uzmanīgi izvērtējusi gan biznesa, gan cilvēkresursu efektivitāti.
Savukārt «Parex bankas» personāla daļas vadītāja Helma Purvinska
domā, ka šobrīd vēl pāragri veidot precīzus nākamā gada personāla
plānus, jo Latvijā un pasaulē finanšu situācija ir ļoti nestabila.
«Uzņēmējdarbības vide mainās tik strauji, ka nopietnus gada un pat
pusgada plānus veidot un tos ievērot ir sarežģīti. Personāla
vadības lielākā vērtība pašlaik ir elastība.» Arī «Latvijas
krājbanka» komentāros ir atturīga. «Banka pastāvīgi pārskata
darbinieku skaitu, rūpējoties par optimālu resursu izlietošanu. Var
tikt likvidētas esošās darbavietas un ieviestas arī jaunas,»
sacījusi bankas pārstāve Kristīne Ozolniece.

Pērn ievērojamu štatu samazināšanu ir
īstenojusi «Aizkraukles banka», kura darbības stratēģijas maiņas
dēļ slēgusi gandrīz visas savas filiāles. «Aizkraukles bankas»
valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis savulaik prognozēja, ka
nākamgad arī citas Latvijas bankas varētu rīkoties
līdzīgi.

Bez darba palikušo bijušo bankas
kredītspeciālistu skaits pēdējā laikā ir būtiski pieaudzis,
novērojis personāla atlases kompānijas «Adros Baltija» vadītājs
Aleksejs Saveļjevs. «Ir pašsaprotami, ka krīzes laikā uzņēmumi
daudz stingrāk izvērtē darbinieku produktivitāti un atdevi un no
balasta tiek vaļā,» uzsvēris Saveļjevs. Viņa pieredze liecina, ka
atrast citu darbu šīs jomas speciālistiem ir grūti, tādēļ jādomā
par pārkvalifikācijas iespējām. «Ir tādi, kuri apgūst kādu citu
bankas specialitāti, ir tādi, kuri aiziet uz citām nozarēm –
piemēram, tirdzniecību.»

www.leta.lv