Mediķiem, skolotājiem un policistiem par algu palielināšanu vajag runāt ar saviem reālajiem darba devējiem – policijas vadību, slimnīcu un skolu direktoriem, šādu viedokli intervijā Latvijas Televīzijai pauda premjers Ivars Godmanis.
Pēc Godmaņa vārdiem, arodbiedrībām ir jādodas uz slimnīcām un ar reālajiem darba devējiem jārunā par algu jautājumiem, un slimnīcu vadība tad arī lai domājot, vai līdzekļus novirzīt iekārtu iepirkšanai, vai arī atvēlēt tos algu palielināšanai. Pašlaik slimnīcās Latvijā algās izmaksājot mazāku daļu kopējo izdevumu nekā dažviet Eiropā.
Arī policistus un skolotājus Godmanis aicināja runāt ar reālajiem darba devējiem, lai tie domā par resursu pārdali, taču arodbiedrības prasa līdzekļus no ārpuses, ko valsts neesot gatava dot. Vienīgie ārējie papildus līdzekļi ir iespējami no ietaupījumiem.
Lai ietaupītu vairāk valsts līdzekļu, Godmanis rosināšot precīzāk noteikt piemaksu un prēmiju piešķiršanas kārtību. Piemēram, no Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem ievērojami līdzekļi tiek atvēlēti tehniskajai palīdzībai, kas tiek izmaksāta speciālistiem algās un prēmijās un kurā nākamajos gados tiks izmaksāti aptuveni 52 miljoni latu. Plānots, ka, kamēr šie speciālisti strādās par ES līdzekļiem, viņiem paredzētais atalgojums tiks koncentrēts Finanšu ministrijā, nevis paliks brīvi izmantojams ministriju ietvaros.
Runājot par 2 miljonu latu tēriņiem šoruden gaidāmajiem valsts svētkiem, Godmanis pauda viedokli, ka svinības ir nepieciešamas, turklāt tās būšot pieticīgākas nekā Latvijas kaimiņvalstīs.
Savukārt jautājumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja izvēli Godmanis sola risināt tikai pēc nākamā gada budžeta pieņemšanas.
Kā ziņots, vakar arī trešā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēde, kurā diskutēja par nākamā gada valsts budžeta veidošanu, beidzās bez rezultātiem.
Puses pieņēma zināšanai sociālo partneru iesniegtos priekšlikumus un valdības sniegtās atbildes uz tiem, tomēr nekādi lēmumi netika pieņemti, nolemjot, ka nākamā un, visticamāk, arī izšķirošā NTSP sēde notiks šo piektdien, 3.oktobrī.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers pēc sēdes ar ironiju žurnālistiem norādīja, ka vienīgā šodien panāktā vienošanās ir tā, ka nākamā sēde notiks piektdien.
Arodbiedrības joprojām paliek pie uzstādījuma, ka valdībai ir jākompensē inflācijas radītais sadārdzinājums, diskutējot par iespējamajiem kompensēšanas mehānismiem, piemēram, ar nodokļiem nepaliekamā minimuma paaugstināšanu.
Arodbiedrības joprojām esot gatavas diskusijām ar valdību, jo uzskata, ka visas sociālās grupas, piemēram, mediķi un policisti, nav atbildīgas par ekonomisko situāciju valstī un zināma atbildība ir jāuzņemas arī valdībai.
Godmanis gan joprojām bija skeptisks par iespēju rast papildu līdzekļus sociālo partneru prasību izpildei. Ministru prezidents uzsvēra, ka papildu ārējie finanšu resursi nav iespējami un jebkādu palielinājumu var veikt, tikai pārskatot esošos resursus.
Šodien valdība ieplānojusi skatīt jautājumu par iepriekš doto uzdevumu ministrijām samazināt tēriņus par 10,67%, un pēc šīs sēdes varētu būt lielāka skaidrība par to, vai esošajā situācijā ir iespējams rast kādus papildu līdzekļus.
Godmanis arī norādīja, ka, ja arodbiedrības paliks pie savām kategoriskajām prasībām par inflācijas kompensēšanu, nekādu kompromisu no valdības puses nebūšot.
Sēdes laikā Godmanis arī nesniedza skaidru atbildi sociālo partneru ierosinājumiem par neapliekamā minimuma palielināšanu, uzsverot, ka pagaidām neesot pilnvarots neko teikt. Tāpat premjers norāda, ka minimuma palielināšana atstās iespaidu uz pašvaldību budžetiem.
Arodbiedrības arī rosinājušas likvidēt parlamentāro sekretāru posteņus, ko valdība tomēr neatbalstīs. Tāpat netiks atbalstīts ierosinājums pilnībā atteikties no valsts sekretāru vietniekiem. Vienīgais kompromiss būs nākamā gada budžetā paredzēt mazāku valsts sekretāru vietnieku skaitu, piemēram, dažām ministrijām tas sarukšot no deviņiem uz diviem.
www.leta.lv
22.7 °C,
1 m/s,
71.2 % 
22.7 °C,
1 m/s,
71.2 %