Pēdējo nedēļu laikā palielinās to cilvēku skaits, kam novērojami saaukstēšanās slimību simptomi – iesnas, klepus, kakla sāpes un tamlīdzīgi. Sabiedrības veselības aģentūra (SVA) informē, lai arī elpceļu infekcijas ir sākušas intensīvāk izplatīties, laboratorisko izmeklējumu rezultāti liecina, ka tas vēl nav gripas izplatīšanās sākums, bet gan citu akūto augšējo elpceļu infekciju pieaugums, kuras šobrīd visbiežāk izraisa paragripas vīrusi. Šobrīd Jelgavā nav reģistrēts neviens gripas saslimstības gadījums, taču arī mūsu pilsētā vērojamas citu vīrusu izraisītas saslimšanas. To galvenais cēlonis – mainīgie laika apstākļi.
Ritma Gaidamoviča
Sabiedrības veselības aģentūras Jelgavas filiāles infekciju slimību epidemioloģijas daļas vadāja pienākumu izpildītāja Olga Kovaļauska informē, ka šobrīd pilsētā vēl nav reģistrēts neviens saslimšanas gadījums ar gripu, taču gripas monitorings jeb datu apkopošanā pilsētā sāksies šonedēļ. «Šobrīd jau apzinām, kuras iestādes un skolas piedalīsies,» tā O.Kovaļauska.
SVA informē, ka paragripa ir tipiska gaisa pilienu infekcija, infekcijas avots ir slimnieks ar izteiktu infekcijas formu. Slimība sākas pakāpeniski – temperatūra pirmajās slimības dienās ir normāla, trešajā un ceturtajā dienā tā ir paaugstināta. Vistipiskākā paragripas pazīme ir laringīts, kas raksturojas ar sausu un «rejošu» klepu, skrāpēšanās sajūtu aiz krūšu kaula, balss aizsmakumu. Inkubācijas periods ilgst divas līdz septiņas dienas.
«Atgādinām, ka tā saucamās saaukstēšanās saslimšanas vienmēr izraisa kāds vīruss vai baktērija, tādēļ to vajadzētu uztvert nopietni un konsultēties ar ārstu, lai saslimšana neradītu komplikācijas. Jāatceras, ka saaukstēšanās ir lipīga un slims cilvēks var inficēt citus,» skaidro SVA Sabiedrisko attiecību daļas vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Sprūde-Nesenberga.
SVA speciālisti atgādina vienkāršākos profilakses pasākumus, ko vajadzētu ievērot ikdienā, lai nesaslimtu ar gripu un citām augšējo elpceļu infekcijām: galvenais ģērbieties atbilstoši laika apstākļiem; pēc iespējas biežāk mazgāt rokas, īpaši tad, ja ir bijusi saskare ar slimiem cilvēkiem; regulāri vēdiniet telpas, vēdinot telpas uzmanieties, lai nerastos caurvējš; lai stiprinātu organismu, pēc iespējas vairāk uzturā jālieto šķidrumu – zāļu tējas, svaigas augļu un dārzeņu sulas; uzturā ieteicams lietot skābpiena produktus (kefīru, paniņas, biezpienu), jo tie satur mikroorganismus, kas stimulē cilvēka imūnsistēmu; ēdienkartē pēc iespējas vairāk jāiekļauj produktus, kas palīdz organismam cīnīties ar vīrusiem un saglabāt veselību – svaigus kāpostus, ķiplokus, lociņus, citrusaugļus, dzērvenes, medu un citus.
Kā arī, pēc speciālistu teiktā, pašreiz ir piemērotākais laiks, lai vakcinētos pret gripu. It īpaši ieteicams vakcinēties ir tiem: kas sirgst ar hroniskām plaušu, sirds un asinsvadu sistēmas, nieru un vielmaiņas slimībām, kuru darbs ir saistīts ar atrašanos publiskā vietā un sastapšanos ar daudziem cilvēkiem, kas var pārnēsāt gripas vīrusu. Pacientiem ar hroniskām slimībām, bērniem no sešiem mēnešiem līdz divu gadu vecumam un cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem – valsts kompensē 50 procentu apmērā vakcināciju pret gripu.
22.7 °C,
1.7 m/s,
47.1 % 
22.7 °C,
1.7 m/s,
47.1 %