15 °C, 1.2 m/s, 87.4 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāJelgavā reģistrēti četri A hepatīta saslimstības gadījumi
Jelgavā reģistrēti četri A hepatīta saslimstības gadījumi
25/09/2008

Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk inficējās ar A hepatītu jeb dzelteno kaiti, liecina Sabiedrības veselības aģentūras dati. Pagājušajā gadā Latvijā reģistrēti 15 saslimšanas gadījumi, taču šā gada astoņos mēnešos saslimušo skaits jau sasniedzis 527. No tiem četri saslimšanas gadījumiem fiksēti Jelgavā, bet vēl viens – rajonā.

Ritma Gaidamoviča

Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk inficējās ar A
hepatītu jeb dzelteno kaiti, liecina Sabiedrības veselības
aģentūras dati. Pagājušajā gadā Latvijā reģistrēti 15 saslimšanas
gadījumi, taču šā gada astoņos mēnešos saslimušo skaits jau
sasniedzis 527. No tiem četri saslimšanas gadījumiem fiksēti
Jelgavā, bet vēl viens – rajonā.

 

Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) Jelgavas filiāles
infekciju slimību epidemioloģijas daļas vadītāja vietas izpildītāja
Olga Kavaļauska informē, ka dzeltenā kaite jeb A hepatīts ir vīrusu
infekcija, kas izplatās kā zarnu infekcija, personīgā higiēnas
neievērošanas dēļ. Gadījumos ja tiek piesārņots ūdens vai pārtikas
produkti var izcelties slimības uzliesmojumi.

Saskaņā ar SVA Jelgavas filiāles rīcībā esošo informāciju,
Jelgavā un Jelgavas rajonā pēdējais saslimstības pacēlums bija
1995. un 1996. gadā, kad kopā rajonā un pilsētā bija reģistrēti 339
saslimšanas gadījumi ar hepatītu A. Bet šogad vīrusa hepatīta A
diagnoze astoņos mēnešos reģistrēta četros gadījumos, rajonā –
vienā. Speciāliste atzīst, ka tas nav daudz, bet tas mudina uz
papildu piesardzību un īpašu rūpību personiskās higiēnas
ievērošanā.

Pēdējos gados Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk inficējās ar šo
slimību, kas lielā mērā saistīts ar ceļojumiem uz valstīm, kur ir
augsta saslimstība ar vīrusa hepatītu A. Šī slimība biežāk
sastopama valstīs kur ir ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu
trūkumi un zems higiēnas iemaņu līmenis iedzīvotājiem, piemēram,
Āfrikā, Dienvidamerikā un arī Āzijas dienvidu reģionos.

O.Kavaļauska informē, ka A hepatīts visbiežāk izplatās no
cilvēka uz cilvēku tiešā sadzīves kontakta ceļā un ar priekšmetiem,
kas piesārņoti ar slimnieka fekālijām roku higiēnas neievērošanas
dēļ; dzerot piesārņotu ūdeni vai lietojot uzturā produktus, kas
satur vīrusu; peldoties ūdenskrātuvēs, kuras varētu būt piesārņotas
ar notekūdeņiem un cilvēku fekālijām, kā arī anālā seksuālā akta
laikā ar inficēto personu.

Speciāliste informē, ka, lai izvairītos no šīs slimības visiem,
kas nav imūni pret A hepatītu (nav pārslimojuši A hepatītu un /vai
nav tikuši vakcinēti), īpaši jāuzmanās no iespējami inficētas
pārtikas un nedroša ūdens lietošanas, peldēšanās nezināmās
ūdenskrātuvēs, bet it īpaši jāievēro personīgā higiēna – bieža un
rūpīga roku mazgāšana.

Roku higiēnas ievērošana ir ļoti svarīgs pasākums vairāku
infekcijas slimību, it īpaši akūtu zarnu infekciju profilaksei. No
tā, cik kvalitatīvi un bieži tiek mazgātas rokas, ir atkarīga gan
paša, gan citu cilvēku inficēšanās novēršana. Kaut gan roku higiēna
ir ļoti efektīvs A hepatīta profilakses līdzeklis, tomēr tā ir
nespecifiska infekcijas profilakse, kas nedod 100 procentu efektu,
jo nav iespējams panākt, ka rokas vienmēr ir tīras.

Mazgājot rokas, svarīgākais nav mazgāšanas reižu skaits
(piemēram, 10 reizes dienā), bet mazgāt rokas brīžos, kad tas ir
sevišķi svarīgi – piemēram, pirms maltītēm.

Vairāk par profilaktiskiem pasākumiem iespējams uzzināt
Sabiedrības veselības aģentūras mājas lapā http://www.sva.lv/.