Pilsētā

Jelgavas teritorijā reģistrēti 38 zirgi (ieskaitot Pils salā mītošos savvaļas zirgus); 85 liellopi; 32 aitas, kā arī 37 kazas, kas nereti arī redzamas, ganoties pļavā līdzās ielai. Šāds skats regulāri redzams, arī iebraucot Jelgavā pa Lietuvas šoseju, kur šodienas pilsētai neraksturīgi – pašā ceļa malā – ganās zirgi. Pārtikas un veterinārā dienesta Jelgavas nodaļas inspektore Dace Vītoliņa, gan uzsver, ka zirgi ir piereģistrēti un, tā kā tiek ievēroti labturības noteikumi, aizliegumam tur turēt dzīvniekus nav pamata. Un arī 21. gadsimta pilsētā produktīvie mājdzīvnieki var itin labi sadzīvot ar garām braucošajām mašīnām.

Sintija Čepanone 

Jelgavas teritorijā reģistrēti
38 zirgi (ieskaitot Pils salā mītošos savvaļas zirgus); 85
liellopi; 32 aitas, kā arī 37 kazas, kas nereti arī redzamas,
ganoties pļavā līdzās ielai. Šāds skats regulāri redzams, arī
iebraucot Jelgavā pa Lietuvas šoseju, kur šodienas pilsētai
neraksturīgi – pašā ceļa malā – ganās zirgi. Pārtikas un veterinārā
dienesta Jelgavas nodaļas inspektore Dace Vītoliņa, gan uzsver, ka
zirgi ir piereģistrēti un, tā kā tiek ievēroti labturības
noteikumi, aizliegumam tur turēt dzīvniekus nav pamata. Un arī 21.
gadsimta pilsētā produktīvie mājdzīvnieki var itin labi sadzīvot ar
garām braucošajām mašīnām.

«Parasti kādi divi trīs zirgi ganās
pļavās līdzās Lietuvas šosejai – tās ir pietiekami plašas, tajās ir
atļauts ganīt, tādēļ mums nav pamata to aizliegt,» skaidro
D.Vītoliņa, piebilstot, ka speciālas pārbaudes, lai noteiktu, vai
dzīvnieki ir piereģistrēti un pārbaudītu novietnes, inspektori
šādos gadījumos veic, vien ja saņemtas sūdzības. «Piemēram, nesen
reaģējām uz sūdzību, kurā minēts, ka kazai kaklā griežas ķēde.
Tiesa gan – šis gadījums bija ārpus pilsētas,» tā
inspektore.

Viņa norāda, ka pašlaik Jelgavas
teritorijā reģistrēti 38 zirgi (ieskaitot Pils salā mītošos
savvaļas zirgus); 85 liellopi; 32 aitas, kā arī 37 kazas. Taču
D.Vītoliņa akcentē, ka tas nebūt nenozīmē, ka viņi visi arī reāli
ir pilsētā. «Nereti dzīvnieka īpašnieka juridiskā adrese atšķiras
no tās, kur patiesībā tiek turēti mājdzīvnieki – dažkārt tie
reģistrēti Jelgavā, lai gan tiek turēti ārpus pilsētas,» skaidro
inspektore, atklājot, ka šāda situācija ir, piemēram, pareizticīgo
draudzei vai tiem, kam mājlopu turēšana ir bizness. Savukārt pa
vienai govij vai kazai pilsētā galvenokārt tur vecāka gadagājuma
ļaudis savām vajadzībām.

Jāpiebilst, ka produktīvo mājdzīvnieku
turēšanas teritorijas noteiktas pašvaldības saistošajos noteikumos,
paredzot robežas, aiz kurām iedzīvotāji drīkst turēt lopus. Pļavas
pie Lietuvas šosejas ir aiz šīm robežām, tādēļ arī šeit var
ganīties gan nereti manāmie zirgi, gan arī kazas, govis un citi
mājlopi.

 
FOTO: Ivars Veiliņš