«Patīk vai nepatīk , bet jāstrādā ir. Esmu pensionāre un ar pensiju iztikt nevaru,» sākumā mazliet asi atcērt sētniece, kad viņu uzrunāju. «Avīzes samestas pa kaktiem, bērni piegružo kāpņu telpas. Iedzīvotāji ir ļoti slikti,» turpina sirdīties kundze. Un patiesi – darāmā Brīvības bulvāra 41. mana apkaimē viņai netrūkst.
Egija Veilande
«Manuprāt, mūsu sētniece strādā tīri labi un lielākoties pagalms ir tīrs, īpaši no rītiem,» vērtē astoņus gadus vecais zēns, kurš dzīvo Brīvības bulvāra 41. mājā. Tiesa gan – viņš novērojis, ka, eju uz skolu, apkārtne parasti jau ir sakopta, taču vakarpusē, ar draugiem spēlējot futbolu, pagalms jau atkal ir piegružots. Zēns prāto, ka paši iedzīvotāji jau vien vainīgi pie tā, ka dienas laikā tiek izmētāti atkritumi. «Dažreiz jau mēs sētniecei palīdzam: ja redzam zemē nomestu kādu papīru, to paceļam un iemetam atkritumu konteinerā – mums jau arī nepatīk nekārtīgs pagalms! Un tad sētniece par to ir ļoti priecīga,» stāsta puisis, gan atzīstot, ka šad tad arī pašam sanākot «sagrēkot» un, piemēram, saldējuma iepakojumu tomēr neizmest konteinerā. «Ja neklausām, tad gan sētniece mūs sabar.»
To, ka nesakoptā apkārtnē vainojama ne tikai sētniece, bet arī paši iedzīvotāji, atzīst arī kāds kungs no Brīvības bulvāra 41. nama, taču sētniecei velta arī pa skarbākam vārdam. «Patiesībā jau mani sētnieces darbs neskar – viņa pati to izvēlējusies, taču tas neapšaubāmi ir grūts darbs. Kā vērtēju paveikto? Redziet – zālīte nav nopļauta, apkārt mājai mētājas papīri… Izskatās, ka te nemaz nav kopts!» klāsta kungs un norāda uz izsmēķiem, kas mētājas zem viņa balkona. «Tur ir pilns izsmēķiem! Sētniece nāk un aizrāda man, lai gan, lūk, te ir mans pelnu trauks. Bet tos izsmēķus met no augšējā stāva,» sašutumu pauž iedzīvotājs.
Tikmēr sētniece turpina strādāt: «No rīta visu satīru , bet pēc stundas jau atkal viss jāsāk no gala,» kundze klāsta, ka sakopšanas darbus parasti sāk jau pulksten sešos no rīta. Piecu stundu laikā visam jābūt tīram, kaut gan dažkārt nākas nopūlēties krietni ilgāk. «Darbs ir smags,» viņa nosaka.
Izrādās, sētnieces pienākums ir gan sakopt nama apkārtni, gan tīrīt kāpņu telpas. Piečurātas kāpņu telpas, pudeles, izsmēķi uz trepēm – tā jau esot viņas ikdiena, ar kuru samierināties gan grūti. Turklāt nereti nākas savākt arī bezpajumtnieku izkārnījumus. «Jūs taču saprotat, ka tas nav nekas patīkams?» tā sētniece.
Viņa atklāj, ka raizes sagādā arī zāles pļaušana. «Arī nopļaut zāli ir mans pienākums, taču es to nepieprotu. Tad nu sanāk, ka man no savas tā jau niecīgās algas ir jāsedz arī pļaušanas izdevumi. Darba devējs apgalvo, ka tas viss ir ieskaitīts manā algā,» sētniece neslēpj, ka atalgojums par sētnieces darbu ir 160 lati mēnesī. «Pļaušanas aptuvenās izmaksas par reizi ir 20 – 30 lati – kā nu kurš pļāvējs prasa,» viņa rēķina.
Uz jautājumu, vai ikdienas darbā netraucē arī apkārtnē klaiņojošie kaķi, viņa atteic, ka ne: «Kaķi gan man netraucē. Es viņus pat mēdzu barot un pērku viņiem barību.» Sētniece saskaitījusi, ka kopumā pagalmā, kas viņai jātīra, dzīvo kādi 12 – 15 kaķi, un aptuveni astoņi no viņiem ir paklīdeņi.
0.4 °C,
1.1 m/s,
93.5 % 
0.4 °C,
1.1 m/s,
93.5 %