Joprojām izskan dažādi viedokļi par jaundibināto Jelgavas Ledus skolu. «Jelgavas Vēstnesis» saņēmis vēstuli no domes deputāta Ivara Krastiņa, kurā viņš pauž savu nostāju. Citāds šis skatījums ir dažādiem Jelgavas sporta treneriem.
Zelma Ozoliņa, Jelgavas Specializētās peldēšanas skolas vadītāja:
«Jo vairāk bērniem ir iespēja nodarboties ar sportu, jo labāk. Protams, tas radīs zināmu konkurenci arī mums, taču bērniem patīk gan hokejs, gan daiļslidošana, un to nevar neņemt vērā. Mani nemulsina arī izskanējušie pārmetumi par nesamērīguma principu līdzekļu sadalē. Ir skaidrs, ka hokejs ir dārgs sporta veids un bez ievērojamiem ieguldījumiem no pašvaldības puses šādu ieceri īstenot nav iespējams. Šeit ir nevietā runāt par to, ka citiem sporta veidiem līdzekļi tiktu «nogriezti» – peldētāji Jelgavā to neizjūt. Arī mums baseina īre ir pietiekami dārga, un šos izdevumus sedz pašvaldība.»
Dainis Kazakevičs, futbola kluba «Jelgava» treneris:
«Uzskatu, ka tas ir pozitīvs fakts: pašvaldība iet pretī tām jelgavnieku ģimenēm, kas pašas, visticamāk, finansiālu apsvērumu dēļ nevarētu atļauties savus bērnus laist uz hokeja vai daiļslidošanas treniņiem. Skolas izveide ir pirmais solis, kas parāda, ka pašvaldība ir gatava funkcionāli attīstīt arī dārgus sporta veidus. Ja citi te saskata viena sporta veida lobēšanu vai nesamērīgumu līdzekļu sadalē, tad man tas šķiet aplam. Es redzu pavisam ko citu – manuprāt, tas ir skaidrs pašvaldības signāls citiem sporta veidiem: pierādiet savu darbu, strādājiet kvalitatīvāk, iesaistiet vairāk bērnu, izstrādājiet projektus, tad arī varat pretendēt uz ievērojamām investīcijām no pašvaldības puses. Es šo Jelgavas Ledus skolu uztveru kā pirmo piemēru – ja tā īstenošana būs sekmīga, noteikti sekos citi. Un kāpēc ne futbolā?!»
Austris Cīrulis, vieglatlētikas sporta treneris:
«Tas, ka hokejam ir atsevišķa sporta skola, nav slikti. Taču ir skaidrs, ka hokejs prasa ļoti lielus līdzekļus, tāpēc es jautāju, vai mēs esam tik bagāti, ka šobrīd varam to atļauties? Ir jāsaprot, ka tas nav vienas dienas jautājums – jā, šodien pašvaldība var atļauties piešķirt līdzekļus, bet vai to varēs pēc gadiem trim, pieciem un vēlāk? Tas mani nedaudz mulsina, taču, ja ir izsvērti visi par un pret, tad skolas izveidi es, protams, vērtēju pozitīvi. Nenoliedzami – es nevēlētos mūsu ledus halles vietā redzēt kārtējo būvmateriālu veikalu.»
Kārlis Smilga, Latvijas Kērlinga asociācijas prezidents:
«Es neapšaubāmi to vērtēju ļoti pozitīvi. Latvijā nav nevienas skolas, kas nodarbotos ar kērlinga apmācību, un šī varētu būt tā iespēja. Līdz šim varbūt nekur plašāk nav izskanējis, ka Ledus skola perspektīvā varētu nodarboties ne tikai ar hokeja un daiļslidošanas, bet arī kērlinga apmācību. Tātad tas nozīmē, ka nebūt ne vienam sporta veidam šie līdzekļi tiek piešķirti. Jā, šobrīd mēs vēl nevaram piedāvāt kērlinga apmācību, jo mums nav profesionālu treneru, bet mums ir kandidāti, kas, papildu apgūstot 320 stundu profesionālos kursus, šādu darbību varētu uzsākt. Taču jebkurā gadījumā, ja arī sākumā Ledus skola nozīmēs hokeja un daiļslidošanas treniņu iespējas bērniem, citiem sporta veidiem nav pamata apvainoties – būtiskākais ir tas, ka nevienam nekas netiek atņemts: katrs saglabā savu finansējumu, vienkārši kādam tiek iedots vairāk. Un tāpēc es uzskatu, ka ir tikai jāpriecājas, ja kādam tiek dots.»
18.8 °C,
3.2 m/s,
80.5 % 
18.8 °C,
3.2 m/s,
80.5 %