Pilsētā

Ivars Krastiņš, 

Jelgavas domes deputāts

Vēl ne visai sen pilsētas dzīvē nekas neliecināja par
sabiedrības polarizēšanos divās kategoriskās nometnēs: pirmie – par
Jelgavas Ledus sporta skolas dibināšanu, otrie – pret pārmērīga
finansiāla atbalsta piešķiršanu jaunatnes hokejam. Kur tad slēpjas
vienas vai otras puses motivācija?

Ar pašvaldības administrācijas lobiju atbalstu 28. augusta
Jelgavas domes sēdē tika pieņemts lēmums (11 deputātiem balsojot
«par», 3 deputātiem balsojot «pret») par Jelgavas Ledus sporta
skolas izveidi, tās dibināšanai paredzot pašvaldības budžeta
līdzekļus 19 500 latu līdz 2008. gada beigām, kā arī 2009. gada
budžetā paredzot līdzekļus vairāk nekā 0,5 miljonu latu apmērā, tas
ir, 46 800 latu mēnesī.

Domes sēdes debatēs es uzsvēru, ka manis pārstāvētās
politiskās partijas – LPP/LC – Jelgavas reģionālā nodaļa atbalsta
Ledus sporta skolas nepieciešamību, taču finansējumā nepieciešams
ievērot samērīguma principu. Pretējā gadījumā bez jebkāda praktiska
pamatojuma un ekonomiskiem aprēķiniem tiek izsaimniekoti
pašvaldības līdzekļi.

Vēlos informēt, ka visnotaļ atbalstām Jelgavas bērnu vēlmi
spēlēt hokeju un nodarboties ar daiļslidošanu, tāpat kā atbalstām
bērnu vēlmi nodarboties ar jebkuru citu sporta veidu, tēlotājmākslu
vai mūziku. Mēs atzīstam, ka dažādiem nodarbību veidiem ir dažādas
specifiskās izmaksas to nodrošināšanai, taču kategoriski iebilstam
pret neadekvātu un nesaimniecisku lēmumu pieņemšanu un nepamatotu
pašvaldības līdzekļu tērēšanu. 

Vēlos pateikt jelgavniekiem, kāpēc es domes sēdē balsoju
«pret». Šajā sakarībā ir svarīgi ielūkoties valsts makroekonomikā.
Ekonomiskās recesijas (krīzes) apstākļos ir maldīgi nākamā gada
pašvaldības budžetu plānot ar pozitīvu pieaugumu – visdrīzāk, ka
2009. gada pašvaldības budžets būs mazāks nekā šogad, līdz ar to
nav saprotams, no kādiem līdzekļiem šie vairāk nekā puse no miljona
latu tiks ņemti. Jau Zemgales Olimpiskā centra celtniecības
vajadzībām faktiski tika rezervēti visi pašvaldībai pieejamie
budžeta resursi. Par to domes sēdes debatēs aizrādīju pašvaldības
priekšsēdētājam Andrim Rāviņam, uz ko priekšsēdis ar dziļu
pārliecību atbildēja, ka budžets šobrīd (augustā) pildās labi,
tālab nav pamata secinājumiem, ka 2009. gada budžets varētu
samazināties salīdzinājumā ar šā gada budžetu. Taču pēdējie
notikumi valsts saimnieciskajā dzīvē rāda, ka Ministru kabinets
pieņēmis lēmumu iesaldēt algu fondu valsts un sabiedriskajā sektorā
strādājošajiem. Mazie un vidējie uzņēmēji līdz ar straujo
energoresursu pieaugumu ir nospiesti uz ceļiem, tālab spiesti
samazināt strādājošo skaitu un darba algas, ārvalstu investori
pamet Latviju, bankrotē pašmāju uzņēmēji, palielinās bezdarbnieku
rindas, kam no sociālā budžeta ir jāmaksā pabalsti. Valsts IKP
pieaugums gada trešajā ceturksnī draud sasniegt negatīvu bilanci,
bet gada pēdējā ceturksnī tas viennozīmīgi būs ar mīnuss zīmi.
Uzskatu, ka nav pamata optimistiskām cerībām, ka pašvaldības
budžets arī nākamgad palielināties un pašvaldība varēs atļauties
dāsni atbalstīt ledus sporta veidu attīstību Jelgavā, neietekmējot
pilsētai svarīgu projektu attīstību. Ekonomikas eksperti visi kā
viens apgalvo, ka šobrīd svarīgi ir sajozt ciešāk jostu un taupīt.
Vai taupām?

Salīdzināsim ledus nomas maksas apmēru, veiksim analīzi,
salīdzinot ar līdzvērtīgu piedāvājumu citās hokeja hallēs Latvijā,
ja par pamatu ņem Jelgavas halles piedāvāto maksu 138 lati + PVN
stundā. Aptaujājot citu hokeja haļļu nomas maksu apmēru bērnu
hokeja vajadzībām, ieguvu šādus rezultātus: Tukuma hallē – 70 Ls/h
+ PVN, Ogrē – 120 Ls/h + PVN, Ozolnieku hallē «Ozo» – 70 Ls/h +
PVN, Liepājas ledus hallē – 80 Ls/h + PVN, «Volvo» hallē – 100 Ls/h
+ PVN, Daugavpils hallē – 80 Ls/h + PVN, «Inbox.lv» ledus hallē
Piņķos – 100 Ls/h + PVN. Tālab nav saprotams, kāpēc Jelgavā
pašvaldība ar nolūku plāno maksāt nesalīdzināmi augstāku cenu.
Manuprāt, domes lēmuma pamatā, kurš tika noformulēts kā atbalsts
jauniešu hokejam, pēc būtības ir komersantu vēlme pēc iespējas
vairāk pelnīt no ledus iznomāšanas, nevis rūpes par jaunatnes
hokeja attīstību. 

Nenoliedzami, un tas ir loģiski, ka jauno hokejistu vecāki
kvēli atbalsta lēmumu par Ledus sporta skolas dibināšanu, jo puiku
hokeja spēlēšanas prieks «iecērt» krietnu robu ģimenes budžetā. Un
nav pamata šos vecākus nosodīt, jo pašvaldības pienākums ir
atbalstīt sportu. Gribu tikai piebilst, ka atbalsts samērīgās devās
jāsniedz ne tikai hokejam vai peldēšanai, bet arī visiem pārējiem
sporta veidiem, ar ko bērni pilsētā nodarbojas, jo pretējā gadījumā
šie divi kļūst par elitāriem sporta veidiem, kuriem piekļuve ir
ierobežota. Ja domājat, ka peldēšanas sporta skolā var pieteikties
jebkurš pilsētas skolēns, tad nāksies apbēdināt – tā nebūt nav. Vai
Jelgavas Ledus sporta skolā varēs trenēties visi sportot gribētāji?
Nav vēl zināms. Taču valsts pamatlikums – Satversme – garantē
vienādas tiesības visiem (lasi – bērniem arī attiecībā uz
līdzvērtīgu finansējumu pārējiem sporta veidiem). Tātad pašvaldībai
ir jānodrošina līdzīga finansiāla labvēlība arī citu sporta veidu
attīstībai. Un citu sporta veidu treneri var vērsties Satversmes
tiesā, ja hokejam līdzvērtīgu atbalstu pašvaldība nesniedz.
 

Līdz šim kārtība, kādā Latvijā tika iegūts sporta skolas
statuss, bija šāda: tika akreditēta apmācības programma,
sertificēti treneri un tad tika piešķirts finansējums, tajā skaitā
valsts finansējums treneru algām. Diemžēl Jelgavā šoreiz viss
noticis otrādi: uz privātā biznesa iniciatīvas pamata Jelgavas dome
steidza dibināt Ledus hokeja biedrību. Kad tas neizdevās, nedēļas
laikā tapa arī Ledus sporta skolas dibināšanas projekts, bez
izmaksu aprēķiniem, štatu saraksta un citiem ar plašu vērienu
darboties traucējošiem faktoriem.

Ar šo nepārdomāto domes lēmumu ir nodarīts kaitējums pārējo
sporta veidu attīstībai, kā arī noticis mēģinājums sašķelt
sabiedrību atbalstītājos un noliedzējos, lai gan pēc būtības katrs
no iesaistītajiem vecākiem un bērniem vēlas tikai vienu – aktīvi
nodarboties ar iemīļoto sporta veidu vai izpausties dejā,
tēlotājmākslā vai mūzikā.

Un nobeigumā gribu teikt, ka «dziesma jau nav par krekliem,
bet par sirdsapziņām».