Pilsētā

Zane Auziņa

 

Jelgavas Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja
Gunita Osīte atzīst, ka pilsētā netrūkst piemēru, kur garāžas
izbūvētas  teritorijās, kas būtu izmantojamas stratēģiski
vērtīgāk. Tā centrā atrodas padomju gados būvētā garāžu rinda
Mātera un Rūpniecības ielas krustojumā, vēl viena garāžu rinda –
Sudrabu Edžus ielas daudzdzīvokļu namu pagalmā, arī starp
daudzstāvu mājām Pasta ielā, pie autoostas, plašā pagalmā starp
Akadēmijas un Katoļu ielas namiem un vēl citur. Bet, ja šeit
parasti ir runa vien par vairākiem desmitiem kvadrātmetru, kur
izbūvētas, maksimums, četrdesmit garāžas, tad pilsētā netrūkst arī
vietu, kur tās aizņem jau nopietnākas platības. Tā milzīgs garāžu
kooperatīvs atrodas Rūpniecības ielā starp Tērvetes un Filozofu
ielu. Te garāžu skaits mērāms simtos, tāpat kā simtos skaitāmas arī
garāžas Loka maģistrālē, Meiju ceļa un Atmodas ielas apkaimē un vēl
citviet. Raugoties uz reālo situāciju, kad pilsēta aug un meklē
jaunas vietas, kur izvērsties, šķiet, loģiski būtu pārdomāt arī to
teritoriju izmantošanu, ko aizņem garāžas. Taču, lai arī pašvaldība
te varētu vēlēties redzēt cita veida apbūvi, G.Osīte atzīst, ka tās
ir tikai vēlmes, kurām tuvākajā laikā piepildīties nebūs lemts.
«Lielākoties garāžas ir privāts īpašums – tās visas savulaik tika
privatizētas un tagad atrodas individuālu īpašnieku vai īpašnieku
apvienību – kooperatīvu – rīcībā. Pat ja mēs vēlētos, piemēram,
plašajā Rūpniecības ielas garāžu kooperatīvā redzēt dzīvojamo māju
apbūvi, neesam tiesīgi «lauzties» privātā teritorijā un ko mainīt.
Tāpat arī garāžu vietā Rūpniecības un Mātera ielas krustojumā
varētu būt izbūvēta dzīvojamā māja, taču arī te mēs iejaukties
nedrīkstam,» situāciju raksturo Pilsētplānošanas pārvaldes
vadītāja. Viņa atzīst, ka garāžas ir padomju laiku iezīme un to
celtniecība mūsdienās šādā izpildījumā vairs nav iedomājama: «Tāpat
kā agrāk, arī šodien ir saprotams, ka garāža tiek izbūvēta pie
privātmājas, taču vērtīgas zemes atdošana veselas garāžu rindas
celtniecībai šķiet izšķērdība. Šodien daudz racionālāk būtu,
piemēram, daudzstāvu autostāvvietas būvniecība, kas teritorijas
ziņā aizņemtu mazāk platības, taču varētu būt vēl daudz
ietilpīgāka. Tādu faktiski mēs arī varētu vēlēties daudzviet šā
brīža garāžu rindu vietā līdzās dzīvojamo māju apbūvei. Taču to
īstenot var tikai paši garāžu īpašnieki. Ņemot vērā viņu lielo
skaitu, ir grūti iedomāties, ka visi īpašnieki patiesi varētu
vienoties par savu garāžu nojaukšanu un kāda vērtīgāka objekta
būvniecību. Tādēļ pašlaik garāžas ir būves, kas mūsu pilsētā ir, un
jārēķinās, ka tās šādā vai tikai nedaudz uzlabotā skatā saglabāsies
tik ilgi, kamēr būs kāds, kas tās izmanto. Zinot, ka vecāka gada
gājuma cilvēkiem, kas paši nereti ir piedalījušies savas garāžas
būvniecībā, šī ēka ir gandrīz vai svēta lieta, ar ko sarasts, grūti
iedomāties, ka izmaiņas varētu notikt drīz,» tā G.Osīte.

Savukārt Jelgavas pašvaldības izpilddirektora vietnieks Vilis
Ļev­čenoks piebilst, ka pilsētas īpašumā ir palikušas vien dažas
garāžas māju pagalmā starp Akadēmijas, Lielo, Katoļu un Driksas
ielu, kas savulaik netika nodotas privatizācijai un joprojām
iedzīvotājiem tiek dotas nomā. «Vairākkārt aktualizēts jautājums
par šo namu pagalma sakārtošanu, tostarp bijusi ideja te uz garāžām
līdzās esošās privātās zemes būvēt daudzdzīvokļu māju, taču neviena
no iecerēm nav guvusi atbalstu, un ir grūti prognozēt, kad
situācija varētu mainīties,» teic V.Ļevčenoks. Arī viņš atzīst, ka
pašvaldība ir ieinteresēta īstenot projektus, kas ne vien ļautu
funkcionāli lietderīgāk izmantot zemi, bet arī pilsētas seju vērstu
pievilcīgāku, taču bez iedzīvotāju atbalsta to panākt nav
iespējams. Kamēr pilsētnieki vēlēsies redzēt un izmantot garāžas,
tās te paliks – lai arī cik grandiozi, pievilcīgi un skaisti būtu
projekti par šo teritoriju izmantošanu citiem mērķiem.