Pilsētā

«Iededzies par Latviju» – tas skan kā aicinājums, izgaismojot
Latvijas tiltus, vienojoties kopīgā talkā un gaidot mūsu valsts 90.
dzimšanas dienu. «Jelgavas Vēstnesis» arī aicina – iedegsimies par
savu pilsētu! Turpmāk deviņas nedēļas līdz pat Latvijas jubilejai
vēsturiskās fotogrāfijās piedāvājam iepazīt Jelgavu: kā tā augusi,
mainījusies, attīstījusies 90 gadu laikā. Galvenie vēsturiskie
fakti droši vien daudziem ir labā atmiņā, taču mēs centīsimies
izcelt interesantas nianses un notikumus, lai iepazītu savu pilsētu
vēl labāk. Šoreiz pirmais vēsturiskais posms – no 1918. līdz 1928.
gadam.

P.S. Varbūt arī jūsu ģimenes albumā saglabājušās interesantas
vēstures liecības par Jelgavu un jūs esat gatavi tajās dalīties?!
Fotogrāfijas gaidīsim redakcijā Svētes ielā 33, 211. kabinetā,
tālrunis 63048801, vai aicinām tās iesūtīt pa e-pastu:
redakcija@zi.jelgava.lv. 

 

• 1918. gads – turpinās Pirmais pasaules karš, Jelgavā vācu
okupācija.

• 1919. gada 8. janvāris – 18. marts – padomju vara (P.Stučka)
Jelgavā.

• 1919. gada 3. – 7. janvāris – Jelgava dažas dienas ir
pagaidu valdības mītne, Latvijas «galvaspilsēta». 

• Līdz 1919. gada martam – padomju vara Jelgavā. Sarkanais
terors.

• 1919. gada novembris – vācu karaspēks, fon der Golcs un
krievu baltgvardi grāfa Bermonta-Avalova vadībā Jelgavā,
bermontiāde, Jelgavas atbrīvošana, postījumi, upuri, piemiņas
vietas Meža kapos.

• 1920. gads – pirmās Jelgavas domes vēlēšanas. Fridrihs
Vesmanis kļūst par pilsētas galvu, bet 1922. gadā – par pirmo
Saeimas priekšsēdētāju. 

• 1925. gads – sāk būvēt tiltu pār Lielupi.

• 1926. gads – atklāj Latvijas pirmo cukurfabriku. 

• 1927. gads – uzceļ Jelgavas Kurlmēmo skolas jauno ēku,
pamatus liek arī Izglītības ministrs Jānis Pliekšāns
(Rainis).

• 1927. gads – atver Jāņa Čakstes vārdā nosaukto «Lediņu»
bērnu tuberkulozes sanatoriju.   

 

Materiāls sagatavots ar
vēsturnieka Andra Tomašūna un Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un
mākslas muzeja atbalstu