Kaut arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē veiktā ekspertīze liecina, ka Pils salā augusta beigās atrastais mirušais savvaļas zirgs gājis bojā no zirgu savstarpējās cīņās gūta ievainojuma, savvaļnieku uzraugs Einārs Nordmanis uzskata, ka tas ir absurds slēdziens. «Tas ir pilnīgi izslēgts. Zinot savvaļas zirgu uzvedību un viņu likumus, tas nav iespējams,» Einārs pārliecināts, ka bez cilvēka līdzdalības tas noteikti nav noticis.
Sintija Čepanone
Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes priekšnieka palīdze Ieva Sietniece norāda, ka ekspertīzes slēdzienā rakstīts: zirga galvas audu bojājums varēja rasties zirgu savstarpējo cīņu laikā no spērieniem ar pakaļkāju vai priekškāju. Tādējādi uzsāktais kriminālprocess, visticamāk, tiks izbeigts.
Par šādu lēmumu nepatīkami pārsteigts ir E.Nordmanis, kurš jau vairāk nekā gadu diendienā vēro Pils salā notiekošo, tostarp zirgu uzvedību. «Tādu brūci, kāda bija bojā gājušajam pusotru gadu vecajam ērzelim – apaļš iedobums īkšķa lielumā –, nekādi nevar iegūt savstarpējo cīņu laikā. Turklāt, cilvēka mūžā mērot, šie jaunie ērzeļi vēl ir bērni un viņu cīņas drīzāk ir rotaļas,» Einārs uzsver, ka savstarpējo cīņu laikā, kas gan vairāk raksturīgas pavasarī, nevis vasaras nogalē, kad viņi rāmi ganās, lai uzkrātu tauku kārtu ziemai, nevar ielauzt galvaskausu. «Galvenokārt viņi kož cits citam ciskās, ja sper, tad spēriens visbiežāk trāpa pa kaklu vai zobiem, kurus, loģiski spriežot, būtu vieglāk izdauzīt nekā ielauzt galvaskausu,» E.Normanis norāda, ka pretējā gadījumā savvaļas zirgi visā pasaulē jau sen kā būtu izmiruši, jo cits citu vienkārši būtu «apsituši».
Ekspertu slēdzienam īsti negrib piekrist arī Latvijā dzīvojošais Nīderlandes dabas fonda «ARK» pārstāvis Jans van der Veins, pēc kura iniciatīvas uz Latviju tika atvesti savvaļas zirgi, tostarp arī uz Jelgavu. «Protams, cīņu laikā zirgi cits citu var satraumēt, taču šīs brūces sadzīst. Šī ērzeļa nāve ir ekstrēms gadījums. Protams, negribas apšaubīt ekspertu profesionalitāti, vēl jo vairāk tādēļ, ka bojā gājušo zirgu pats neesmu redzējis – jā, iespējams, negaidīts spēriens, iespējams – vēl kaut kas, taču manā praksē šāds gadījums vēl nav bijis.» tā Jans. Viņš pēc pieredzes zina stāstīt, ka nāvējošas traumas zirgs citu dēļ ir guvis, ja, piemēram, viņš tiek «iedzīts» stieplēs vai citos asos priekšmetos, ja uzduras nolauzta koka zaram, taču ne spērienu dēļ.
Uz jautājumu, vai Einārs plāno aizstāvēt savu pārliecību un ekspertus pārliecināt par šāda slēdziena aplamību, viņš atbild, ka ne, jo tam nesaskata lielu jēgu. Taču jautājums par caurlaižu sistēmas ieviešanu lieguma teritorijā joprojām ir aktuāls. «Pagaidām esmu aizņemts ar pļaujas darbiem palieņu pļavā, taču ar Latvijas Dabas fondu jau esam apsvēruši nākamā gada pavasarī ieviest caurlaižu sistēmu.
20.6 °C,
4.1 m/s,
68.2 % 
20.6 °C,
4.1 m/s,
68.2 %