Dažādas pārmaiņas piedzīvojis un vēl piedzīvos bērnu un jauniešu centrs «Junda», kurā interesenti uz nodarbībām tiek gaidīti jau septembrī. «Jundas» lielākais ieguvums šogad – jaunas plašas telpas dejotājiem bijušās Latvijas Pasta ēkas trešajā stāvā. Patlaban tur norit remontdarbi, taču iestādes direktore Silvija Andersone lēš, ka pirmās nodarbības šeit sāksies oktobrī, bet līdz tam saspiedīšoties un izlīdzēšoties ar jau esošajām. Taču tās nebūt nav vienīgās pārmaiņas.
Ritma Gaidamoviča
«Mēs paplašināmies – pasta ēkas trešais stāvs ir mūsu lielākais ieguvums, un par to pateicamies pašvaldībai. Šobrīd jaunajās telpās tiek demontētas sienas, lai izveidotu vienu lielu zāli un izbūvētu mazākas telpas ģērbtuvēm, tērpu noliktavai, tualetēm, kā arī izveidotu uzgaidāmo telpu vecākiem. Bet jau oktobrī nodarbības šeit notiks mūsdienu dejas cienītājiem – deju studijas «Benefice» visām vecuma grupām, jauniešiem, kas apgūst deju aerobiku, salsu, mākslas vingrotājiem, akrobātiem, klasiskās dejas dejotājiem. Uz uzņemšanu jaunos dalībniekus gan gaidīsim Pasta ielā 32, jo septembri moderno deju dejotāji pārdzīvos šeit,» tā direktore. Tas gan nenozīmējot, ka darbība tiks pārtraukta citās ēkās, kur BJC «Junda» darbojies līdz šim – nodarbības norisināsies arī «Jundas» mājās gan Pasta ielā 32, gan Skolas ielā 2, kā arī īrētajās telpās Amatu vidusskolā, Valsts ģimnāzijā un citviet. Tas tādēļ, ka «Jundas» zāle visiem ir par šauru, lielajiem dejotājiem, kā smejas direktore, solis ir platāks par zāli, arī noslogojums liels. «Protams, savas mājas ir savas mājas, taču saprotam, ka templi visām bērnu vajadzībām neuzcelsim un pilsētai ir daudz citu lietu risināms – top Zemgales Olimpiskais centrs, 4. vidusskolas piebūve, pilsēta nepārtraukti aug un attīstās,» tā S.Andersone. Izremontēta zāle un ieejas koridors «Mēs varam būt laimīgi, jo mūsu bērniem un jauniešiem patiesi ir interese brīvajā laikā ar kaut ko nodarboties un kaut ko darīt. Pieprasījums pēc nodarbībām ir ļoti liels. Priecājamies, ka neesam nonākuši situācijā, kad telpas, piedāvājums un iespējas ir plašākas nekā interese un vajadzības, kā tas vērojams vairākās citās Eiropas valstīs, kur ir iekārtas, modernas telpas, bet nav jauniešu, kas tās aizpildītu. Par laimi, mums pieprasījums ir pat lielāks nekā piedāvājums,» ar prieku teic S.Andersone. Par pašvaldības finansēm šovasar «Jundā» Pasta ielā 32 izremontēta arī lielā zāle. Direktore cer, ka tagad mazajiem dejotājiem gada aukstajos mēnešos vairs nebūs jāsalst, kā tas bijis līdz šim, lai gan logi un durvis jau bijušas nomainītas. Jaunu skatu ieguvis arī Pasta ielas 32 ēkas ieejas koridors. Latviešu dančus varēs lēkt visi – arī mammas, tēti un vecvecāki «Par godu Latvijas 90. gadadienai realizēsim sen lolotu sapni, ko jau īstenojuši rīdzinieki un «3×3» nometnes dalībnieki, – latviešu dančus. No septembra trešdienu vakaros «Jundā» tiks vesti latviešu danči. Tos jelgavniekiem mācīs Mūzikas akadēmijas etnomūzikas studente, kura pati spēlē vairākus instrumentus, taču viņai palīgos nāks arī folkloras ansamblis «Dimzēns»,» stāsta direktore. Viņa piebilst, ka apgūt latviešu dančus neesot viegli – tie pielīdzināmi īpašām ķīmijas formulām. «Protams, ir dažas vienkāršākas rotaļas, taču kopumā šie danči ir sarežģītāki par ķīniešu tautas deju, kuru apguvu daudz ātrāk. Ja ir vēlme un gribēšana, visu var, jo tā ir slodze, kas cilvēkam nepieciešama,» uzskata S.Andersone. Lai apgūtu latviešu dančus, nevienam netiks jautāts, kurā klasē viņš mācās. «Piedalīties varēs gan mammas, gan tēti, gan vecmāmiņas, vectētiņi, krustmātes, vecākās māsas un brāļi – visi, kas vēlas un kuriem, tā teikt, vēl nav 100 gadu,» piebilst direktore. «Domājams, ka interese nebūs tik liela kā par vēderdejām, taču ceru, ka arī šīs dejas jelgavniekos raisīs interesi,» prognozes izsaka direktore. «Tādējādi ļausim vecākiem un vecvecākiem darboties kopā ar jauniešiem, ja viņiem ir tāda vēlme. Arī deju studijas «Benefice» dažu dalībnieku vecāki izteikuši vēlmi veidot dejojošo vecāku patruļu. Viņi par šādu soli izšķīrušies pēc Dziesmu svētkos redzētā deju uzveduma, kurā piedalījās arī deju studijas «Dzirnas» dalībnieku vecāki,» skaidro direktore.
Nākamajos Dziesmu svētkos ne tikai dejos tautas dejas, bet zēni arī dziedās Tikko kā aizvadīti Dziesmu un Deju svētki, kuros savu artavu devuši arī «Jundas» kolektīvi, taču jau septembrī «Junda» sāks gatavoties Skolēnu dziesmu un deju svētkiem, kas notiks pēc diviem gadiem. «Parasti saka: kad skolēni gatavi, atnāk skolotājs. Taču interešu izglītībā viss ir otrādi – kad atnāk skolotājs, tad var nākt arī audzēkņi. Pēc šāda modeļa esam atraduši diriģenti, kas pulcinās zēnu kori un gatavosies pēc diviem gadiem startēt Skolēnu dziesmu svētkos. Tas nozīmē, ka nākamajos svētkos mēs ne tikai dejosim, bet arī skanīgi dziedāsim,» tā direktore. Viss mainās – kāds pedagogs saslimst, cits maina darba vai dzīves vietu, tāpēc daļa skolotāju no darba «Jundā» aizgājuši, taču viņu vietā nāks jauni gan tajos pulciņos, kas jau darbojas, gan arī jaunajos. Bērnu un jauniešu centram sava «Junda TV» «Mums vairs nebūs fotostudijas, taču Viesturs Alksnītis no «Kanāla 4» Rīgā kopā ar jauniešiem vēlas veidot «Junda TV». Video, kino, foto – vārdsakot, modernās tehnoloģijas jauniešu rokās. Sākumā vēlamies, lai safilmēti tiekam mēs paši un jaunieši izveido prezentāciju par «Jundu» – šādi materiāli ļoti bieži nepieciešami starptautiskajos festivālos un projektos. Šobrīd esam 19 gadus veci, bet nākamgad ap Ziemassvētkiem «Jundai» būs jau 20. Uz šiem svētkiem vēlamies jaunu filmu, jo tagadējā jau ir novecojusi – varam teikt, ka tā ir vēsture,» skaidro S.Andersone. «Pēc ilgāka pārtraukuma šogad jaunieši varēs izmēģināt savus spēkus arī žurnālistikā, nodarbības veidosim sadarbībā ar «Jelgavas Vēstnesi» un portālu www.jelgavasvestnesis.lv,» piebilst S.Andersone.
Darbu turpina čehs, bet septembrī ierodas vācietes Nākamajā mācību gadā darbu ar bērniem turpinās arī brīvprātīgie studenti no dažādām Eiropas valstīm. Šobrīd jau Jelgavā ir Jans no Čehijas, kurš strādās ar jauniešiem, kas darbojas kokapstrādē un tehniskajā modelēšanā. Savukārt 1. septembrī pilsētā ieradīsies divas vācietes. Kaut arī katra ir no savas Vācijas pilsētas, abas meitenes ir Lauras. «Mākslinieciskākā jauniešus vairāk skolos vācu valodā. Līdz šim vācu valodu mums pasniedza pašu skolotāja, taču nu viņa mainījusi darba vietu. Ņemot vērā, ka pie mums dzīvos un strādās divas vācietes, esam nolēmuši, ka jaunu skolotāju darbā nepieņemsim – bērni varēs nākt un darboties vācu valodas klubiņā, uzlabot savas zināšanas, kontaktējoties ar abām Laurām. Domāju, ka meitenes neliegs arī individuālu apmācību. Jāuzsver, ka tas ir Eiropas apmaksāts projekts, tāpēc par mācībām jauniešiem nebūs jāmaksā ne santīma,» stāsta direktore. Starp citu – sportiskā Laura darbosies jaunajās telpās un palīdzēs sākt jauno deju skolu.
Vai Jelgavā vajadzīgs ēnu un marionešu teātris? Jaunumu, ieceru un uzdevumu «Jundai» netrūkst – direktores kabinetā ir plaukts ar vairākām iedaļām, kurās ieliktas dažādas ieceres un sapņi, un ik pa laikam tas tiek pārkārtots, lai īstenotu kādu ideju un izņemtu materiālus par jau paveiktiem darbiem. Viena no idejām, kuru «Junda» vēlas realizēt drīzumā, ir izveidot ēnu un marionešu teātri, taču direktore vispirms vēlas izzināt, cik ļoti tas jelgavniekus varētu interesēt. «Jau pirms laika čehi izteica vēlmi ar mums sadarboties šajā jomā. Pēterburgā marionetes ir ļoti populāras, arī mūsu Leļļu teātrī tapusi pirmā marionešu izrāde. Ņemot vērā, ka leļļu teātra aktieri ir noslogoti un nevar pateikt, kurās dienās viņi varētu braukt pie mums, esmu runājusi ar pasniedzēju no Gruzijas, kas varētu to mūsu bērniem iemācīt, taču vispirms vēlos izzināt, vai tas saistītu jelgavniekus. Ja ir jaunieši, kuriem tas šķistu interesanti, aicinu nākt pie manis. Strādāsim kopā, lai, iespējams, veidotu kopīgas izrādes ar Čehijas jauniešiem. Ja būs interese un vēlme, arī marionetes sagādāsim,» tā direktore.
19.9 °C,
5.3 m/s,
39.3 % 
19.9 °C,
5.3 m/s,
39.3 %