Šonedēļ Valsts zemes dienesta (VZD) Zemgales reģionālās nodaļas Jelgavas birojā vērojams apmeklētāju pieplūdums, jo ir pēdējās dienas, kad iedzīvotāji, kam zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā un kas pieteikušies tās izpirkšanai par kadastrālo vērtību, VZD var iesniegt zemes robežu plānu vai veikt priekšapmaksu, maksājot sertifikātos.
Anna Afanasjeva
Līdz 1. septembrim pieņemšanas laiks pagarināts līdz pulksten 19. Bet citādi, tā kā zemes reforma tuvojas noslēgumam, VZD darba apjoms vairs nav tik liels. To ietekmējis arī panīkums nekustamo īpašumu tirgū. VZD klientiem aktuāls ir dienesta sniegto pakalpojumu cenu kāpums. No septembra par 10 – 25 procentiem pieaugs VZD pakalpojumu cenas. Tas saistīts ar vairāku jaunu normatīvo aktu, piemēram, noteikumu par apbūvēta zemesgabala vērtības noteikšanu privatizācijas vajadzībām, par valsts nodevu par kadastra izziņu ieviešanu, kā arī ar to, ka līdzšinējam cenrādim par pamatu ņemtas 2005. gada cenas un situācija valstī. Šajā laikā resursi sadārdzinājušies, darbinieku atalgojums būtiski palielinājies. VZD Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Maiga Miglāne stāsta, ka VZD nodaļās saņemtajiem pakalpojumiem nav lielākais cenu kāpums. Lielākoties tas skar pakalpojumus, kas saistīti ar VZD datu abonēšanu, Valsts adrešu reģistra datu nodošanu, kadastra informācijas pārlūkošanu interneta režīmā u.tml. Reģionos pieprasītākie pakalpojumi sadārdzinājušies mazāk. Piemēram, par ēkas kadastrālās uzmērīšanas un reģistrācijas dokumentu sagatavošanu un apstrādi, ko tautā joprojām sauc par inventarizāciju, būs jāmaksā 23,10 lati līdzšinējo 19,50 latu vietā. Veicot kadastrālo uzmērīšanu, jārēķinās, ka izdevumi atkarīgi no būves platības – par katru kvadrātmetru jāmaksā desmit santīmi. Ar VZD pakalpojumu cenrādi var iepazīties mājas lapā: www.mk.gov.lv. Tagad ieviesta samaksa par VZD sagatavotajiem atzinumiem par zemes ierīcības projektiem. Līdz šim iestāde to darīja par brīvu. Jaunais cenrādis vērsts uz kvalitātes standartu nostiprināšanu. Šajā nolūkā stingrākas prasības ieviestas mērniecības darbiem.
Dokumentus kārto pēdējā brīdī VZD pēdējā laika aktualitāte ir zemes izpirkšana, kas jāveic iedzīvotājiem, kam tā piešķirta pastāvīgā lietošanā. Tiem, kas pieteikušies izpirkšanai, līdz 1. septembrim VZD jāiesniedz mērnieku sagatavots zemes robežu plāns vai arī jāveic priekšapmaksa. Taču cilvēki nesteidzas, kaut arī īpašumtiesību jautājumu tālākai kārtošanai laika palicis ļoti maz. Augustā līdz šai nedēļai Jelgavā pasūtītas kadastra izziņas priekšapmaksas veikšanai 56 zemes vienībām. Lauku zemes izpirkšanas reģistrā rajonā reģistrētas 2525 zemes vienības, no kurām 1401 ir uzmērīta un tām iesniegti robežu plāni VZD. Priekšapmaksa veikta par 115 zemes vienībām. Jelgavas pilsētas zemes reģistrā reģistrētas 486 zemes vienības, no kurām 297 ir kadastrāli uzmērītas un tām VZD iesniegti robežu plāni. VZD reģionālās nodaļas kadastra procesa vadītāja Liāna Ribkinska atzīst, ka Jelgavā potenciālie īpašnieki pārsvarā iesniedz zemes robežu plānus, nevis veic priekšapmaksu. Šomēnes līdz 25. datumam tā veikta 12 gadījumos. Zemes robežu plānus līdz pirmdienai kopumā bija iesnieguši 295 potenciālie īpašnieki. Pēdējos mēnešos cilvēku aktivitāte nav bijusi liela, jūnijā reģistrēti trīs, jūlijā – četri, līdz 25. augustam – trīs robežu plāni. Kopumā Jelgavas pilsētas reģistrā iekļautas vairāk nekā 480 zemes vienības. Speciālisti ievērojuši, ka ne vienam vien problēmas sagādā tas, ka līdz galam nav nokārtotas mantošanas tiesības. Kamēr tas nav izdarīts, priekšapmaksu nedrīkst veikt. «Ja mantojuma jautājumi nav sakārtoti, iespējams veikt zemesgabala uzmērīšanu. Taču, ja līdz šim nekas nav uzsākts, sagatavot zemes robežu plānu vairs nevar paspēt, jo atbilstoši normatīvajiem aktiem mērniekiem desmit dienas pirms uzmērīšanas uz to jāuzaicina pierobežas zemju īpašnieki,» skaidro L.Ribkinska. Pārējiem iedzīvotājiem VZD nāk pretī, un līdz 1. septembrim līdz pulksten 19 pagarināts klientu pieņemšanas laiks zemes robežu plāna iesniegšanai vai izziņas saņemšanai priekšapmaksas veikšanai. Ar to iedzīvotājiem jādodas uz pilsētas pašvaldību, kur Zemes komisijas sekretāre norādīs kontu, uz kuru pārskaitāmi līdzekļi. Lai gan visiem potenciālajiem zemes īpašniekiem uz deklarēto dzīvesvietu savlaicīgi izsūtīta informācija par dokumentu kārtošanas termiņiem, VZD speciālisti pārliecinājušies, ka informācijai līdzi seko tikai apmēram puse interesentu. Daļa sakās neko nezinām, bet daļa atzīst, ka viņiem nav līdzekļu zemes uzmērīšanai un izpirkšanai. Ja īpašumtiesības paliks nenokārtotas, šie cilvēki turpmāk šo zemi varēs tikai nomāt. Kuluāros dzirdēts, ka šo procesu varētu pagarināt, bet pagaidām tas nav zināms.
Sūdzību izskatīšana – darbietilpīgs process VZD vairākus gadus vairs nenodarbojas ar mērniecību un robežu plānu sagatavošanu. Tā pārziņā palikusi ar robežām saistīto strīdu izskatīšana. Tie galvenokārt saistīti ar domstarpībām par platībām un iemērīšanas neprecizitātēm. Ar mērniecības kļūdu novēršanu nodarbojas valsts akciju sabiedrība «Latvijas valsts mērnieks». M.Miglāne skaidro, ka neprecizitātes izveidojušās loģiski un saistītas ar mērniecībā izmantoto tehnoloģiju, kad zemi iemērīja ierādīšanas veidā, kas nav precīzākais paņēmiens, savukārt materiālu atspoguļoja uz fotoplanšetes. Ar minēto metodi iemērītās platības īpašnieki dažkārt konstatē, ka zemesgabals ir mazāks par lēmumā norādīto. «Pēc pieteikuma saņemšanas mērniecības darbu precizitāti pārbaudām instrumentāli. Tas ir darbietilpīgs process, atzinumus saskaņojam ar VZD centrālā aparāta Mērniecības departamentu. Konstatējot kļūdu, pēc lēmuma pieņemšanas lieta nonāk «Latvijas valsts mērniekā», kas robežu plānu gatavo no jauna vai pārmēra. Pilsētās kļūdu ir mazāk, jo šeit jau uzreiz veica zemes instrumentālo uzmērīšanu. Nepilnības galvenokārt saistītas ar tā sauktajām «sarkanajām līnijām», jo VZD rīcībā nav pilsētas telpiskais materiāls ar apgrūtinājumiem, līdz ar to nav iespējams pārbaudīt, cik precīzi mērnieki to ievērojuši,» ikdienas «virtuvi» atklāj VZD nodaļas vadītāja, piebilstot, ka nu jau vairākus gadus zemi iemēra tikai ar precīzu instrumentu palīdzību. Mērnieku sagatavotās lietas nonāk VZD, kur to tehnisko pusi pārbauda. Vajadzības gadījumā pārbaude tiek veikta arī dabā. Konstatējot sīkas neprecizitātes, tās fiksē aktā un ļauj novērst. Nopietnāku nepilnību gadījumā seko atteikums robežu plāna reģistrēšanai. Raksturīgākās mērnieku darba nepilnības ir trūkumi dokumentu noformēšanā, īpašuma robežpunktu apsekošanā, robežzīmju pārbaudē. Zemes īpašumi, kam pašlaik gatavo robežu plānu, pārsvarā ir saistīti ar citiem zemesgabaliem. Lai nebūtu pārpratumu, uz iemērīšanu jāpieaicina pierobežas zemju īpašnieki. M.Miglāne pieļauj, ka mērnieki ar šo skrupulozo VZD rīcību ne vienmēr ir apmierināti.
Apsīkums tirgū samazina VZD darba apjomu VZD uzmanības lokā ir līdzvērtīgo zemju fonds, no kura zemi piešķirs īpašniekiem vai mantiniekiem, kas pieteikušies uz savām zemēm, bet viņiem zemes īpašuma tiesības nav atjaunotas. Viņi līdz pagājušā gada nogalei varēja pieteikties saņemt īpašumā zemi no brīvās valstij vai pašvaldībai piederošās zemes. Tagad Centrālā zemes komisija turpina izskatīt, vai šiem cilvēkiem ir tiesības saņemt zemi. Viņiem līdz 1. septembrim komisijā vēl ir laiks iesniegt visus dokumentus, kas apliecina īpašuma vai mantošanas tiesības. Ja lēmums būs pozitīvs, nākamā gada laikā viņiem atjaunos īpašuma tiesības uz konkrētu zemesgabalu no līdzvērtīgās zemes fonda. Datus par brīvajām valsts un pašvaldību zemēm apkopoja VZD. Tajās iekļautas brīvās neapbūvētās zemes. Pašlaik Jelgavas pašvaldība turpina izvērtēt VZD datus par brīvajām zemēm. Visos VZD pastāvēšanas laikos pieprasīts pakalpojums ir ēku, telpu grupu un inženierbūvju kadastrālā uzmērīšana un reģistrācija, ko agrāk dēvēja un sarunvalodā joprojām sauc par tehnisko inventarizāciju. Īpašnieku pienākums ir jebkuras izmaiņas, kas notiek būvēs un inženierbūvēs,darīt zināmas VZD. Ikdienā gadās dažādi. Reģistrējot īpašumu vai pirkuma darījumu Zemesgrāmatā, vispirms VZD jāpasūta kadastru reģistra izziņa. Ja pēc 1999. gada 15. decembra īpašumam veikta būvju kadastrālā uzmērīšana jeb inventarizācija, jauna lieta nav jāizgatavo. Atbilstoši īpašnieka teiktajam tiek fiksēts, ka būvē vai būvju grupā nav veiktas izmaiņas. Bet ne vienmēr cilvēki atklāj patiesību, faktiski situācija var izrādīties citādāka. M.Miglāne atzīst, ka VZD darba apjomu jūtami ietekmējis panīkums nekustamā īpašuma tirgū. Tā kā ievērojami samazinājies pirkšanas un pārdošanas darījumu īpatsvars, arī VZD saņem daudz mazāk pieprasījumu nekustamā īpašuma dalīšanai. Arī Jelgavā kādreizējiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem pieder samērā lieli zemesgabali. Nereti viņi lielāku platību sadala mazākās, lai daļu varētu pārdot vai arī uz kāda mazāka zemesgabala uzbūvēt sev dzīvojamo māju. Šādos gadījumos ir jāizstrādā vai nu zemes ierīcības projekts, kas ir vienkāršāka procedūra, vai arī jāizstrādā detālplānojums. Jelgavā parasti atbilstoši teritorijas plānojuma prasībām nepieciešams detālplānojums. VZD turpina reģistrēt zemes robežu plānus, kas jāizstrādā par valsts budžeta līdzekļiem. Šo darbu veic «Latvijas valsts mērnieks». Šis pakalpojums pieejams tikai īpašniekiem un viņu pirmās pakāpes mantiniekiem. Vēl VZD uztur adrešu reģistru. Tajā ir informācija gan par īpašumiem, gan īpašniekiem. Nepieciešamības gadījumā VZD izsniedz izziņas par reģistros vai arhīva dokumentos fiksēto informāciju. Sagatavošanas stadijā ir aizsargjoslu reģistrs. Tajā būs iekļauti visu veidu apgrūtinājumi – informācija par ceļu servitūtiem, elektrolīnijām, apakšzemes komunikācijām u.c. Šīs ziņas ir svarīgas pirkšanas darījumos, pirms rakšanas darbu veikšanas, kas saistīti ar komunikācijām, u.tml.