Latvijas mazumtirgotāji arvien vairāk tiecas iestāties tirgotāju apvienībās un, ja kādreiz apvienības gāja pie tirgotājiem, tad šobrīd situācija spiež mazumtirgotājus meklēt risinājumus izdzīvošanai un kooperēties, norādījis SIA «Baltstor», kas operē ar «Mego» un «Vesko» zīmoliem, valdes loceklis Raivis Polis.
Pēdējo gadu laikā vērojamas mazumtirdzniecības tirgus izmaiņas – neatkarīgo mazo un vidējo veikalu skaits samazinās, un paplašinās tirdzniecības tīkli, kas cenšas visos Latvijas reģionos palielināt tirdzniecības vietu skaitu, atzinusi arī tirgotāju kooperācijas «Aibe» sabiedrisko attiecību speciāliste Vineta Romāne.
Daudzi mazie un vidējie mazumtirgotāji cenšas palielināt savu konkurētspēju, pievienojoties kādam tirdzniecības zīmolam caur franšīzi vai tirgotāju apvienību. Kā norādījis AS «Diāna» valdes priekšsēdētājs, «Iepirkumu grupas» pārstāvis Edvīns Bergmanis, pašlaik tirgotāji izrāda papildu interesi par mazumtirgotāju apvienībām, jo ir krīze un uzņēmumi meklē iespējas, kā palikt tirgū.
«Pievienošanās tīklam ir ērts un salīdzinoši vienkāršs darbības efektivizēšanas veids,» uzsvēris SIA «Elvi grupa» ģenerāldirektors Ģirts Kurmis. Viņaprāt, arvien vairāk mazo uzņēmēju izvēlas pievienoties kādam no tirdzniecības tīkliem, jo tas sniedz garantiju pastāvēšanai, drošības sajūtu, arī dažāda veida atbalstu un tiek atvieglota mazā uzņēmēja konkurētspēja tirgū.
Tomēr šobrīd pastāv arī vairāki citi iemesli, kas ietekmē mazos tirgotājus. «Mazumtirgotājus ietekmē arī piegādātāju sadrumstalotība, kas Latvijā ir liela. Katrs piegādātājs, pat ja viņam ir tikai 5-6 produkti, uzskata, ka viņam ir jāuztur sava loģistikas ķēde. Līdz ar to šobrīd, kad degviela maksā tuvu latam, viņam ir jāaizved 75 latu pavadzīme uz Alūksni, viņam 75 lati maksā tikai ceļš,» stāstījis Polis.
Degvielas un loģistikas izmaksu kāpums aiz konkurētspējas borta atstāj tos tirgotājus, kas nestrādā caur centrālo loģistikas noliktavu, kas atrodas Rīgā vai Pierīgā. Tiem tirgotājiem, kas atrodas ārpus Rīgas vismaz 50 kilometrus, ir aizvien lielākas problēmas ar to, ka piegādātāji vairāk nepiegādā. «Viņi ir gatavi piegādāt uz centrālo noliktavu Rīgā, bet, teiksim, Liepājā vai Ventspilī viņi prasa papildus samaksu, iekļaujot cenā loģistikas izmaksas. Un cenu atšķirība šiem veikaliem ir graujoša,» norādījis Polis.
Apvienošanos ietekmē divu lielo tirgus līderu spiediens ar savu iepirkumu apjomu. «Tas spiež mazos, vidējos un pat trešos un ceturtos tirgus spēlētājus domāt aizvien vairāk – plānot, rēķināt, investēt. Katram tirgotājam atsevišķi vai pat vidēji lielai kooperācijai tam pietrūkst zināšanu un pieredzes, un visvairāk – resursu. Tāpēc šis process aizvien vairāk paātrinās un saasinās,» uzskata Polis.
Rīgā un reģionos situācija ļoti atšķiras tāpēc, ka loģistikas un piegādes izmaksas Rīgā ir minimālas. Rīgā piegādes izmaksas ir vismazākās, līdz ar to Rīgas tirgotājiem vajadzētu būt vismazāk iemesliem kooperēties, bet tas ir tikai teorētiski, uzskata Polis. «Ir daudz parametru, ko tirgotājs, pat atrodoties Rīgā, viens pats nevar nodrošināt – tas ir preču imports, sortiments, iepirkuma cenas, mārketings, dažādi IT risinājumi,» domā Polis.
Par spīti iemesliem, kas runā par labu darbībai kooperācijā vai zem vienota zīmola, daudzi veikali Latvijā vēl aizvien darbojas neatkarīgi. Tādi uzņēmumi, kas nav pievienojušies nevienai apvienībai, ir gan Rīgā, gan rajonos, norādījis Bergmanis. «Tā ir tāda cilvēka psiholoģija – gribēt būt neatkarīgam. To var saprast, un tas nav nosodāmi. Ļoti daudzi šādi cilvēki ir ļoti kārtīgi saimnieki un par savu uzņēmumu ļoti rūpējas – pats saimnieks stāv pie letes un apkalpo cilvēkus,» sacījis Bergmanis.
Tā ir katra uzņēmēja izvēle – strādāt kādā tirgotāju apvienībā, uz franšīzes pamata vai neatkarīgi, uzskata Romāne. Šādu uzņēmumu joprojām ir salīdzinoši daudz – apmēram 20% no kopējā nozares apgrozījuma, lēsis SIA «Elvi grupa» ģenerāldirektors Kurmis. «Ja skatītu pēc uzņēmumu skaita, šis procents būtu krietni lielāks. Ir gan tādi, kur atsevišķi darbojas viens vai divi veikali, gan arī nelieli veikalu tīkli. Katram motivācija varētu būt cita, tomēr svarīgs faktors ir tas, ka veikala īpašnieks vēlas būt veikala saimnieks un attīstīt to sevis izvēlētajā virzienā,” skaidrojis Kurmis. Viņaprāt, reģionos šo veikalu skaits ir lielāks, tomēr šajā situācijā jāņem vērā ne vien veikalu skaits, kas ir pietiekoši liels, bet arī veikalu lielums. «Ir nekorekti salīdzināt dažus desmitus kvadrātmetrus lielu veikaliņu kādas daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā ar vidēja un liela izmēra veikaliem,» uzsvēris Kurmis.
Arī Okmanis uzsvēris, ka lielai daļai veikalu tikai nosaukumā ir teikts, ka tas ir veikals. «Tepat Rīgā paskatoties var redzēt – mazi veikaliņi ir uz katra stūra, bet kādi viņi ir! Un žēl, ka veikalnieki nesaprot, ka ar apgrozījumu 15 000 latu mēnesī izdzīvot vairs nevar. Lai būtu vairāk, ir jāstrādā,» sacījis Okmanis.
«Man ir grūti saskatīt priekšrocības šādam darbības veidam – man ļoti daudz sanāk saskarties ar potenciālajiem partneriem, un es redzu viņu biznesa rentabilitāti,» stāstījis Polis. Viņaprāt, kooperācijas arī neesot bez savas vainas, jo tām būtu jānodrošina savu veikalu rentabilitāte. «Tirdzniecība nav politika, un no solījumiem paēdis nebūsi. Es nezinu, ko kooperācija var iegūt no nerentabla partnera biznesa – tikai peļņu kādu brīdi,» sacījis Polis, piebilstot, ka «Baltstor» savu partneru rentabilitāti vērtējot katru mēnesi.
«Visu cieņu tiem, kas šobrīd vēl strādā vieni! Jo mēs esam salīdzinoši jauna organizācija, kas darbojas no pagājušā gada oktobra, un mums bija grūtāk sākt, jo bija jāpārliecina šie cilvēki, kas jau 15 gadus ir strādājuši vieni paši, ka viņiem būs labāk apvienībā,» stāstījis «LaTS» vadītājs Raimonds Okmanis. Kā galvenos iemeslus neatkarības saglabāšanai viņš min konservatīvo cilvēka dabu un vadīšanos pēc latviešu tautas parunas «Labāk zīle rokā, nevis mednis kokā». «Pamatā ir šī rutīna – īpašnieks pats ir sagādnieks, pats – līgumu slēdzējs, pats arī veikalā lampas un krānus skrūvē. Viņam tas nav jādara,» uzskata Okmanis. Otrs iemesls varētu būt tas, ka veikalos, kuriem ir gan īpašnieks, gan veikala vadītājs, ļoti reti vadītājs vēlas stāties apvienībā. «Jo tas ir papildu darbs – akcijas, preces, cenu salīdzināšana. Vadītāji negrib strādāt vairāk. Ja īpašnieks ir tāds, kas klausa veikala vadītāju, tad tas tā arī paliek. Un viņi nesaprot, ka var pelnīt vairāk naudas,» skaidrojis Okmanis.
Lai gan pēc apvienību vadītāju domām šobrīd vēl īsta staigāšana no vienas kooperācijas uz otru neesot vērojama, domājams, ka tuvākajā laikā konkurence palielināsies.
Palielinoties konkurencei kooperāciju un franšīzes turētāju starpā, tirgotāji rūpīgāk apsvērs visus piedāvājumus un nosacījumus, lai izvēlētos sev izdevīgāku sadarbības modeli, uzskata Romāne. «Domāju, ka cīņa par veikaliem un tirgotājiem starp kooperācijām un franšīzes devējiem tikai pastiprināsies. Ieguvēji būs tie, kas vadīsies pēc tirgus tendencēm un pircēju vajadzībām, nevis emocionāliem vai tamlīdzīgiem apsvērumiem,» norādījusi Romāne.
Dzīve labāka tuvāko divu gadu laikā nekļūs, un agri vai vēlu šiem partneriem būs jāsāk skaitīt vai arī jābankrotē, uzskata Polis. «Latvieši ir tāda inerta tauta – kamēr viņiem ir silti un labi, tikmēr viņiem ir labi arī ar pieciem latiem. Kad šo piecu latu vairs nav, viņi ir gatavi pa sienām staigāt,» sacījis Polis.
www.leta.lv
22.5 °C,
2 m/s,
76.4 % 
22.5 °C,
2 m/s,
76.4 %