Satraucošākā tendence banku patēriņa kredītu tirgū ir maksājumu kavējumu pieaugums darba algu izmaksu kavēšanās dēļ, atzīst «Hansabankas» Patēriņa finansēšanas daļas vadītājs Aldis Čače.
Viņa pārziņā ir īstermiņa produkti, kam nodrošinājums ir ienākumi, tostarp kredītlīnijas, kartes ar kredītlimitiem, patēriņa kredīti, preču iegāde uz nomaksu.
Salīdzinot ar 2007. gada beigām, «Hansabankā» patēriņa kredītu maksājumu kavētāju skaits pieaudzis par 25%. Tirgū vidēji šis pieaugums varētu būt vēl lielāks.
«Tas ir pietiekoši nopietni, lai stipri piedomātu, kā strādāsim. Šobrīd viens iemesls, kāpēc nemaksā, ir tas, ka atļāvušies par daudz, netiek galā. Tāpat šobrīd sāk dominēt tas, ka daļa zaudē darbu. Analizējot nemaksātājus, arvien vairāk sāk dominēt atbilde, ka darba devējs aizkavējis algas izmaksu. Šobrīd uzņēmumiem grūtāk nodrošināt naudas plūsmu, lai būtu līdzekļi, ar ko norēķināties ar darbiniekiem – līdz ar to tās ir sāpīgas lietas. Nevaram prognozēt, kā mainīsies. Pieņemu, ka nākamgad bezdarbs būs problēma numur viens,» atzīst eksperts.
Komentējot kavētāju īpatsvaru, Čače atzīst, ka kavējumu līdz 30 dienām skaits varētu būt «smuks», bet tie vairāk ir nedisciplinētie maksātāji, nevis ļaunprātīgie. «Aina mainās pēc 30 dienām. Kavētāju īpatsvars šobrīd svārstās 2%-5% no kredītiem, kas ir lielāks nekā pērn. Šobrīd sāk kavēt tas klientu segments, kas agrāk mums neradīja nekādas galvas sāpes, proti, kredītkaršu lietotājs ar pietiekami labiem ienākumiem – virs 400 – 500 latiem,» stāsta eksperts.
«Mūsu mērķis ir nepieļaut, lai cipari pieaug. Mainām shēmu, kā strādāt ar debitoriem. Veicam aktivitātes attiecībā uz klientiem, kas ir potenciālie nemaksātāji, bet tas notiek paralēli ar pārdošanas procesu. Ar «sliktajiem kredītiem» darbs ir intensīvs un kļūst vēl intensīvāks, tāpēc grandiozi kavēto maksājumu īpatsvaram nevajadzētu pieaugt. Mērķis ir nepārsniegt 5%. Cīnāmies. Bet secinājumus kopumā varēs izdarīt, kad būs sasniegts bezdarba līmeņa «pīķis».”
Kā norāda Čače, patlaban interese par patēriņa kredītiem nesamazinās, bet mainās struktūra. Ņemot vērā šā gada ekonomisko situāciju, visvairāk banka izjūt to, ka sadarbības partneriem krītas apgrozījums. Cilvēki vairs nepērk dārgas preces, mainās vidējās darījuma summas, samazinās ilgie aizņēmuma termiņi.
«Otrs, cilvēki cenšas pēc iespējas mazināt savas saistības un atbrīvoties no kredītproduktiem. Tā kā cilvēki cenšas dzēst savas saistības, šobrīd ir liela produktu amortizācija. Paldies Dievam, ka cilvēkiem ir sapratne, ko nozīmē aizņemties apdomīgi. Tiesa, arī maksājumu kavētāju īpatsvars sāk pieaugt, jo daļa cilvēku tomēr nav laicīgi padomājuši un sajūt problēmas,» skaidro baņķieris.
Vēl daļa klientu ņem aizņēmumus, lai segtu iepriekšējos aizņēmumus, kas vērtējams kā nepārdomāts solis, jo faktiski cilvēki šādā veidā «iebrauc» vēl dziļāk parādos.
«Šobrīd cilvēki septiņas reizes nomēra un vienu reizi nogriež, cilvēki vairāk domā. Faktiski krīze šobrīd lielāka ir cilvēku galvās, nekā ir faktiski. Ja jādomā par to, ka pieaug bezdarbs, samazinās kopprodukta pieaugums, krīt nekustamā īpašuma vērtība, cilvēki nevar samaksāt par hipotekārajiem kredītiem. Jārēķinās, ka bezdarbs pieaug ar divu gadu nobīdi. Šobrīd lielai daļai kredītus esam izsnieguši, ņemot vērā to algu, kāda bija tajā brīdī un tik, cik var atļauties – saistības ir 30%-40% robežās no neto ieņēmumiem. Stresa liela nav, jo algas nesamazinās. Sliktāk, ja cilvēki sadomājas, ka labklājības līmenis augs līdzīgi kā 2006., 2007.gados, ierēķinājuši pieaugumu, kas iepriekš ļāva iziet no situācijas. Ja šobrīd ienākumi paliek nemainīgi, var rasties problēmas,» norāda Čače.
Bankas makroanalīze rāda, ka ekonomikā atkopšanās būs no 2010.gada. Precīzi nav zināms, cik lielas problēmas ekonomikā būs 2009.gadā.
Komentējot tirgus tendences, Čače norāda, ka «Hansabanka» patlaban fokusējas uz kredītkaršu pārdošanu. «Tā kā no vienas puses jūtam, ka cilvēkiem ir pietiekoši liela interese tikt vaļā no citiem kredītu produktiem, kredītkartes esam pārdevuši vairāk nekā pērn. Šobrīd cilvēki pārliek vērtības no viena kausa otrā – ja iepriekš lielākas naudas atvēlēja konkrētiem lielākiem darbiem, tad šogad domā par to, kas būs vajadzīgs ikdienā, un tad kredītkartes ir ideāls variants,» skaidro baņķieris.
Patlaban cilvēki uz nomaksu vairs neņem, piemēram, lielās mājas kinozāles, plazmas televizorus. Vienlaikus ir ļoti liels pieprasījums pēc datortehnikas, arī sadzīves tehnika nav gājusi mazumā.
Vidējās aizdevuma summas pieaug un patlaban ir 300-350 latu robežās, agrāk tie bija 300 lati. Tāpat pieaug arī termiņi – agrāk vidēji līguma ilgums bija 12 mēneši, bet tagad – 15 mēneši.
«Tas var nozīmēt, ka klients aizņemas lielākas summas uz lielākiem periodiem, bet šobrīd var novērot arī, ka cilvēki izvēlas garāku periodu, zinot, ka ienāks vairāk naudas, un tādējādi sākumā maksā mazākus mēneša maksājumus, bet pirms termiņa atmaksā,» norāda «Hansabankas» pārstāvis.
www.leta.lv
24.3 °C,
3.2 m/s,
69.4 % 
24.3 °C,
3.2 m/s,
69.4 %