Nu jau tikai retais savu daudzdzīvokļu nama pagrabu vairs izmanto tam, lai tur rūpīgi glabātu vasaras veltes – labākajā gadījumā tie tiek izmantoti kā dažādu lietu noliktavas, bet sliktākajā gadījumā kā atkritumu konteineri, kur nereti savu mājvietu rod blusas un peles.
Ritma Gaidamoviča
Kopumā JNĪP apsaimniekošanā ir 255 dzīvojamās mājas ar pagrabiem. Ir gan dažas mājas, kurās, iespējams, cilvēki vēlētos izmantot pagrabu, taču tajās tādi nav pieejami, piemēram, Lielās ielas mājās, kur tie nav izbūvēti. «Savulaik jelgavniekiem pagrabi bija ļoti aktuāli un tajos viņi glabāja dārzeņus, kartupeļus un citas dārza vai meža veltes, kas sakonservētas ziemai, jo veikalos nebija iespēju šīs preces nopirkt. Tagad cilvēki, neskatoties uz to, cik tas maksā, izvēlējušies kartupeļus, burkānus, kompotus un citas preces savām vajadzībām nopirkt lielveikalos,» atzīst U.Lazdiņš. Piemēram, standarta 50 dzīvokļu mājā parasti pagrabu tā īstajam mērķim – dažādu konkrētajā brīdī nevajadzīgu priekšmetu, kā arī kartupeļu, dārzeņu, ievārījumu un citu dārza un meža velšu glabāšanai – izmato labi ja viena ceturtdaļa dzīvokļu saimnieku. Visbiežāk tie ir pensionāri, kas šādu tradīciju saglabājuši no agrākiem laikiem un pieraduši, ka tā dzīvē iekārtots.
Pavisam cits mērķis – noliktava vai gružu kaste U.Lazdiņš arī min, ka liela daļa dzīvokļu īpašnieku ir pavisam aizmirsuši, ka viņiem bez dzīvokļa kā kopīpašuma domājamā daļa vēl pieder pagrabs, bet daļa daudzstāvu māju dzīvokļu īpašnieku savus pagrabus jau izmanto pavisam citam mērķim – kā noliktavu. Te gan jāteic, ka noliktavā neglabājas tādas lietas kā Austrumberlīnes pagrabos – slēpes, ragavas, bērnu ratiņi un velosipēdi, jo cilvēki neuzticas pagrabiem. «Mūsu iedzīvotāji drošības labad labprātāk šīs lietas izvēlas glabāt uz balkona vai dzīvoklī, tikai ne pagrabā, kas varētu kalpot šim mērķim. Nereti, ja šādas mantas tiek atstātas pagrabā, vienalga aiz cik atslēgām, lielākoties paši mājas iedzīvotāji jau ir tie, kas pamanās atmūķēt un savā īpašumā iegūt kādu no šīm kaimiņa mantām,» tā tehniskais direktors. Lai vai kā, uz lielāko daļu pagrabu paveras bēdīgāks skats – tie pamatā ir ar izlauztām durvīm, un, ja kāds no mājas iedzīvotājiem veicis remontu, viņš pagrabu izvēlējies par remonta pārpalikumu noliktavu. «Šobrīd pilsētā ir tik daudz brīvu pagrabu, ka dažs labs ar dažādiem būvgružiem un citām nevajadzīgām lietām aizņēmis pat četrus un vairāk. Parasti šie piedrazotāji vienkārši nokāpj pagrabā, paver kāda pagraba durvis, nomet nevajadzīgo lietu un aiziet, it kā nekas nebūtu noticis,» skaidro U.Lazdiņš. Tehniskais direktors atzīst, ka dažu reizi šeit nākas redzēt dzīvu un nedzīvu. «Ir gadījies redzēt pagrabos tādas miskastes, ka briesmas, līdz ar to tur rodas labvēlīgi dzīves apstākļi dažādiem grauzējiem un visiem pārējiem mošķiem, kas par savu dzīvesvietu izvēlas nesakārtotu vidi,» tā U.Lazdiņš.
Ģenerāltīrīšana vidēji izmaksā 200 latus Apsimniekotājiem par nekārtībām vai negadījumiem, avārijām paziņo speciālists, kas māju pagrabus apseko katru mēnesi, attiecīgās mājas vecākais vai kāds no dzīvokļu īpašniekiem. «Kad sāk palikt par grūtu un pagrabs jau pārslogots dažādiem gružiem tā, ka iekšā jau vairs nevar tikt, saņemam ziņu, ka jābrauc izvākt. Jāteic gan, ka šī pagraba iztīrīšana notiek par mājas apsaimniekošanas naudu, un to, cik liela summa tiek atskaitīta, aprēķina pēc ieguldītā darba, darbaspēka un transporta izdevumiem. Šāds pasākums nav lēts prieks, vidēji viena ģenerāltīrīšana izmaksā līdz 200 latiem. Patiesībā cilvēku bezatbildības dēļ nereti šie ir tikai lieki izdevumi,» skaidro U.Lazdiņš. JNĪP tehniskais direktors stāsta, ka viņi kā apsaimniekotāji regulāri tīra šos pagrabus, taču arī iedzīvotāji pamanījušies būt gana viltīgi – līdzko padzird par tīrīšanas darbiem, iztīra savus pagrabus un nevajadzīgās lietas noliek kopējā ejā, lai apsaimniekotāji savāktu. Ņemot vērā, ka pierimis remontu un pārbūvju bums dzīvokļos, pierimušas arī nekārtības māju pagrabos, bet iepriekšējos gados ģenerāltīrīšanas nācies veikt diezgan bieži un lielos apmēros.
Tagad pajumte pagrabā netiek dota Viens ir sakārtot un gādāt par to, lai šeit būtu kārtība un atbildīgie dienesti varētu tikt iekšā pa durvīm, taču apsaimniekotāju kompetencē ir rūpēties arī par to, lai ar inženiertehniskajiem tīkliem, kas izbūvēti pagrabos – elektrības kabeļiem, ūdensvadiem, kanalizācijas tīkliem, apkures sistēmu –, viss būtu vislabākajā kārtībā. «Tāpēc cenšamies ievērot to, lai visu pagrabu ārdurvis tiktu slēgtas, lai iekšā netiktu nepiederošas personas, kaut ko nesabojātu un mājas iedzīvotāji nepaliktu bez elektrības vai ūdens,» skaidro tehniskais direktors. Viņš atzīst – ievērojot visus apsaimniekotāju izvirzītos noteikumus, mājas pagraba ārdurvīm jābūt slēgtām, un to, ja ne māju iedzīvotāji, tad vismaz mājas vecākie stingri cenšas ievērot. Ja agrāk vēl mājas vecākie aizbildinājušies ar to, ka labam cilvēkam nav kur palikt, un devuši pajumti pagrabā, tad tagad šādu gadījumu principā neesot, jo zināms, ka līdz reizei viss var būt labi, taču vienā brīdī var notikt negadījums.
Arī šeit problēmas ar «kaķu tantēm» Lai arī pagrabi slēgti, tajos var iekļūt, jo daža māja ir četru līdz piecu kāpņu telpu garumā un katram pagrabam vēl ir vēdlodziņi, un, ja vien tie ir nedaudz lielāki, to atmūķēšana var būt gana saistoša bezpajumtniekiem. Tā viņi var nokļūt pagrabā un nakti pavadīt siltumā, guļot uz siltumtīklu caurulēm. Savukārt mazākie vēdlodziņi rada problēmas ar kaķiem. «Nereti mājas vecākie lūdz mums palīdzību, lai no pagraba tiktu izdzīti kaķi un mazo logu priekšā uzliktas restes, tādējādi izskaužot kaķu iekļūšanu pagrabos, taču nereti restes ir glābiņš tikai uz vienu nakti, jo kāds kaķu labvēlis vai tā saucamās «kaķu tantes» ir atbrīvojušas eju saviem mīluļiem, pamatojot to – «būs kaķi, nebūs peles un žurkas, kas atrodamas pagrabos»,» skaidro tehniskais direktors. Konkrēts piemērs – nesen apmeklētās Pasta ielas mājas: vienas mājas vecākā kategoriski iebilst pret kaķu dzīvi pagrabos un uztur tajā kārtību, taču blakus mājas atbildīgās viedoklis ir pilnīgi pretējs – viņa atbalsta kaķu turēšanu, un pagrabs pilns pūkainajiem mīluļiem.
Blusas, peles un citi draugi Protams, blusām, žurkām, pelēm un citiem mošķiem nekārtīgajos pagrabos ir tāda kā paradīze, taču tā reiz beidzas, kad ierodas insektu iznīcināšanas brigāde. «Mums ir līgums ar firmu, kuras darbinieki regulāri veic grauzēju iznīcināšanu māju pagrabos. Deratizācija notiek reizi mēnesī katrā pagrabā. Bet vasaras periodā, kad izteiktāka blusu aktivitāte, pēc dzīvokļu īpašnieku pilnvarotās personas lūguma tiek veikta dezinsekcija, lai iemitinājušos insektus iznīcinātu,» skaidro direktors. Taujājot par to, cik aktīvi cilvēki sūdzas par nekārtībām viņu pagrabos, speciālists atzīst, ka daudz vairāk ierosinājumu tiek saņemts par dažādām problēmām kāpņu telpās. Tajās bieži trokšņo un nereti šeit mājvietu raduši arī tā sauktie «bomži», kas vai nu guļ uz trepēm, vai grib nokļūt bēniņos. Par pagrabiem sarunas ir retāk un visticamāk tāpēc, ka daudzi no iedzīvotājiem tur nav spēruši pat savu kāju.
Rūpīgi saimnieki par drošību gādā kā vien māk Loģiski domājot, pagraba atslēgai vajadzētu būt pie katra mājas iedzīvotāja, taču nebūt ne visās mājās ir šāda kārtība. Vairākās pilsētas mājās pagraba atslēga ir tikai JNĪP, mājas vecākajam un iedzīvotājiem, kuri tiešām pagrabus izmanto, bet tiem kaimiņiem, kas vēlas apskatīt savu pagrabu, atslēga jājautā vai nu mājas vecākajam, vai arī kādam no kaimiņiem, kura īpašumā nodota atslēga. «Šādu kārtību cenšas nodrošināt rūpīgākie mājas vecākie,» piebilst tehniskais direktors. Kā pret garnadžiem nodrošinājušies paši saimnieki? Direktors atzīst, ka ir rūpīgi saimnieki, kas aizmūķē savus pagrabus kā vien māk, ar vairākām atslēgām, nometināts un saskrūvēts ar dažādiem dzelžiem, bet citi pagrabi stāv pilnīgi vaļā. Taču tie aizslēgtākie pagrabi nereti izraisa lielāku interesi potenciālajam uzlauzējam, kurš vēlas palūkoties, kas tad tur iekšā un ko derīgu viņš no tā varētu paņemt. Taču tā kā pagrabos lielākoties vairs neviens neko vērtīgu neglabā, mazinājusies arī zagļu aktivitāte. Ja arī ir notikusi kāda pagraba uzlaušana, tā īpašnieks neceļ lielu brēku, jo nekas vērtīgs jau parasti nav paņemts, tik vien kāda lieta, ko saimnieks tur novietojis ar domu, ka žēl mest laukā un varbūt pēc gadiem desmit tā varētu noderēt.
Uz māju pagrabiem pārvietos spiediena sūkņus U.Lazdiņš stāsta, ka pagājušajā nedēļā trīs tehnisko dienestu pārstāvji – JNĪP, «Jelgavas ūdens» un SIA «Fortum Jelgava» – apsekoja Pasta ielas divpadsmit stāvu mājas. «Apsekojām šīs trīs mājas ar mērķi atrast pagrabos vietu ūdens spiedienu paaugstinošiem sūkņiem,» skaidro JNĪP tehniskais direktors. Deviņus un divpadsmit stāvus augstajām mājās pilsētā ir nepieciešams paaugstināts ūdens spiediens, bet sūkņi atrodas centrālajos siltummezglos, kas ir likvidēti, jo visās apkurināmajās mājās ir uzstādīti automātiskie individuālie siltummezgli. Sūkņu stacijas ar mājām savienotas salīdzinoši garām līnijām, kas savu laiku nokalpojušas un ir sliktā tehniskā stāvoklī, tāpēc plānots, ka individuālās sūkņu stacijas varētu uzstādīt māju siltummezglos vai brīvajās māju pagrabu vietās. Pirmā šāda sūkņu stacija jau pirms pāris gadiem ierīkota vienā no Pērnavas ielas deviņu stāvu mājām un veiksmīgi funkcionē. Tuvākajā laikā plānots, ka šādas pārmaiņas piedzīvos arī šo trīs Pasta ielas divpadsmit stāvu māju iedzīvotāji. Kopumā SIA «Jelgavas ūdens» sastādījis sarakstu ar 25 mājām, kurās šādas stacijas būs jāierīko. Tātad tā varētu būt vēl viena jauna funkcija, ko varētu pildīt lielākās iedzīvotāju daļas aizmirstie pagrabi.
15.7 °C,
3 m/s,
51.9 % 
15.7 °C,
3 m/s,
51.9 %