Tā kā aktivitāte nekustamā īpašuma tirgū joprojām nav atgriezusies, pieaug gan dzīvokļu īrnieku, gan izīrētāju īpatsvars. Bankas turpina nopietni izvērtēt klientu kredītspēju, tāpēc cilvēkiem nekas cits neatliek kā dzīvokļus īrēt. Zināmu daļu īrnieku Jelgavā veido LLU studenti. Savukārt izīrētājiem turpina piepulcēties tie, kuri savulaik iegādājušies mitekļus tālākpārdošanai, bet to nav izdevies izdarīt.
Anna Afanasjeva
Nekustamā īpašuma speciālisti atzīst, ka zināmā mērā atgriežas deviņdesmito gadu vidus situācija, kad bija pieprasīti pārsvarā mazie – vienas un divu istabu – dzīvokļi. Arī tagad tie ir pieprasītākie gan pircēju, gan īrētāju vidū. Izīrētājiem par labu Jelgavā nāk studentu pilsētas statuss, jo daļa jauniešu labprātāk izvēlas īrēt dzīvokli, nevis dzīvot kopmītnēs.
Interesē centrs, kur tuvāk satiksmes mezgli Cerības uz aktivitātes atjaunošanos nekustamā īpašuma tirgū šajā rudenī atvirzījušās uz nākamā gada pavasari vai pat vēlāku laiku. Bet kā īsti būs, neviens precīzi nezina. Laikā, kad pārdošanas darījumu īpatsvars sarucis, situāciju var atvieglot, mitekli izīrējot. «Dzīvokli izīrējot, peļņa nesanāk, jo īres cena 150 – 200 latu apmērā kādreizējiem pārpircējiem nenosedz bankas maksājumus. Bet savus zaudējumus cilvēks, kas mitekli pircis tālākpārdošanai, tā var samazināt,» spriež uzņēmuma «Jēkabs» vadītājs Aivars Kalniņš. Viņš un citi mākleri gan iesaka, ka gadījumā, ja dzīvoklī vai mājā veikts patiešām labs remonts, labāk ciest zaudējumus nekā pieļaut, ka izīrēšanas laikā telpas vizuāli būtiski zaudē. Īrnieki interesi pārsvarā izrāda par dzīvokļiem pilsētas centrālajā daļā, kur tuvāk izvietoti satiksmes mezgli. Arī studentus galvenokārt piesaista centrs. Pēdējā laikā, acīmredzot dzīves dārdzības dēļ, īrnieki aizvien lielāku uzmanību pievēršot arī cenām. Vienistabas dzīvokļa īre pilsētas centrā parasti maksā no 150 latiem mēnesī bez komunālajiem pakalpojumiem. Var gadīties arī atsevišķi izņēmumi, kad pie dzīvokļa īres var tikt par mazāku naudiņu. Līdzvērtīga mitekļa īre RAF masīvā, Satiksmes ielas vai Meiju ceļa rajonā maksā 110 – 120 latu. Par labi izremontētu un mūsdienīgu dzīvokli īrnieki arī šajos rajonos var maksāt krietni vairāk. Divistabu dzīvokli, pēc nekustamā īpašuma firmas «Mītava» klientu apkalpošanas speciālistes Ingas Šikas vērojumiem, Jelgavas centrā var noīrēt, sākot no 150 latiem, bet trīsistabu – no 200 latiem. Pēdējā pusgadā mitekļu īres cenas par latiem 30 samazinājušās. Māju izīrēt iespējams, sākot ar 250 – 300 latiem mēnesī un beidzot apmēram ar 500 latiem.
Pirkt izdevīgāk nekā īrēt Potenciālajam īrniekam jāņem vērā, ka parasti jāveic priekšapmaksa divu mēnešu īres maksas apmērā. «Dzīvē gadās dažādi, īpašniekam jābūt kaut kādai garantijai, ka viņš necietīs zaudējumus, ja īrnieks neveiks komunālos maksājumus vai dzīvokli pametīs,» pamato I.Šika, piebilstot, ka vairums nekustamā īpašuma firmu naudu no izīrētājiem par starpniecību nepieprasa. Taču lielākā daļa dzīvokļu izīrēšanas darījumu notiek pa tiešo, bez starpniekiem. Daļa nekustamā īpašuma firmu Jelgavā ar izīrēšanu nemaz nenodarbojas un šī tirgus niansēs neiedziļinās. I.Šikas pieredze liecina, ka, slēdzot darījumu patstāvīgi, gan izīrētājam, gan īrniekam ar speciālistu būtu vismaz jākonsultējas, bet līgums, lai pasargātu sevi no riska un iespējamiem zaudējumiem, obligāti slēdzams rakstveidā. Tas var izrādīties nozīmīgs abām pusēm. «Mītavas» speciāliste arī norāda, ka, ielaižot savā īpašumā svešus cilvēkus, ir jārēķinās, ka kaut kas cietīs, kaut kas tiks sabojāts. Pat ja tā nenotiks, dzīvoklis būs vairāk «nonēsāts» un apbružāts. Mākleri norāda, ka ieņēmumi no dzīvokļa izīrēšanas pieder pie fiziskas personas ienākumiem, par kuriem jāmaksā iedzīvotāja ienākumu nodoklis. Tātad par šiem darījumiem jāveic ieņēmumu un izdevumu uzskaite. Nodoklis jāmaksā, iesniedzot gada deklarāciju. Taču ir skaidrs, ka lielākā daļa dzīvokļus izīrē neoficiāli, neveicot nekādus maksājumus. Speciālisti piekrīt, ka īres tirgus pretēji daudzu citvalstu praksei mūsu iedzīvotājiem nav īsti pieņemams, jo iemītniekiem šādā mājoklī ir ierobežotas tiesības. Bez īpašnieka piekrišanas to nevar pārbūvēt vai veikt citas izmaiņas, piemēram, iebūvēt mēbeles. Tāpēc, ja vien rocība ļauj, cilvēki labāk iegādājas savu dzīvokli, nevis dzīvo īrētā. Lai gan mitekli īrēt ir lētāk nekā iegādāties, tomēr, ja ir izvēle – iegādāties mājokli un maksāt lielākas kredīta summas vai īrēt nedaudz lētāk, pirkt tomēr ir izdevīgāk. Jo mājokli iegūt savā īpašumā ir kas cits nekā īrēt svešu, iztērējot šim mērķim iekrājumus. Pasaulē nav prakses, ka dzīvokli īrē tikai tie, kas nevar atļauties to nopirkt. Arī pie mums ir cilvēki, kas uzskata, ka īrniekam ir savas priekšrocības.
Istabu īrei priekšroku dod pusaudžu vecāki Mākleri ievērojuši, ka studenti kooperējas un vairāki kopā īrē lielākus dzīvokļus, lai katram iemītniekam iznāktu sava istaba, bet virtuve un labierīcības – kopējas. Otru lielāko īrnieku grupu veido jaunās ģimenes vai jaunieši, kas sāk kopdzīvi un vēlas saimniekot prom no vecāku acīm. Bēdīgāki ir gadījumi, kad mitekli pie svešiem spiesti īrēt cilvēki cienījamā vecumā. Pēdējā laikā krietni vairāk piedāvājumā nonāk atsevišķas istabas. Šo tendenci lielākoties izraisījusi dzīves dārdzība un maznodrošināto pensionāru vēlēšanās savilkt kopā galus – cilvēkus uztrauc, kā viņi spēs nokārtot pieaugošos komunālos maksājumus. Tomēr īrnieki, ja vien tas iespējams, labāk izvēlas īrēt atsevišķu dzīvokli. Istabas īre saistīta ar papildu neērtībām un apgrūtinājumiem, kas mūsdienās, tāpat kā rīcības brīvību ierobežojoši faktori, nav cieņā. Turklāt parasti šajos dzīvokļos nav sevišķa komforta. «Labākajā gadījumā var priecāties, ka ir aukstais un karstais ūdens un darbojas citas komunikācijas,» atzīst «Jēkabs» klients Egīls, kurš savulaik dzīvē izbaudījis īrnieka «maizes garozu». A.Kalniņš zina teikt, ka istabu un gultas vietu īri iecienījuši Spīdolas ģimnāzijas un Mūzikas vidusskolas audzēkņu vecāki: «Viņi jūtas mierīgāk, ja zina, ka pusaudzis ir pieskatīts.»
6.5 °C,
3.7 m/s,
91.2 % 
6.5 °C,
3.7 m/s,
91.2 %