Jelgavas Pašvaldības policijas darbinieku un iedzīvotāju sadarbībā vēl aizvien ir plaisas – to «Jelgavas Vēstnesis» secināja telefonakcijas laikā, kurā uz jelgavnieku jautājumiem atbildēja Pašvaldības policijas priekšnieks Viktors Vanags un Patruļdienesta nodaļas priekšniece Irēna Berkolde. Kaut arī likumsargi uzsver, ka dara visu iespējamo, lai pilsētā nodrošinātu sabiedrisko kārtību, iedzīvotāji norāda uz neizdarībām gan satiksmes uzraudzības, gan saistošo noteikumu neievērotāju sodīšanā. «Telefonakcijas laikā esam uzzinājuši par daudzām problēmām, taču iedzīvotājus lūdzam par tām ziņot ne tikai tad, kad aicina redakcija, bet arī ikdienā. Lai Pašvaldības policijas darbinieki varētu reaģēt uz nebūšanām un tās novērst, pirmām kārtām par tām mūs jāinformē,» norāda V.Vanags, atgādinot Pašvaldības policijas telefonnumuru – 63028550.
Sintija Čepanone
Pašlaik Jelgavas Pašvaldības policija piedzīvojusi virkni pārmaiņu, lai optimizētu iestādes darbu. Daudzas no tām savu efektivitāti jau apliecinājušas. Piemēram, pašlaik pašvaldības policisti strādā nevis 24 stundas, bet gan 12; apvienojot Patruļpolicijas nodaļu, Satiksmes uzraudzības nodaļu un Sabiedriskās kārtības un drošības uzraudzības nodaļu, izveidota Patruļpolicijas vienība, kas daudz efektīgāk ļauj koordinēt Pašvaldības policijas darbu; kopš 1. jūlija izveidotas jaunas iecirkņu inspektoru štata vienības, un tas ļauj pastiprinātu uzmanību pievērst tam, kā pilsētā tiek ievēroti saistošie noteikumi; ielās patrulējam var manīt arī policistus, kas pārvietojas kājām – kājnieku postenis, izvērtējot kopējo situāciju, pašlaik izveidots Driksas ielā, un tas likumsargiem daudz pamatīgāk ļauj kontrolēt pilsētā notiekošo. Jāpiebilst, ka katru dienu patruļās dodas 16 policisti, tādējādi diennaktī par sabiedrisko kārtību gādā 32 likumsargi. Pašvaldības policijas priekšnieks Viktors Vanags atklāj, ka plānots izveidot arī Pašvaldības policijas Uzticības tālruni – pašlaik vairs atlicis atrisināt tehniskas problēmas, līdz tālrunis varētu sākt darboties. Taču viņš uzsver, ka arī pašlaik Pašvaldības policija iedzīvotājiem pieejama 24 stundas diennaktī.
«Sabiedriskā kārtība, piemēram, Lapskalna, Blaumaņa ielā, netiek ievērota, īpaši tas redzams ziemas periodā – ielas netiek ne tīrītas, ne kaisītas, karogus vieni izkar, citi ne. Esmu zvanījis Pašvaldības policijai, taču viņu vienīgā atbilde ir: nāciet un rakstiet iesniegumu. Kāpēc nepieciešams iesniegums, ja policijas uzdevums pirmām kārtām ir nodrošināt sabiedrisko kārtību – pašiem braukāt patruļās un novērst pārkāpumus?! Manuprāt, policisti vienkārši negrib uzņemties atbildību…» pauž Baloža kungs. «Saskaņā ar Jelgavas pašvaldības saistošajiem noteikumiem, ja ziemā tīrīta netiek ielas braucamā daļa, par to atbildīga ir pašvaldības aģentūra «Pilsētsaimniecība», savukārt par gājēju ietvēm – namu apsaimniekotājs daudzdzīvokļu namos un īpašnieks privātmājās. Patruļas izbrauc ik dienu, un, ja vien šāds pārkāpums pamanīts, pārkāpējs tiek saukts pie atbildības. Ja policisti redz, ka iela tiešām nav ne tīrīta, ne kaisīta, tad vispirms atbildīgais tiek brīdināts – inspektori sastāda priekšrakstu, savukārt pēc tam pārbauda, vai nebūšanas novērstas,» Patruļdienesta nodaļas priekšniece Irēna Berkolde noliedz, ka inspektori uz iedzīvotāju sūdzībām reaģē vien tad, kad saņemts iesniegums – pietiek arī ar to, ka sūdzība reģistrēta pa telefonu. Tas attiecas gan uz netīrītām ietvēm, gan karogu neizkāršanu. «Jāpiebilst, ka no 1. jūlija Pašvaldības policijā izveidotas jaunas štata vienības – pilsētas iecirkņu inspektori, kuru galvenais uzdevums ir kontrolēt, kā tiek ievēroti pašvaldības saistošie noteikumi. Tādējādi šīm lietām jau tiek un arī tiks pievērsta vēl lielāka uzmanība un vainīgie saukti pie atbildības,» papildina Viktors Vanags.
«Esmu lasījis, ka pašlaik noteikumos paredzēts: vedot suni pastaigās, viņam nav nepieciešams uzpurnis. Manuprāt, šī situācija ir absurda – pats esmu cietis no suņu uzbrukuma, par šādiem gadījumiem vēstīts plašsaziņas līdzekļos. Kāpēc mūsu pilsētā valda šāds absurds?!» jautā Baloža kungs. Patiešām uzpurnis sunim vairs nav nepieciešams – to paredz Ministru kabineta noteikumi, taču viņam ir jābūt pavadā. Par suni pilnībā atbildīgs ir tā īpašnieks. Uzpurnim jābūt vien tad, ja saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likumu suns atzīts par bīstamu. Strādājam saskaņā ar likumu.
«Pumpura ielā 1 jau ilgāku laiku ir nekopts īpašums. Zemesgabala īpašnieks līdz šim nav darījis neko, lai to sakoptu – teritorijā mētājas zari, zāle nav nopļauta… Esam vērsušies Pašvaldības policijā, taču, šķiet, nekādas rīcības nav bijis, jo situācija nav mainījusies,» stāsta jelgavnieks. Irēna Berkolde atklāj, ka šis zemesgabals pašvaldības policistu redzeslokā jau nonācis agrāk, tādēļ tam uzmanība tiek pievērsta. «Zemesgabals Pumpura ielā 1 ir pļava. Pēc saistošajiem noteikumiem, tā jānopļauj vismaz divas reizes sezonā, kas arī tiek darīts,» viņa klāsta, ka patruļas laikā nekoptais īpašums tika fiksēts, atrasts arī tā īpašnieks, kas tika brīdināts par pārkāpumu. Šī teritorija pēc pāris dienām nopļauta. «Saskaņā ar pašvaldības sasitošajiem noteikumiem, zemesgabals jānopļauj vismaz divas reizes sezonā – līdz 23. jūnijam un līdz 15. septembrim. Pirms Jāņiem tas tika izdarīts,» Patruļdienesta nodaļas priekšniece atklāj, ka šī teritorija tāpat kā citas pilsētā tiks apsekotas arī vasaras beigās. Pirms 15. septembra īpašniekus brīdinās, pēc tam – pārbaudīs, vai teritorija tiešām sakopta, savukārt, ja tas nebūs izdarīts, īpašnieks tiks sodīts. «Sods pārkāpuma vietā bez protokola sastādīšanas, izsniedzot kvīti, ir līdz 10 latiem, savukārt, sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu, ko izskata domes Administratīvā komisija, – līdz 50 latiem,» viņa norāda. Pašvaldības policijas priekšnieks Viktors Vanags akcentē, ka iecirkņu inspektori pilsētas teritoriju, lai fiksētu nekoptos zemesgabalus, apbraukā regulāri. Jau pašlaik par šādiem pārkāpumiem iedzīvotājiem, kas nav sakopuši savu īpašumu, tostarp nopļāvuši zāli, dienā sastāda vidēji desmit priekšrakstus.
«Kāpēc mums jāpacieš nekārtības daudzdzīvokļu namu pagalmos? Tur ir tik daudz automašīnu, ka man, pensionārei, ir grūti iet! Piemēram, pagalms Mātera ielā 63, kur vakaros un naktīs novietotas pat 32 mašīnas. «Jelgavas Vēstnesis» jau rakstīja, ka pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēts attālums, kādā auto drīkst novietot no kokiem un krūmiem, taču pagalmos to vispār neņem vērā – mašīnas nobraukājušas kastaņu saknes, šie koki taču aizies bojā! Bet Pašvaldības policija šajā pagalmā vispār nav manīta,» klāsta Broņislava Zvīdriņa. Gan Viktors Vanags, gan Irēna Berkolde, komentējot šo situāciju, norāda, ka problēmas ar automašīnu novietošanu aktuālas ir ne tikai Mātera ielas 63, bet arī citos daudzdzīvokļu namu pagalmos. «Mēs tam pievēršam pastiprinātu uzmanību – ik dienas automašīnu īpašnieki par šādiem pārkāpumiem arī tiek sodīti, taču šajā ziņā ir būtiskas problēmas, kuras atrisināt nav mūsu spēkos vien,» V.Vanags vērš uzmanību uz to, ka pilsētā ir daudz pagalmu, kuros koku saknes ne tikai ir nobraukātas, bet pat noasfaltētas, tādēļ nereti rodas strīdīgas situācijas – inspektori ir vai nav tiesīgi sodīt autovadītājus, kas mašīnas novietojuši it kā uz koka saknēm. Viņam piekrīt arī I.Berkolde, norādot – kaut arī saistošie noteikumi paredz, ka transportlīdzekli aizliegts novietot zālienos, kā arī tuvāk par 2,5 metriem no kokiem un 1,5 metriem no krūmiem, izņemot vietas, kur ierīkotās stāvvietas vai ielu brauktuves, noteikumu ievērošanu kontrolēt ir grūti. Viņi ir vienisprātis, ka šim jautājumam beidzot jāpievēršas arī daudzdzīvokļu namu apsaimniekotājiem – proti, pagalmi jāsakārto tā, lai nerastos pārpratumi, piemēram, par to, ir vai nav teritorija uzskatāma par zaļo zonu, kā arī atbildība jāuzņemas pašiem transportlīdzekļu vadītājiem. Novietojot automašīnu, viņiem jārēķinās, lai pagalmā netraucēti varētu iebraukt operatīvais transports, tostarp ugunsdzēsēji, neatliekamā medicīniskā palīdzība. «Mēs varam sodīt tos autovadītājus, kuri mašīnu novietojuši, aizšķērsojot ceļu, tādējādi liedzot izbraukt citai automašīnai,» tā I.Berkolde. Runājot par situāciju Mātera ielā 63, viņa norāda, ka nekārtību gadījumā vienkārši jāpiezvana Pašvaldības policijai, kas noteikti reaģēs un tās iespēju robežās centīsies novērst. «Ne tikai Pašvaldības policija ir atbildīga par sabiedriskās kārtības nodrošināšanu. Lai šajā ziņā situāciju uzlabotu, ieinteresētai jābūt visai sabiedrībai,» uzsver likumsargi.
«Kāpēc par mašīnai uzlīmēto «plāksteri» jāmaksā bankā? Kāpēc to nevar izdarīt uzreiz, desmit latus pret kvīti iedodot policistam. Manuprāt, tas tikai veicinātu sodu savlaicīgu nomaksu,» likumsargiem jautā Edgars Kots. «Tas nav pašvaldības policistu izdomājums, lai autovadītājiem sarežģītu dzīvi – šādu kārtību paredz Ministru kabineta noteikumi, norādot gan paziņojuma – protokola aizpildīšanas kārtību, gan to, kā veicams maksājums,» skaidro Viktors Vanags.
«Tuvojoties 1. septembrim, mani satrauc situācija ielās – nogriežoties no Raiņa uz Pētera ielas, uz brauktuves ir nepārtrauktā līnija, kas, protams, nozīmē, ka tur nedrīkst novietot transportlīdzekli, bet to, kas šo aizliegumu neievēro, īpaši rīta stundās netrūkst. Rezultātā šoferim, kas vēlas nogriezties, novietotās mašīnas liedz pārskatīt situāciju uz ceļa, un tas var apdraudēt daudzo skolēnu dzīvību,» novērojis Andris no Pētera ielas. Viņš policistu uzmanību vērš arī uz situāciju Pētera un Raiņa ielā, kur vienā pusē zīmes «Stāvēt aizliegts» ir, taču, no Raiņa ielas nogriežoties uz Valsts ģimnāzijas pusi, tādu nav, un rezultātā transportlīdzekļu vadītājiem ir grūti izbraukt. «Varbūt pašvaldības policisti situāciju tur varētu uzlabot,» ierosina Andris. Viktors Vanags skaidro – ja automašīna tiešām novietota neatbilstoši ceļu satiksmes noteikumiem, tās īpašnieks saucams pie atbildības. Tiesa gan – minētais krustojums nav atzīts par problemātiskāko vietu pilsētā un līdz šim nav saņemts arī neviens izsaukums par konstatētajiem mašīnas novietošanas pārkāpumiem tur. «Taču, reaģējot uz lasītāja ierosinājumu, policisti noteikti tam pievērsīs pastiprinātu uzmanību,» sola V.Vanags. Tas pats attiecas arī uz situāciju ar ceļa zīmēm «Stāvēt aizliegts». «Ne jau Pašvaldības policija izlemj, kur pilsētas teritorijā izvietot ceļa zīmes – tas ir Satiksmes kustības drošības komisijas kompetencē. Ja šī problēma tiešām ir tik aktuāla, tad iedzīvotājam jāraksta iesniegums komisijai vai pašvaldības aģentūrai «Pilsētsaimniecība», lūdzot izskatīt papildus zīmju izvietošanas nepieciešamību.
«Mani satrauc dzērāji. Satiksmes, Vasaras ielā ir vairākas «točkas», kuras visbiežāk dzērāji apmeklē nakts stundās un nereti turpat arī iegādāto alkoholu izdzer. Dažs līdz mājām tiek, dažs nokrīt turpat. Varbūt ja Jelgavas policisti ar viņiem netiek galā, tad jāpieaicina kolēģi no citām pilsētām?» telefonakcijas laikā pauž Uldis. Viktors Vanags norāda, ka jautājums par tā saucamajām «točkām» ir Valsts policijas kompetencē, savukārt, runājot par iereibušajiem, viņš iedzīvotājus aicina par tiem ziņot, piezvanot Pašvaldības policijai. «Nav mūsu spēkos izkontrolēt visas pilsētas ielas – iespēju robežās ikviens iereibušais tiek nogādāts dzīvesvietā vai arī medicīniskajā atskurbtuvē – ja cilvēks spējīgs nosaukt savu adresi, viņš tiek nogādāts mājās, savukārt, ja uzvedība ir neadekvāta – atskurbtuvē,» V.Vanags teic, ka inspektori reaģē uz iedzīvotāju izsaukumiem, tādēļ, ja vien saņemta informācija par kādu guļošu dzērāju, tā tiek arī pārbaudīta un situācija novērsta. Ja saņemta informācija par nelegālā alkohola tirdzniecības vietām, tā tiek nodota Valsts policijai. Tas tiek darīts arī tad, ja pie iereibušā konstatēts alkoholam līdzīgs šķidrums.
«Kā cīnīties ar smēķētājiem kāpņu telpā? Dzīvoju trešajā stāvā – lai nokļūtu līdz dzīvoklim, man ir jāiziet cauri smirdīgam dūmu mākonim. Kāpēc tas man jāpacieš? Es saprotu, ka, kārtējo reizi redzot mājas iedzīvotājus smēķējam kāpņu telpā, man vajadzētu izsaukt Pašvaldības policiju. Taču saprotiet arī mani – dzīves tad man tur vairs nebūtu. Vai policisti paši nevarētu rīkot reidus pa kāpņutelpām, jo tās, kurās mēdz smēķēt, var saost pa gabalu,» pauž Viktorija, kas dzīvo Pasta ielā 24. «Pašvaldības policija rīko reidus, lai situāciju daudzdzīvokļu namu kāpņu telpās uzlabotu, tostarp sodītu tos iedzīvotājus, kas smēķē vietās, kur tas aizliegts. Katru dienu par šādiem pārkāpumiem tiek sastādīti trīs, pieci protokoli, īpaši aktuāla šī problēma ir vakara stundās,» skaidro Viktors Vanags, gan norādot uz problēmu, ka koda atslēgas dēļ ne visās kāpņu telpās iespējams iekļūt. Arī, runājot par šo lasītāja ierosinājumu, viņš iedzīvotājus aicina būt aktīvākiem un likumsargus informēt par konstatētajiem smēķēšanas gadījumiem kāpņu telpās. «Lasītāja norāda, ka līdz šim to nav darījusi tādēļ, ka baidās no iespējamām kaimiņu represijām, taču tas ir nepamatoti – Pašvaldības policija pieņem arī anonīmas sūdzības. Proti, ziņojot par pārkāpumu, iedzīvotājs var norādīt, ka vēlas palikt anonīms, un policisti to ņem vērā,» Irēna Berkolde piebilst – lai inspektoriem nebūtu šķēršļu iekļūt kāpņu telpā, kurā smēķē, iedzīvotāji aicināti arī nosaukt kāpņu telpas kodu, ja tāds ir. Un tādējādi arī šī kāpņu telpa tiek iekļauta maršrutā un inspektori kārtības nodrošināšanai tajā pievērš pastiprinātu uzmanību. Šo situāciju uzlabot varētu arī namu apsaimniekotāji, daudzdzīvokļu namu vecākie. Inspektori drīkst sodīt konkrētu cilvēku, kas pieķerts, smēķējot kāpņu telpā.
«Kāpēc Pašvaldības policija nekontrolē individuālo māju īpašniekus par atkritumu apsaimniekošanu? Viena lieta ir, ja viņi atkritumus izmet pie daudzdzīvokļu mājām izvietotajos konteineros, par kuru izvešanu, protams, maksājam mēs. Taču, piemēram, pie Tērvetes ielas 80. nama novietots nevis atkritumu konteiners, bet gan liela dzelzs muca. Kad tā pilna sadzīves atkritumiem, saimnieks to vienkārši naktī aizdedzina. Dzīvoju Kastaņu ielā, un ne reizi vien ir gadījies, ka degošo atkritumu dūmi kož acīs, nerunājot jau par to, ka paelpot vispār nav iespējams. Cik zinu, agrāk novērst šādas nekārtības bija Pašvaldības policijas uzdevums. Vai arī tagad tā ir?» atklāj jelgavniece Ilga. «Saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem dedzināt sadzīves atkritumus ir aizliegts. Arī šajā gadījumā jāteic, ka Pašvaldības policijas darbinieki nevar vieni apzināt visas vietas, kur konstatēti noteikumu pārkāpumi, tāpēc iedzīvotājus aicina vēl aktīvāk iesaistīties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, par tiem informējot policiju. Proti, ja cilvēks redz, ka dedzina sadzīves atkritumus, ir jāizsauc Pašvaldības policija, kas dedzinātājam ir tiesīga piemērot sodu,» Irēna Berkolde vēlreiz uzsver, ka Pašvaldības policija strādā visu diennakti – ja, kā tas ir šajā gadījumā, atkritumus aizdedzina naktī un to kaimiņmājas iedzīvotāji ir fiksējuši, nekavējoties jāzvana policijai. Viņa stāsta, ka Pašvaldības policijas inspektori ir tiesīgi pārbaudīt arī līgumus, kas noslēgti par atkritumu izvešanu, un to arī ikdienā dara. «Mums ir sadarbība ar SIA «Kulk», kas mūs informē, kurās adresēs pilsētā nav noslēgti līgumi par atkritumu izvešanu. Policisti šīs ziņas pārbauda – ja līgums tiešām nav noslēgts, inspektori sastāda priekšrakstu ar termiņu trīs, piecas dienas, kuru laikā līgums jānoslēdz. Ja tas tomēr nav izdarīts, pārkāpējs tiek sodīts ar naudassodu vai sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu,» skaidro Patruļdienesta nodaļas priekšniece. Viņa, spriežot pēc lasītājas norādītā, ka atkritumi tiek mesti mucā, teic: visticamāk, līgums par atkritumu izvešanu nav noslēgts arī Tērvetes ielā 80, un to policijas darbinieki noteikti pārbaudīs. Taujāti par iedzīvotājiem, kuri sadzīves atkritumus izmet pie daudzdzīvokļu namiem izvietotajos konteineros, likumsargi ir vienisprātis – labāk, ka tos izmet konteinerā, nevis nomet kaut kur pilsētas teritorijā vai mežā. Protams, par to drīkst sodīt, taču tikai tādā gadījumā, ja vainīgais pieķerts pārkāpuma izdarīšanas brīdī. «Un arī šajā gadījumā var rasties domstarpības – proti, mums jāpierāda, ka šis cilvēks tiešām ir vainīgs, nevis, kārtīgs pilsonis būdams, pacēlis atkritumu maisu no ielas un nolēmis to izmest tuvākajā konteinerā,» Viktors Vanags norāda, ka inspektoru darbu neapšaubāmi atvieglo arī tie iedzīvotāji, kas piefiksējuši numurus automašīnām, kuru vadītāji regulāri izmet sadzīves atkritumus konteineros, par kuriem nav maksājuši, un tos dara zināmus policistiem.
«Novēlu Vanaga kungam visu to labāko Pašvaldības policijas priekšnieka amatā! Mani uztrauc situācija Sudrabu Edžus ielā pie poliklīnikas. Tur taču ik dienas ceļu mēro veci cilvēki, invalīdi, jaunās māmiņas ar bērnu ratiņiem. Par laimi, pagaidām nekas slikts nav noticis, taču, raugoties, kādā ātrumā pa Sudrabu Edžus ielu traucas automašīnas, pārņem bažas, ka var notikt nelaime. Turklāt satiksmi traucē arī ielas malā gar poliklīniku novietotās mašīnas. Varbūt tur būtu nepieciešams gulošais policists, kādas maksimālo braukšanas ātrumu ierobežojošas ceļa zīmes,» ierosina Jānis Valdmanis. «Vispirms jau – paldies par laba vēlējumu. Taču, komentējot Valdmaņa kunga ierosinājumu, jāteic, ka arī šis jautājums īsti nav mūsu kompetencē. Par to lemj domes Satiksmes kustības drošības komisija, apzinot un izvērtējot situāciju, tostarp atbilstošu ceļa zīmju uzstādīšanas nepieciešamību,» Viktors Vanags iesaka vērsties pašvaldības aģentūrā «Pilsētsaimniecība» vai ar rakstisku iesniegumu Satiksmes kustības drošības komisijā.
«Daudzdzīvokļu namu kāpņu telpās bieži čurā, aizdedzina avīzes, izmētā drazas. Pašlaik gandrīz visur ierīkotas koda atslēgas, bet «kaķu draugi» vienalga pamanās durvis turēt atvērtas, atlauž ejas uz pagrabu, lai dzīvnieki varētu uzturēties siltumā. Policijas patruļas aicinām arī lielāku uzmanību pievērst pagalmiem, kur aizvien biežāk sastopama pusaudžu noziedzība un huligānisms,» klāsta Anastasija un Jevgeņijs. «Klaiņojošus dzīvnieku problēma mūsu pilsētā ir ļoti aktuāla, un tam atbildīgie dienesti pievērš lielu uzmanību, tostarp organizējot šo dzīvnieku izķeršanu. Šajā gadījumā nav minēta konkrēta adrese, taču vairākkārt policistu redzeslokā ir nonākušas daudzdzīvokļu mājas, kurās šī problēma ir īpaši aktuāla,» Viktors Vanags norāda: saistošajos noteikumos paredzēts, ka apsaimniekotājs teritorijā nedrīkst pieļaut klaiņojošu mājdzīvnieku uzturēšanos vai barošanu, viņam jānodrošina, lai mājdzīvnieki neiekļūtu bēniņos, pagrabos… «Diemžēl nereti mūsu pilsētā ir tā, ka apsaimniekotājs lodziņus, piemēram, uz pagrabu noslēdz, taču jau nākamajā dienā kāds pamanījies tos atlauzt,» novērojis V.Vanags. Savukārt, komentējot ierosinājumu pastiprinātu uzmanību pievērst daudzdzīvokļu namu pagalmiem, Irēna Berkolde norāda, ka tas tiek darīts jau pašlaik. «Katrā pagalmā nav iespējams izveidot policijas patruļu, tādēļ iedzīvotāji, konstatējot sabiedriskās kārtības neievērošanu konkrētā vietā un laikā, nekavējoties aicināti par to informēt Pašvaldības policiju.
«Kā lai cīnās ar skaļas mūzikas cienītājiem?» jautā Pēteris un norāda, ka troksni piecstāvu mājā nereti rada arī īrnieki, kuri pašrocīgi dzīvoklī taisa remontu, tostarp likvidē sienas un maina komunikācijas. «Arī šādos gadījumos jāzvana Pašvaldības policijai un jānosauc konkrēta adrese, kur tas notiek,» Irēna Berkolde atklāj, ka sabiedriskās kārtības noteikumu pārkāpums saskaņā ar saistošajiem noteikumiem ir arī jebkāda darbība, kas rada troksni un traucē apkārtējo iedzīvotāju mieru, iestāžu, organizāciju normālu darbību, ja par to saņemtas pamatotas iedzīvotāju vai amatpersonu sūdzības, izņemot sabiedriskus pasākumus, kas saskaņoti ar Jelgavas domi. Tad fiziskām personām var izteikt brīdinājumu vai piemērot naudas sodu līdz 25 latiem, savukārt juridiskām personām – brīdinājumu vai naudas sodu līdz 50 latiem. Viņa gan neslēpj – diemžēl pašlaik policijas rīcībā nav speciālas aparatūras, ar ko noteikt trokšņa līmeni, taču, kas attiecas uz skaļas mūzikas cienītājiem, to, vai mūzika tiešām traucē apkārtējo mieru, var noteikt tīri cilvēcīgi un atbilstoši reaģēt. Runājot par remontiem, viņa pirms to veikšanas plānotos darbus, ja saņemta atļauja no Būvvaldes, aicina saskaņot arī ar kaimiņiem, viņus brīdinot par iespējamām neērtībām.
«Mani satrauc situācija pie «Pilsētas pasāžas», kur pēdējā laikā ļoti bieži tirgošanās notiek uz soliņiem, kas paredzēti, lai atpūstos. Tur tirgo puķes, mellenes. Soliņi kļūst netīri, zeme piebārstīta ar ogām,» klāsta jelgavnieks. Viktors Vanags norāda, ka pilsētā ir pašvaldības noteiktas vietas, kur drīkst veikt ielu tirdzniecību un kur – ne. Uz šiem soliņiem tirgot tiešām ir aizliegts un par to pārkāpējiem ir aizrādīts. Turklāt pašlaik izveidots Pašvaldības policijas kājinieku postenis, un maršrutā ir gan Driksas iela gar «Pilsētas pasāžu», gan autoosta, gan laukums pie «Vivo centra», un inspektori gādā par sabiedriskās kārtības nodrošināšanu. Viņi arī pārlūko pagalmus.
«Daudzdzīvokļu māju pagalmos Loka maģistrālē 1 ir kritiska situācija. Tur ik dienu uzturas vismaz 20 klaiņojoši kaķi un kāda tante tos baro pat trīs reizes dienā. Izliktā barība ne tikai neestētiski izskatās, bet arī smird, īpaši karstajā laikā,» atklāj Vitos Subotjalo, pastiprinātu uzmanību aicinot arī pievērst arī pagalmiem, kur naktī pulcējas jaunieši, lietojot alkoholu un piemēslojot apkārtni. V.Vanags norāda, ka šis jautājums sasaucas jau ar iepriekš uzdotajiem. Pagalms Loka maģistrālē gan klaiņojošo kaķu, gan jauniešu pulcēšanās dēļ jau esot nonācis Pašvaldības policijas redzeslokā. «Mēs pie atbildības varam saukt vien kaķu barotājus, savukārt par kaķu un citu klaiņojošo mājdzīvnieku izķeršanu ir atbildīgi citi dienesti, kas dara visu iespējamo, lai šo problēmu pilsētā mazinātu,» Pašvaldības policijas priekšnieks apliecina, ka arī turpmāk pie šo jautājumu risināšanas tiks strādāts un iedzīvotājus vēlreiz aicina negaidīt, kad laikraksts rīkos telefonakciju, bet gan par pamanītajām nebūšanām nekavējoties informēt policistus. Arī telefonakcijas laikā saņemtās sūdzības ir fiksētas, un Pašvaldības policijas darbinieki pievērsīsies to risināšanai.