Pilsētā

Naudai, ja tās ceļiem neseko līdzi, ir tendence nemanot «izkust». Par to liecina parādnieku īpatsvara un parādu apjoma kāpums, kas palielinās proporcionāli savulaik izsniegto lielāku un mazāku aizdevumu īpatsvaram. Aug arī pieprasījums pēc parādu piedzinējiem. Lai arī šis process vairs nelīdzinās kādreizējam «izsitēju biznesam», tas tomēr nevienam nav patīkams un jau tā smago maksājumu nastu padara vēl lielāku.

Anna Afanasjeva

Naudai, ja tās ceļiem neseko līdzi, ir tendence nemanot «izkust».
Par to liecina parādnieku īpatsvara un parādu apjoma kāpums, kas
palielinās proporcionāli savulaik izsniegto lielāku un mazāku
aizdevumu īpatsvaram. Aug arī pieprasījums pēc parādu piedzinējiem.
Lai arī šis process vairs nelīdzinās kādreizējam «izsitēju
biznesam», tas tomēr nevienam nav patīkams un jau tā smago
maksājumu nastu padara vēl lielāku.

Ekonomisti, komentējot patērētāju finanšu disciplīnu, atzīst, ka
saspringtā situācijā cilvēkam raksturīgi pavilkt garumā komunālo
maksājumu rēķinu vai kārtējo maksājumu par nomaksā pirktu preci,
nevis nenorēķināties ar banku par hipotekāro kredītu, tādēļ nebanku
sektorā parādu apjoms aug straujāk. Tā iemesls ir arī tas, ka
bankas klientus izvērtē rūpīgāk. SEB Bankas galvenais ekonomists
Andris Vilks aģentūrai LETA paudis, ka cilvēku prioritāte pašlaik
ir hipotēku maksājumi bankām un ikdienas tēriņi, bet «slikto»
kredītu īpatsvars banku sektorā saglabājas pieņemamā līmenī.
Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas statistikas, šā gada
pirmajā ceturksnī ieņēmumu nenesošo kredītu īpatsvars veidoja 0,5
procentus no visiem izsniegtajiem aizdevumiem. Pagājušā gada beigās
šis rādītājs bija 0,4 procenti. Arī kavēto maksājumu skaits
pakāpeniski aug, taču starp mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem
lielāko daļu veido nelieli kavējumi līdz 30 dienām.
Nedaudz sliktāka aina ir ar uzņēmumiem piešķirtiem aizdevumiem.
Pagājušā gada pēdējā ceturksnī kredīti bez kavējumiem šajā segmentā
veidoja 95,2 procentus, šogad pirmajā ceturksnī – vairs tikai 90,6
procentus.

Aiz katras lietas savs stāsts
Aizņemties nelielas summas ir iespējams ātri un viegli, tomēr ne
vienmēr tikpat vienkārši izdodas tās atdot. Statistika rāda, ka
naudas ņēmēju un parādnieku skaitam ir tendence pieaugt
proporcionāli. Atdošanas problēmas tiek skaidrotas dažādi. Bieži
cilvēkiem nav pietiekamu zināšanu finanšu jomā un trūkst iemaņu
personīgā budžeta plānošanā. Citi aizņemoties nav aprēķinājuši
savas iespējas un apzinājušies uzņemtās saistības, tāpēc vēlāk
nevar to atmaksāt. Daļa apzinās saistības, bet, paaugstinoties
inflācijai, nepārskata savus izdevumus un tērēšanas paradumus.
Turpinot dzīvot tāpat kā agrāk, kredītu atmaksai naudas nepietiek.
Vēl citiem atmaksas aizkavēšanās drīzāk saistīta ar apzinātu vēlmi
ilgāk nešķirties no saviem līdzekļiem.
Aiz katras parādu lietas slēpjas savs stāsts. Māris Stols 2004.
gada novembrī saņēmis Unibankas (tagad SEB bankas) aktīvo karti ar
380 latu limitu preču iegādei un pakalpojumu apmaksai. Taču nav
ievērojis kartes lietošanas noteikumus un veicis līdzekļu
pārskaitīšanu kartes kontā. 2006. gada augustā banka parāda
piedziņu cedējusi «Julianus inkaso», kas to savukārt uzticējusi
savai meitas firmai «Julianus finanses». Uz brīdinājumiem M.Stols
nav reaģējis. Tāpat ne pirms, ne pēc prasības celšanas tiesā nav
veicis nedz maksājumus, nedz sazinājies, lai vienotos par iespējām
segt saistības.
Jelgavas tiesa no atbildētāja piedzen ne vien pamatparādu, bet arī
soda procentus, par negatīvo atlikumu kontā aprēķina veselus 60
procentus gadā, un tie aprēķināti kopš līguma laušanas datuma.
Tāpat atbildētājam jāsedz tiesas izdevumi. Kopumā piedzenamā summa
pārsniedz 750 latus, bet tiesas izdevumi – 125 latus.
Parādu piedziņas firmas «Lindorff Oy» Latvijas filiāle uzņēmusies
piedzīt parādu no Jāņa Veģa par 2006. gada martā saņemto kredītu
preces iegādei. Tā kā vīrietis nav sedzis ikmēneša maksājumus
nepilnu 28 latu apmērā, tiesas prasībā preces vērtība no
sākotnējiem nepilniem 288 latiem kopā ar līgumsodu un tā procentiem
izaugusi līdz vairāk nekā 859 latiem. Tāpat atbildētājam jāsedz
apmēram 150 latu lieli tiesas izdevumi.

Neveicina atbildīgu
aizņemšanos
Staņislavs Zolotuhins no akciju sabiedrības «Baltijas izaugsmes
grupa» (BIG) pagājušā gada janvārī uz gandrīz 25 procentiem gadā
aizņēmies 300 latu. Bet maksājumus paredzētajā grafikā nav veicis.
Kredītdevējs saskaņā ar līgumu no atbildētāja vēlas piedzīt ne vien
aizdevuma pamatsummu un procentus, bet arī trīs dažādus līgumā
fiksētus sodus – 0,5 procentus no neatgūtās summas par katru kavēto
dienu, par līgumā fiksēto maksājumu termiņa neievērošanu un
vienpusēju atkāpšanos no līguma (maksājumu neveikšanu). Nauda
jāatdod līdz nākamā gada janvārim, bet neviens maksājums nav
veikts. Mēģinājumi sazināties ar parādnieku bijuši nesekmīgi.
Kopumā no vīrieša tiesai bez tiesas izdevumiem prasīts piedzīt
vairāk nekā 855 latus.
Tā kā tiesas debatēs izraisās diskusijas par līgumsodu pamatotību
un tiesnese Dace Ruško vēlas pārliecināties, vai kredītdevējs
ievērojis Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) prasības,
spriedums būs vēlāk. Lai gan soda apmērs var mazināties, līdz šim
ignorētās saistības un soda procentus atbildētājam tiesa
piespriedīs segt.
Par ātrajiem kredītiem PTAC līdz šim saņēmis dažas sūdzības, tomēr,
pēc centra domām, tas nenozīmē, ka šis tirgus ir sakārtots.
Sabiedrisko attiecību un patērētāju informēšanas daļas vadītāja
Sanita Biksiniece pauž, ka šāda veida kredīti neveicina atbildīgu
aizņemšanos, bet dažkārt maldīgi rada iespaidu par ātru un vieglu
naudu. Diemžēl patērētāju finanšu izglītības līmenis ir pārāk zems,
lai patiešām izprastu savas saistības vai procentu likmes. Pēc PTAC
informācijas, Igaunijā, kur īsziņu jeb SMS kredīti ir īpaši
populāri, jau radušās problēmas, jo cilvēki, neapzinoties
saistības, ko uzņemas, pēc tam nevar tikt galā ar tām, jo jāmaksā
ļoti augstas procentu likmes. Iespēja kredītu saņemt stundas laikā
vai pat ātrāk palielina risku, ka līguma nosacījumi netiek
pietiekami rūpīgi izvērtēti.
Tāpat nereti nav saprotams, kāpēc cilvēki apstākļos, kad netrūkst
banku piedāvājuma, aizņemas tik dārgo nebanku kreditētāju
naudu.

Atdošanas problēmas
skaidro
dažādi
Uzklausīt parādnieku viedokli neizdodas, jo ne uz vienu izvēlēto
tiesas sēdi viņi nav ieradušies. Piedziņas firmas «Julianus
finanses» pārstāvis Artūrs Vilciņš nepilna pusgada ikdienas praksē
ievērojis, ka parādnieki pārsvarā par to neliekas zinis un
neierodas uz tiesām. Tikai vienreiz atbildētājs uz tiesu ieradies,
jo iedarbojusies saņemtā pavēste. Dažkārt parādnieki tiesas
noteiktajā laikā saistības gan nokārtojot labprātīgi, kaut arī sēdē
nav piedalījušies, bet lielākā daļa spriedumu nonākot pie tiesu
izpildītājiem, kas cilvēkam nozīmē vēl lielākus maksājumus, jo
viņam jāsedz arī tā izdevumi. Pārsvarā «Julianus finansēm»
saskarsme iznākot ar maksājumu karšu kredītlimitiem, parādiem
kredītiestādēm un telekomunikāciju firmām.
Jānis Baldunčiks no BIG stāsta, ka kreditēšanas uzņēmums pārsvarā
pats piedzen parādus. Arī viņš atzīst, ka nemaksātāji lielākoties
nav sasniedzami. «Ir reizes, kad cilvēki nonāk sarežģītā situācijā,
bet ir kategorija, kas «iziet» uz nemaksāšanu. Ir arī tādi, kas
aizņemas naudu visās iespējamās vietās un ne vienmēr ar maksājumiem
tiek galā, nespēj vairs izkalkulēt naudas plūsmu,» klāsta
J.Baldunčiks.
Piedzinēji zina teikt, ka dažkārt cilvēki saistību jūgā nonāk,
azartspēļu zālēs atstājot ievērojamas naudas summas. Kad lieta
nonāk līdz parādu piedziņai, daļa izeju saskata, dodoties strādāt
uz ārvalstīm. Lai atkal neaizietu uz spēļu zāli un tur neatstātu
visu naudu, atturas atbraukt uz Latviju.
Citi parādos nonāk pēc laulības šķiršanas. Gados jauniem cilvēkiem
nereti gribas baudīt dzīvi šodien. Jauns puisis iemīlas, paņem
divus tūkstošus latu lielu kredītu, bet ar atdošanu kavējas. Pēc
telefonzvana no aizdevēju kantora it kā sāk domāt un sazinās ar
kredītdevējiem, lūdzot piešķirt kredītbrīvdienas, bet pēc tam
saistības atkal ignorē. Pierēķinot procentus, parāda summa gandrīz
trīskāršojas, bet pēc tiesas, pierēķinot tiesas un tiesu
izpildītāja izdevumus, pārsniedz desmit tūkstošus latu. Ir reizes,
kad lietās kā galvotāji tiek iesaistīti radinieki. Kādā gadījumā
pēc sprieduma izpildes piedziņa vērsta pret radinieka māju, kas
novērtēja par ļoti zemu cenu. To uzzinājis, vīrs devies uz citu
kredītfirmu, kas bija ar mieru pārpirkt parādu, lai glābtu savu
māju. Tā parāda summa kredītņēmēja vieglprātības dēļ par vairākiem
tūkstošiem latu palielinājusies.
Parādniekos nonāk arī nopietni un cienījami cilvēki. Izsekojot kāda
klienta naudas plūsmai, parādu piedzinēji konstatējuši, ka pirms
gada vīrietis aizņēmies tūkstoš latus no bankas, pēc diviem
mēnešiem divus tūkstošus latu ziedojis savai partijai. Bet atdot
parādu bankai nav bijis noskaņots. Tāpat novēroti kuriozi, kad pat
ar banku darbiniekiem jāveic pārrunas par sabojātu kredītvēsturi un
to, ka neatdot naudu nav godīgi.
Ir parādnieki, kas naivi domā, ka, neliekoties zinis, lietas pašas
sakārtosies. Viņi neatbild uz telefonzvaniem, nereaģē uz vēstulēm,
savukārt ierašanās reizē atslēdz elektrību. Taču, kad lieta nonāk
tiesā, parādnieka dzīves apstākļi tikai pasliktinās. SIA «Julianus
Inkasso Latvija» valdes priekšsēdētājs Jānis Ozerskis atzīst, ka ap
70 procenti parādnieku uz brīdinājumiem apzināti vai neapzināti
nereaģē. Atliek vienīgi tiesas ceļš. Tiem, kas saistības atzīst,
saprātīgā termiņā tās ļauj nokārtot.
Parādu piedziņā daudz kas atkarīgs no konkrētā cilvēka attieksmes,
savukārt piedzinējiem darbā jāizmanto dažādas metodes un taktika.
Uz vienu iedarbojas stingrība, citam vajadzīga saudzīga attieksme,
lai cilvēks saprastu, ka viņam neko sliktu nedara, bet palīdz
risināt problēmas, lai tās nekļūtu vēl lielākas. Lai gan piedzinēji
sava darba efektivitātes raksturošanas nolūkā zina teikt, ka pat it
kā bezcerīgos gadījumos, kad cilvēks nakšņo patversmē, ja vien
viņam ir gribasspēks, problēmu izdodas atrisināt. Tomēr skaidrs, ka
šodien neviens ar labdarību nenodarbojas, un noteikumi ir
drakoniski.
Parādu piedzinēji ievērojuši, ka cilvēki veikalos jau pārtiku pērk
ar kredītkarti «Ego» vai «American Express Blue». Viņi norāda, ka
tas ir kredīts, aizdota nauda kādam īpašam pirkumam, nevis
izdzīvošanai. Uz iebildi, ka «zilās» kartes nosacījumi, kad zināmu
laiku par izmantoto naudu nav jāmaksā procenti, ja vien iztērēto
savlaicīgi atmaksā, uzskatāmi par izdevīgiem arī ikdienas
pirkumiem, iebildumi mazinās. Tomēr vienalga naudai, kā zināms, ir
tendence nemanot «izkust», ja tās ceļiem neseko līdzi.

Aug parādu skaits
un apjoms
Kā problēma tiek minēta iedzīvotāju pārmērīgā aizņemšanās no
vairākiem aizdevējiem vienlaikus, pirms tam neizvērtējot savas
finansiālās iespējas un riskus. Saņemt vairākus aizdevumus dažādās
finanšu iestādēs nebija grūti, jo kredīta pieteikuma ailītē «Citi
aizņēmumi» parasti ierakstīts «nav». Finansētāji cer, ka tagad, kad
Kredītu reģistrs pieejams pilnā apjomā, risku izdosies
ierobežot.
Savukārt Jelgavas tiesas darbinieki ievērojuši, ka kreditētāji paši
ne reizi vien līdzekļus izsnieguši vienām un tām pašām personām,
kam jau bijušas grūtības ar atmaksāšanu. Tiesas priekšsēdētāja
palīdze Dace Sarkisjana kā stingrāko sekotāju maksājumu grafikam
raksturo «Inserviss Group», kas veido savu statistiku, seko
maksājumu kavējumiem un pret tiem vēršas.
Tomēr naudas aizdošana klasiski pieder pie biznesa veidiem, kur
jārēķinās ar parādniekiem. Iesākumā parādus parasti mēģina atgūt
pašu spēkiem. Saskaroties ar maksājumu kavējumu, aizdevēji vēršas
pie aizņēmēja pa telefonu, sūta parastās un ierakstītās vēstules.
Ja šādā veidā parādu atgūt neizdodas, tad nākas vērsties tiesā vai
pēc palīdzības pie parādu piedzinējiem.
J.Baldunčiks klāsta, ka BIG ar debitoriem nodarbojas uzņēmuma
juridiskais birojs, kas vēršas arī tiesā: «Parādus cenšamies ilgi
neievilkt, sekojam maksājumiem, lai pēc iespējas ātrāk piedzītu. Ir
reizes, kad cilvēks atsaucas pirms tiesas, noslēdzam izlīgumu un
vienojamies par maksājumu grafiku. Pēc tiesas rezultāts atkarīgs no
tiesu izpildītāja. Tagad cilvēkam, kas strādā nelegāli, šķiet, ka
no viņa nav ko oficiāli paņemt, bet ne jau mūžīgi tā būs, gan jau
pienāks laiks, kad būs, uz ko vērst piedziņu…»
Tomēr kopumā nenodrošināto aizdevumu izsniedzēji un nebanku
kreditēji veido lielāko parādu piedzinēju klientu daļu, jo ātrie
kredīti ir samērā jauns pakalpojums. Parādu piedzinējkompānijām
finanšu nozarē darba netrūkst.
Pēc M.Bai­de­kalna vārdiem, šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar
to pašu periodu pērn, «Creditreform» pārņemts par 47 procentiem
vairāk fizisko personu parādu lietu. Augusi arī vidējā kavētā
maksājuma summa. «Creditreform» savā reģistrā iekļāvis datus par
apmēram 300 tūkstošiem personu. Nemaksātājs nenonāk reģistrā
uzreiz, bet gan pēc tam, kad pirmie mēģinājumi vienoties ar viņu
par parāda dzēšanu izrādās neveiksmīgi.
«Paus Konsults» parādnieku datubāzē ir aptuveni 200 tūkstoši parādu
lietu. SIA «Julianus Inkasso Latvija» pēdējā pusgadā parādu skaits
audzis 2,3 reizes, bet parādu apjoms – 2,4 reizes. Kāpums vērojams
visos – komunālo, finanšu, sakaru un citu pakalpojumu sniedzēju –
segmentos. Vērojami arī nodrošinātie kredīti. Pašlaik vidējais
nenokārtoto saistību apjoms ir 370 latu, pusgada laikā tas
palielinājies par 60 latiem. Kāpums saistīts ar ekonomiskās
situācijas izmaiņām – saistības cilvēki uzņēmās labajos laikos, kad
bija izaugsme. Tagad, kad ienākumi samazinās, ne viens vien zaudē
darbu, atklājas grūtības.
Kā piedziņai pateicīgākos parādus J.Ozerskis raksturo nelielos
pakalpojumu parādus, grūtāk piedzīt aizdevumus. Efektivitāte
atkarīga ne vien no parāda veida, bet arī no parādnieka un parāda
vecuma. Jo ilgāk saistības nav kārtotas, jo mazāka piedziņas
efektivitāte.
Tiesu spriedumi parasti parāda pieprasītājam ir labvēlīgi. Cita
lieta, kā pēc tam tiesas izpildītāji tiek ar to galā. Tas uztverams
kā ilgtermiņa ieguldījums, jo paiet divi trīs gadi, kad tas sāk
atmaksāties.

Piedzīt parādus
kļūst grūtāk
Līdz ar parādu piedziņas pieprasījuma kāpumu palielinās nozarē
iesaistīto firmu skaits, bet esošās pilnveido savu piedāvājumu.
M.Baidekalns klāsta, ka pie mums darbojas vairāki desmiti parādu
piedziņas uzņēmumu, bet kādi pieci no tiem sasnieguši pieņemamu
tehnoloģisko un pakalpojumu līmeni. Pēc nozares pārstāvju domām,
pie lielākajiem pieder «Creditreform», «Paus Konsults», «Lindorff
Latvia», «BaltRisk». Pērn vadošo firmu apgrozījums audzis vidēji
par 24 procentiem. Kaut arī pēdēja gada laikā nodibināts vairāk
nekā desmit jaunu firmu, reāli uzsākt darbu šajā jomā ir visai
sarežģīti, jo nepieciešamas investīcijas tehnoloģijās.
Jaunatnācēji, kas, solot strādāt lētāk un labāk, parasti mānoties,
lai piesaistītu klientus. Arī J.Ozerskis uzskata, ka jaunpienācēji
lielo kompāniju konkurētspēju neietekmē.
Saistošākie klienti parādu piedziņas firmām ir lielie uzņēmumi –
bankas, finanšu kompānijas, apdrošinātāji, telekomunikācijas. Šiem
uzņēmumiem ir liels klientu skaits un līdz ar to arī liels skaits
to, kas nepilda savas saistības. Tāpat tām interesē komunālo
pakalpojumu sektors, kas veic siltumenerģijas, elektrības,
apsaimniekošanas funkcijas plašam iedzīvotāju lokam.
Neraugoties uz augošo pieprasījumu, parādu piedzinēji šo nesauc par
ražas laiku, jo cilvēku maksātspēja kļuvusi ievērojami sliktāka.
«Lindorff Latvia» uzsver, ka piedzīt parādus ir grūtāk, daļa
parādnieku vairs nav ļaunprātīgi nemaksātāji, bet cilvēki, kam
inflācija «apēdusi» brīvos naudas līdzekļus un kārtējam maksājumam
tās nav pieticis.
Arī M.Baidekalns piebilst, ka cenu celšanās visiem produktiem un
pakalpojumiem atstāj būtisku ietekmi uz katra cilvēka rocību un tas
veicina garākas parādnieku rindas. Daudziem parādi ir pārejoša
parādība, tomēr palielinās arī tā iedzīvotāju daļa, kas faktiski
kļuvusi maksātnespējīgas, un tas nākotnē var būt papildus slogs
sociālajam un pašvaldību budžetam.

Papildina pakalpojumu
klāstu
Līdztekus pirmstiesas parādu iekasēšanas pakalpojumam, kas ir
draudzīgāks parādniekam, un parādu piedziņai tiesas ceļā piedziņas
firmas piedāvā arī citas iespējas. M.Baidekalns norāda, ka parādu
piedziņa sākas daudz agrāk – ar kredīta piešķiršanu. Tāpēc
«Creditreform» piedāvā klientiem vairākus kredītinformācijas
pakalpojumus, kas ļauj riskantu klientu atpazīt agrāk. Savukārt
«Julianus Inkasso Latvija» līdztekus sadarbības partneru
informēšanai veic arī parādu pirkšanu. Tā kļuvusi aktuāla pēdējos
divos trīs gados. Iegādājoties klienta debitoru parādus,
kredītmenedžmenta kompānija klientam samaksā naudu un tālāk
nodrošina darbu sev, piedzenot parādu nu jau pret pašu kompāniju.
Tādā veidā klientam tiek optimizēta naudas plūsma, kas mūsdienās ir
svarīgi
Savukārt «Paus Konsults» vienu no risinājumiem, lai nākotnē
samazinātu parādnieku skaitu, saskata kredītreitinga veidošanā.
Katra persona, kas nonākusi parādu piedziņas uzņēmumā, tiek
iedalīta kādā no līmeņiem. Pavisam tiem ir pieci: A – laba atmaksas
disciplīna, B – apmierinoša, C – persona atrodas piedziņas procesā,
D – slikta disciplīna, E – ļaunprātīgs neatmaksātājs. Iespējams,
nākotnē šī informācija palīdzēs, lemjot par to, vai konkrētai
personai izsniegt aizdevumu vai ne. Apkopotie dati liecina, ka A un
B līmenī atrodas 23,6, C – 5,4, bet D un E – 71 procents. Tas
liecina, ka cilvēki, kas neatmaksā parādus, nemaz necenšas to
darīt.
Parādu piedzinēji ir vienisprātis, ka valstī būtu lietderīgi pēc
vienotiem kritērijiem izveidot vienotu datu bāzi. Latvijas Bankas
Kredītu reģistrs pieejams ierobežotam lietotāju skaitam, turklāt
tajā nav atspoguļotas visas saistības. Arī pārējās datu bāzes skar
tikai noteiktu loku. Pilnīgas informācijas trūkst.

Ar hipotēkām atmosfēra
nav tik nomācoša
Parādu piedzinēji atklāj, ka pamazām spēkā pieņemas arī saistību
piedziņa no hipotekāro kredītu ņēmējiem, jo celtniecības buma laikā
ne viens vien mitekļa jautājumu risināja, daudz nedomājot. Savukārt
banku pārstāvji uzsver, ka vismaz Jelgavas pusē nekas ārkārtējs
garantēto kredītu jomā nav noticis. Iespējams tāpēc, ka Jelgavas
darba tirgu nekādi lieli satricinājumi līdz šim nav skāruši un
pagaidām nekas par nepārvaramām grūtībām neliecina.
Plašāk izskanējis viens gadījums, kad daļu privātmāju attīstītāja
īpašumā esošo jaunuzbūvēto ēku pie Lietuvas šosejas pārņēma banka.
Privātajiem hipotekāro kredītu ņēmējiem tik nopietnas problēmas nav
bijušas.
Hansabankas Zemgales reģiona direktore Daiga Jakoviča akcentē, ka
tagad finanšu iestādes daudz uzmanīgāk nekā agrāk seko līdzi
klientu finanšu disciplīnai. Tiklīdz par kādu dienu maksājums
aizkavējies, kredītmenedžeris vai viņa palīgs uzreiz zvana
kredītņēmējam, lai noskaidrotu – kavēšanās bijusi nejauša vai arī
radušās kādas problēmas. «Uzreiz veicam aktivitātes, lai kaut ko
nepalaistu garām,» tā bankas pārstāve, norādot, ka atmosfēra nav
tik nomācoša, kā dažkārt tiek uzsvērts. Gluži otrādi, spēkā
pieņemoties jauni darījumi – nekustamā īpašuma tirgus nav pavisam
apstājies un cilvēki, kam vajadzīgs mājoklis, izmanto situāciju, ka
cenas ir samazinājušās.
Nekustamā īpašuma tirgus pārstāvji gan zina teikt, ka atsevišķos
gadījumos iegādāto veco māju atjaunošana apstājusies vai mainīta
apsaimniekošanas taktika. Savukārt daži nesenie pircēji, kas
vēlējušies pārcelties no Jelgavas dzīvokļa uz savu namu, mainījuši
plānus un ne tik sen pirkto īpašumu piedāvā realizēt tālāk. Tā
Svētes pagastā kāds īpašums jau vairākus gadus nespējot tikt pie
galīgā īpašnieka, jo saimniekiem ik pa laikam rodoties finansiālas
problēmas. Nule arī kādas buma laikā izveidotas būvfirmas darbu
vadītājs izdomājis pirms diviem gadiem nopirktās ēkas un zemi
pārdot kādam citam, jo mājas atjaunošanai ņemtais kredīts daļēji
izmantots uzņēmuma vajadzībām, tāpēc mājas pilnīgai atjaunošanai
naudas pietrūcis, bet ēka vēl nav tādā stadijā, lai tajā varētu
dzīvot. Savulaik ģimene domājusi pārdot savu trīsistabu dzīvokli
RAF masīvā, bet tirgus apsīkums visu nobremzējis.
«Parex» bankas Jelgavas filiāles vadītājs Jurijs Strods ievērojis,
ka pēdējā laikā maksājumu disciplīna nedaudz pasliktinās.
Vienlaikus pieļaujams, ka pēc Jāņiem kredītmaksātāji izvēlējušies
citas prioritātes. Kā riskantākos viņš min ziedu laikos ņemtos
kredītus, kad nevajadzēja rēķināties ar pirmo iemaksu un ienākumus
apliecinošiem dokumentiem.