Pilsētā

Kristīne Langenfelde

Tikai 19,6% Zemgales autovadītāju varētu
iztikt bez sava auto, turklāt 72,7% uzskata, ka nekad nav pārkāpuši
satiksmes noteikumus.

Šāds «GE Money Bank» pētījums veikts
sešās Eiropas valstīs – Vācijā, Čehijā, Polijā, Ungārijā, Rumānijā
un Latvijā. Tā ietvaros katrā valstī aptaujāti vairāk kā 600
respondentu vecumā no 18 līdz 60 gadiem. Iegūtie pētījuma dati ir
reprezentatīvi attiecībā pret visiem attiecīgo valstu
autovadītājiem. Latvijā pētījumu veica pētījumu centrs SKDS, bet
pārējās valstīs – «TNS Asia».

Pētījumā arī noskaidrots, ka 77,5%
zemgaliešu, vadot auto, mēdz pārsniegt atļauto maksimālo ātrumu,
29,6% ēd, bet 38,6% runā pa mobilo telefonu bez brīvroku sistēmas,
kas gan ir zemākais rādītājs no visiem Latvijas
reģioniem.

Zemgaliešu autovadītāju īpašais talants
ir spēja apvārdot policistus tā, lai nebūtu jāmaksā nedz soda
nauda, nedz jāsaņem soda punkti. To spēj 30,5% zemgaliešu.
Salīdzinājumam Kurzemē tas izdodas tikai 14,1%.

Pretstatā 92% vāciešu braucot runā pa
mobilo telefonu izmantojot brīvroku sistēmu, tikai 11% čehu pie
stūres ēstu, bet veiksmīgi apvārdot policistus spēj vien 6% vācu un
čehu autobraucēju.

Bet 19% rumāņu mēdz flirtēt ar citiem
autovadītājiem vai garāmgājējiem, Zemgales autovadītāji ir
kautrīgāki – to darītu 9,4%. Ungārijā, savukārt, 11% sieviešu mēdz
krāsoties pie auto stūres, Rumānijā tikai 2%, bet Zemgalē –
8,8%.

Nervozākie braucēji Centrālajā un
Austrumeiropā ir Čehijā – 30% no tiem, vadot auto, satraucas, it
īpaši braucot pa pilsētu. Ungārijā auto vadīšana satrauc 18%, bet
Zemgalē 23,4% respondentu.

Turklāt 69% čehu braucot lamājas uz
citiem autovadītājiem vai garāmgājējiem, neatpaliek arī Vācijas
autovadītāji – attiecīgi 67%, kamēr vispieklājīgākie ir rumāņi
(24%). Zemgalē mēdz lamāties 55,1% autovadītāju.

Savukārt 29% vāciešu mēdz skaļi dziedāt
un 93% klausīties mūziku, bet visretāk dzied rumāņi – 14%. Latvijā
pie stūres dzied 24% autovadītāju – biežāk sievietes, gados
jaunākie aptaujas dalībnieki (18-30 g.v.) un vidzemnieki (29%), bet
vismazāk – Latgales iedzīvotāji (18%). Zemgalē labprāt skaļi dzied
21,8% autovadītāju.

Savukārt apgalvojumam «Es nekad neesmu
pārkāpis satiksmes noteikumus» Latvijā kopumā piekrīt 59%
autovadītāju; kamēr tikai katrs ceturtais čehs un vācietis atzīt,
ka šis apgalvojums atbilst viņu uzvedībai.

Vienlaikus maksimālo ātrumu vairāk
pārsniedz tieši latvieši (78%), visbiežāk Rīgas un Pierīgas
autovadītāji – šādi rīkojas vairāk nekā 80%.

No aptaujātajām valstīm visretāk ātrumu
pārsniedz rumāņi un čehi – 51%.

Savu dzīvi bez auto nespēj iedomāties
74% Latvijas iedzīvotāju

Latvijā bez automašīnas nevarētu iztikt
74% iedzīvotāju, kamēr Rumānijā auto pietrūktu vien 59%. Vēl vairāk
Eiropā no auto ir atkarīgi tikai poļi – tur bez auto nevarētu
iztikt 76% iedzīvotāju.

Latvijā vidēji mēnesī auto uzturēšanā,
iekļaujot degvielu, tiek ieguldīti 112 latu. Zemgalē 31,9%
autovadītāju savam spēkratam mēnesī tērē līdz 50 latiem, lai gan
tajā pašā laikā teju katrs ceturtais tērē 51 līdz 100 latu
mēnesī.

Kopumā tēriņu apjomi Latvijā ir otri
augstākie tūliņ aiz Vācijas – tur šis ieguldījums ir aptuveni 154
latu. Vismazāk līdzekļu sava spēkrata uzturēšanai tērē čehi un
ungāri – aptuveni 70 latu mēnesī.

Zemgalē 30% auto īpašnieku auto apkopē
mēnesī pavada vairāk nekā divas stundas, kas ir augstākais rādītājs
starp visiem Latvijas reģioniem.

Turklāt visās sešās aptaujātajās valstīs
populārākais auto izmantošanas mērķis ir ceļš uz un no darba –
Zemgalē šādi auto izmanto 36,6% iedzīvotāju. Vismazāk uz un no
darba ar auto dodas rumāņi – vien 36%.

Savukārt 13,5% zemgaliešu, braucot ar
auto, labprāt dodas iepirkties, bet 28,7% auto ir darba
daļa.

Vēl jāpiebilst, ka vistīrākās
automašīnas Centrālajā un Austrumeiropā ir rumāņiem, jo 89%
respondentu ir svarīgi, lai viņu auto būtu spodrs gan no iekšpuses,
gan no ārpuses. Zemgalē tas ir svarīgi 67,4% auto īpašnieku, bet
Vācijā – tikai 47% (viszemākais rādītājs).

GE Money Bank Patērētāju kreditēšanas un
līzinga produktu pārdošanas pārvaldes direktors Viktors Toropovs
secina: «Auto veido būtisku mūsu tēriņu daļu. Pašreizējos
ekonomiskajos apstākļos vairāk jādomā par to, uz kurieni braucam un
vai ir vērts šajā braucienā doties ar auto. Piemēram, pilsētas
centrā var pārvietoties ar sabiedrisko transportu, ņemot vērā
laiku, kas tiek pavadīts sastrēgumos un stāvvietu izmaksas; varbūt
labāk pašam, it sevišķi vasarā, nomazgāt auto vai iztīrīt tā
salonu. Jāpiebilst, ka iztikas minimums Latvijā ir 160 latu, līdz
ar to 112 lati, ko iztērējam uz auto vien, ir daudz.»