Ekonomika

Ekonomikas ministrijas (EM) prezentētie priekšlikumi atbalsta sniegšanai uzņēmējiem galvenokārt saistīti ar uzņēmuma ienākuma nodokļa atvieglojumiem. Pēc uzņēmēju domām nodokļu politika ir tā, caur kuru iespējams sekmēt rūpniecības izaugsmi un tautsaimniecības straujāku attīstību.

Anna Afanasjeva

Ekonomikas ministrijas (EM)
prezentētie priekšlikumi atbalsta sniegšanai uzņēmējiem galvenokārt
saistīti ar uzņēmuma ienākuma nodokļa atvieglojumiem. Pēc uzņēmēju
domām nodokļu politika ir tā, caur kuru iespējams sekmēt
rūpniecības izaugsmi un tautsaimniecības straujāku
attīstību.

Darba grupa, kurā bija pārstāvji no EM,
Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas
tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) izstrādājuši četrus
investīciju stimulēšanas nodokļu atvieglojumu variantus, kas
analizēti uz četru komercsabiedrību saimnieciskās darbības datiem.
Pēc ekonomikas ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos
Ingas Spriņķes informācijas kā galvenie priekšlikumi tālāk tiks
virzīti divi. Viens no tiem ir apliekamā ienākuma samazināšana par
visu investīciju lielumu tehnoloģiskajās iekārtās. Uzņēmuma rīcībā
esošos līdzekļus tas ļautu palielināt par procentiem četriem, bet
samazinātu uzņēmuma ienākuma nodokļa ieņēmumus gandrīz par pusi un
vidēji tautsaimniecībā vairāk kā par trešdaļu. Īstenojot šo
variantu, pēc ekspertu vērtējuma ikgadējais apstrādes rūpniecības
izlaides un eksporta apjomu pieaugums tiek lēsts ap četriem sešiem
procentiem gadā. Šo priekšlikumu EM virzīs kā ieteicamo, lai
sniegtu vislielāko atbalstu uzņēmējiem.

Otrs priekšlikums saistīts ar jauno
tehnoloģisko iekārtu norakstīšanas kārtību, piemērojot
amortizācijas koeficientu 1,5. Modelējot šādu situāciju, secināts,
ka uzņēmumiem palielinātos to rīcībā esošā peļņa par procentiem
diviem pirmajā gadā, par nepilnu pusotru procentu pieaugtu
investīcijām izmantojamo pašu līdzekļu apjoms. Bet vienlaicīgi
vairāk kā par 15 procentiem samazinātos uzņēmuma ienākuma nodoklis.
Savukārt perioda beigās (pēc pieciem gadiem) pie pārējiem
nemainīgiem apstākļiem varētu būt ievērojams peļņas pieaugums
uzņēmēju rīcībā – par 14 procentiem, savukārt potenciālo
investīciju apjoms pieaugtu par 13 procentiem, bet komercsabiedrību
uzņēmumu ienākuma nodokļa samazinājums būtu tikai par nepilniem
sešiem procentiem, jo pieaugot ieguldījumiem uzņēmumu attīstībā,
palielināsies produktivitāte, nozares konkurētspēja un līdz ar to
produkcijas izlaid. Pēc ekspertu novērtējuma ikgadējais apstrādes
rūpniecības izlaides un eksporta apjomu pieaugums tiek lēsts ap
diviem trim procentiem gadā.

Ņemot vērā Mazo un vidējo komersantu un
amatniecības konsultatīvajā padomes lūgumu, iekļauts arī
priekšlikums atbrīvot no uzņēmuma ienākuma nodokļa peļņu, kas gūta
no nolietotu tehnoloģisko iekārtu realizācijas, ja to vietā tiek
iegādātas jaunas tehnoloģiskās iekārtas. Tāpat atbalstīts
priekšlikums izskatīt iespēju uzņēmuma ienākuma nodokļa
atvieglojumiem nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanai,
piemērojot koeficientu 1,5 izmaksām jaunu tehnoloģiju un produktu
izstrādei un ieviešanai, patentu un preču zīmju
reģistrācijai.

Attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa
grozījumiem, darba grupa piedāvā nepalielināt turpmāk šī nodokļa
likmi, vienlaikus pilnveidojot un sakārtojot kadastrālās vērtības
noteikšanu.

Pēc uzņēmēju domām tieši nodokļu
politika ir tā, caur kuru iespējams sekmēt rūpniecības izaugsmi un
tautsaimniecības straujāku attīstību.