Pilsētā

Komponiste un kora «Spīgo» diriģente Līga Celma savām vārdamāsām, Jāņiem un visiem, visiem līgotājiem gadskārtu svētkos vēl labus cilvēkus apkārt, jauku noskaņojumu un kārtīgu izlustēšanos. Bet viņai pašai lielākie šīs vasaras svētki ir Dziesmu svētki.

Komponiste un kora «Spīgo» diriģente Līga Celma savām
vārdamāsām, Jāņiem un visiem, visiem līgotājiem gadskārtu svētkos
vēl labus cilvēkus apkārt, jauku noskaņojumu un kārtīgu
izlustēšanos. Bet viņai pašai lielākie šīs vasaras svētki ir
Dziesmu svētki.

Jelgavas 4. vidusskolas meiteņu koris «Spīgo» ticis dziesmu jeb
koru karu finālā. Tūlīt pēc Jāņiem sāksies lielā gatavošanās. Bet
gaisā jau vibrē īpašā savas, koristu ģildes, kopības sajūta.
«Jauniešiem bez tās ļoti svarīgs arī sacensību gars, dziesmu karu
adrenalīns. Tas tiešām dod stimulu censties un strādāt. Ar «Spīgo»
meitenēm esam kopā izaugušas – es kā diriģente, viņas kā
dziedātājas un visas kopā kā personības. Tas ir mīlestības darbs,»
neslēpj Līga.
Viņa ir ne vien Līgo gaviļniece, bet arī šajā mēnesī dzimis bērns.
Uz jautājumu, kā tikusi pie vārda, tēvs Agris Celms smejot atbild:
«Tā kā nebija Jānītis, likām Līgas vārdu, lai ir latvisks!» Pati
gaviļniece teic, ka neesot jutusi greizsirdību uz Līgo svētkiem,
kas viņai «atņēmuši» vārda dienas svinības – tā kā vārda diena ir
brīvlaikā, tāpat visus draugus nekad neizdotos uzaicināt. Līga arī
bilst, ka latvieši ir viena no retajām tautām, kas svin vārda
dienas, taču viņai nekas nebūtu pretī cittautu atturībai.
Bērnībā ģimene allaž līgojusi pie vecmāmiņas netālu no Smiltenes ar
neiztrūkstošo ugunskuru, alu un sieru. Pēc tam līgots draugu lokā.
«Kad dziedāju korī «Kamēr», Jāņus svinējām kolektīvā. Arī pērn biju
koristu Jāņos Latgalē pie diriģenta Artūra Ancāna, kur bija vairāki
kori. Koristu Jāņiem neiztrūkstošas ir kora dziesmas, tās dzied
vairāk nekā ziņģes. Ja būtu jāizvēlas – ziņģu vai folkloras Jāņi,
izvēlētos pēdējos,» atklāj Līga, pie skaistākajiem Jāņiem
atminoties vēl kādus Jāņus Latgalē, kad saullēkts sagaidīts meža
izcirtumā. «Bija nenormāli daudz odu, bet ļoti arhaiska atmosfēra
ar lielajām bungām, akordeonu un muzicēšanu…»
Šogad Līga īsti vēl nezina, kur sagaidīs Līgo vakaru, iespējams,
laivojot pa Gauju. Taču katrā ziņā kopā ar māsu Baibu, kura tieši
pirms Jāņiem atgriezīsies no mācībām Holandē. Galvenais, lai labi
cilvēki apkārt un jauks noskaņojums. Līgas tēvs atzīst, ka Jāņa
Jaunsudrabiņa «Puikas» Jāņus šodien atdzīvināt var tikai speciāli
sagatavoti cilvēki. «Cilvēkiem nevar pārmest to, ko viņi nemāk.
Jaunajai paaudzei nav bijis, no kā to iemācīties. Jau manā bērnībā
nosacīti varēja runāt par līgošanu un aplīgošanu. Tolaik Jāņu
aizliegumu bargi nekontrolēja, Smiltenes pusē tad cilvēki vienīgi
pulcējās kopā un gāja no mājas uz māju. Ap pussimts cilvēku bariņš
salasījās, bet apdziedāšanās rituāla izdarības jau bija zudušas,»
pēc A.Celma domām, Jāņiem un Līgām vajadzētu būt iniciatoriem
tradīciju saglabāšanā un rosināšanā. Arī Līgai svarīgi, lai neiet
zudībā dziedāšanas tradīcijas, tomēr gribot negribot tās
transformējas.