Pilsētā

«Pēdējās nedēļās Jelgavā auto satiksmi bremzē «ceļu meistari», kas
ar piķi un sīkiem akmentiņiem nobārsta ceļu, uzskatot – darbs
padarīts, iela salabota. Bet, ja nobrauc pa šo «salaboto» ceļu pēc
divām nedēļām, vairs nekas neliecina, ka iela remontēta – bedres
kādas bijušas, tādas arī palikušas,» «Jelgavas Vēstnesim» raksta
jelgavnieks Māris, jautājot, vai «acu mālēšanai» nepieciešams tērēt
līdzekļus tikai divām nedēļām. Viņaprāt, lietderīgāk būtu līdzekļus
mazliet pataupīt un ielu salabot «pēc pilnas programmas».

Māris vēstulē arī min, ka savulaik Ventspilī bijuši skandāli par
izbruģētām ielām, tomēr ieguldītie līdzekļi simtprocentīgi
attaisnojušies. «Jelgavā bieži plīst dažādas komunikācijas, līdz ar
to notiek jaunā asfalta pārrakšana un aizrakšana, kā rezultātā
atkal veidojas nekvalitatīvi ceļi. Ja izmanto bruģi, tad to viegli
var izņemt un viegli atkal atlikt atpakaļ – tieši tāpat kā ar
jebkuru bedri, kas izveidojas uz bruģa,» viņš ierosina eksperimenta
kārtā vienu ielu nobruģēt, lai varētu pārliecināties par tā
piemērotību vai, gluži otrādi, – nepiemērotību Jelgavas ielu
segumam.
Atbildot uz iedzīvotāja jautājumu, pašvaldības aģentūras
«Pilsētsaimniecība» direktors Andrejs Baļčūns norāda: «Asfalta
seguma remonts ar bitumena emulsiju un sīkšķembu iestrādi nebūt nav
lieka naudas izšķērdēšana un izveidotie ielāpi saglabājas krietni
ilgāk par divām nedēļām – līdz pat diviem gadiem. Sīkšķembu
iestrādi paredz ielās, kur ar asfaltbetona palīdzību nav iespējams
veikt ielas seguma uzlabošanu, jo segumā nav izteiktu bedru, taču
ir plaisas, un, iestrādājot sīkšķembas ar bituma emulsiju,
paildzinās asfaltbetona seguma kalpošanas laiks.»
Savukārt, komentējot Māra ierosinājumu eksperimenta kārtā Jelgavā
nobruģēt kādu ielu, A.Baļčūns, uzsver – Ventspilī var
pārliecināties, ka izbruģētās ielas nebūt nav tik gludas, turklāt
izbūvēt segumu no asfaltbetona ir nesalīdzināmi lētāk nekā no
bruģa. «Arī remontēt bruģa iesēdumus ir dārgāk nekā asfaltbetona
iesēdumus, jo to iespējams veikt, vien izmantojot roku darbu,»
paskaidro «Pilsētsaimniecības» direktors.
Sagatavoja Sintija Čepanone