Latvijā

Premjers Ivars Godmanis izvirzījis turpmāk veicamos darbus ekonomikas stabilizēšanai, informē premjera preses sekretārs Edgars Vaikulis.

Premjers Ivars Godmanis izvirzījis turpmāk veicamos
darbus ekonomikas stabilizēšanai, informē premjera preses sekretārs
Edgars Vaikulis.

Darbā pie 2009. gada valsts budžeta tiks
iestrādāta valsts pārvaldes iestāžu vadītāju un vietnieku
konsultatīvo amatpersonu amatu likvidācija, kā arī valsts pārvaldes
iestādēs strādājošo skaita samazināšana.

Tiks noteikta vadības līgumu
ierobežošana 50 procentu apmērā no mēnešalgas, kā arī valsts
uzņēmumu vadītāju mēnešalgas ierobežošana.

Plānotas arī nodokļu politikas izmaiņas
no 2009. gada 1. janvāra – nekustamā īpašuma nodokļa
nepalielināšana, iedzīvotāju ienākuma nodokļa apliekamās bāzes
paplašināšana uz ne-algas ienākumiem.

Tāpat plānota reinvestētās peļņas
neaplikšana ar uzņēmumu ienākuma nodokli, tostarp palielināta
amortizācijas koeficienta piemērošanas termiņa pagarināšana un
uzņēmumu ienākuma nodokļa apliekamās bāzes samazināšana par to
ieguldījumu daļu, kāda būtu jānovirza kredītprocentu apmaksai, ja
ieguldījumi veikti nevis no kredīta, bet pašu
līdzekļiem.

2008. gada valsts budžeta grozījumos
tiks veikta valsts pārvaldes izdevumu samazināšana, tostarp
neaizpildīto štata vietu likvidācija un valsts pasūtījumu
realizācijai plānoto izdevumu samazināšana. Tāpat plānota šogad
nerealizējamo Eiropas Savienības fondu projektu līdzfinansējuma
samazināšana.

Godmaņa valdība jau ir veikusi virkni
pasākumu valsts ekonomiskās attīstības stimulēšanai.

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas jomā
atcelta 10 procentu obligātā pirmā iemaksa kredīta saņemšanai.
Valdībā pieņemta Finanšu ministrijas Uzņēmumu konkurētspējas
uzlabošanas atbalsta programma par atbalstu un kredītu saņemšanas
nosacījumu atvieglošanu uzņēmumiem no «Latvijas Hipotēku un zemes
bankas» 100 miljonu latu apmērā, no tiem 85 miljoni latu riska
aizdevumiem, 15 miljoni latu – kapitāla aizdevumiem.

Samazināts darba devēja apmaksāto
darbinieka slimošanas dienu skaits no 14 līdz desmit dienām.
Savukārt valsts nodevas ārzemnieku nodarbināšanai Latvijā
samazināta no 533 līdz 148 latiem gadā.

Sociāli mazaizsargāto grupu atbalsta
pasākumos ar mērķi mazināt inflācijas ietekmi veikta pensiju
indeksēšana un indeksēšanai pakļauto pensiju robežas paaugstināšana
no 135 līdz 150 latiem 2008. gada aprīlī. Pensijas palielinājās
vidēji par 11,51 latiem.

Oktobrī notiks šā gada otrā pensiju
indeksācija. Plānots veikt nepieciešamos grozījumus likumā «Par
valsts pensijām», lai pensijas, kuru apmērs nepārsniedz 170 latus,
indeksētu, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50
procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma
procentiem. Savukārt valsts pensijas, kuru apmērs pārsniedz 170
latus, bet nepārsniedz 225 latus, indeksēs, ņemot vērā faktisko
patēriņa cenu indeksu.

Paaugstināta piemaksa pie vecuma
pensijas. No 1.jūnija piemaksa pie vecuma pensijas par katru līdz
1996.gadam nostrādāto gadu ir 40 santīmi līdzšinējo 19 santīmu
vietā. Paplašināts arī piemaksas pie vecuma pensijas saņēmēju loks,
atceļot 30 gadu sociālās apdrošināšanas stāža slieksni.

Konkurētspējas paaugstināšanai Saeima
pieņēmusi valdības sagatavotos grozījumus Konkurences likumā.
Likuma grozījumi sekmēs godīgu konkurenci, tādējādi novēršot
draudus sevišķi mazo un vidējo uzņēmumu turpmākai attīstībai un
rentablai darbībai.

Izstrādāts projekts par noteikumu
«Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanas kārtība»
atcelšanu. Mērķis ir atvieglot tirdzniecības organizēšanas kārtības
prasības vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā un sekmēt
konkurences turpmāku attīstību tirdzniecības nozarē. Grozījumos
paredzēta vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības
organizatoriskās nošķiršanas ierobežojumu atcelšana.

Lai samazinātu gaļas un piena ražošanas
izmaksas, valdība piešķīrusi 4,314 miljonus latu vaislas sivēnmāšu
un slaucamo govju sagatavošanai ierakstīšanai ciltsgrāmatā un
produktivitātes datu izvērtēšanai, no tiem 1,814 miljoni latu
piešķirti cūkkopības atbalstam, bet 2,5 miljoni latu –
piensaimniecības atbalstam.

Savukārt degvielas cenas samazināšanai
tiks veiktas izmaiņas degvielas rezervju uzglabāšanas kārtībā,
ļaujot degvielas tirgotājiem degvielas rezerves uzglabāt arī ārpus
Latvijas, Eiropas Savienības teritorijā, kā arī paplašinot
degvielas rezervēs ieskaitāmo bāzi.

Tāpat tiks veiktas degvielas aprites
noteikumu izmaiņas, ļaujot vairumtirdzniecībā iepirkto degvielu
nogādāt tieši uz degvielas uzpildes staciju.

www.leta.lv