Pilsētā

Saskaņā ar Latvijas Uzņēmumu reģistra datiem Jelgavā ir 3331 uzņēmums, komersants, sabiedrība ar ierobežotu atbildību un individuālais komersants, 160 ražošanas uzņēmumi un 58 lielie uzņēmumi, taču tikai saujiņa no tiem vairāk vai mazāk aktīvi iesaistās dažādo pilsētas biedrību un pasākumu atbalstīšanā. Organizācijas, kam ziedojumi nereti ir eksistences jautājums, apgalvo, ka mūsu pilsētas uzņēmēju gatavība kļūt par atbalstītāju ir visai vāja. Tikmēr uzņēmumi, stāstot par ekonomisko krīzi valstī, pamatoti norāda, ka šobrīd pats galvenais ir pašiem izdzīvot, nevis domāt par citu «stutēšanu». Turklāt uzņēmēji uzsver, ka veids, kā palīdzība tiek lūgta, bieži vien ir tik nejēdzīgs, ka drīzāk atbalsts tiek liegts paša prasītāja, nevis ziedotāja dēļ. Piekrītot, ka ziedošanas tradīcijas veidojas lēnām, «Jelgavas Vēstnesis» skaidro, cik vienkārši vai sarežģīti Jelgavā ir atrast atbalstītāju, kā savu lomu pilsētas notikumu daudzveidīgumā redz uzņēmumi un ko no tā visa sagaidīt nākotnē.

Zane Auziņa

Aptaujājot uzņēmumus, kas jau ir vai varētu kļūt par pasākumu un
sabiedrisko organizāciju atbalstītājiem, kā arī uzklausot tās
iestādes, kam šie atbalstītāji vajadzīgi, izkristalizējas pāris
galveno secinājumu. Pirmkārt, uzņēmuma līdzdalību pilsētas dzīves
un atsevišķu organizāciju atbalstīšanā lielākoties nosaka firmas
vadītājs – viņa kultūras līmenis un vispārējie uzskati, bet
iespējamās uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides, lai arī nav
mazsvarīgs, drīzāk tomēr tiek vērtēts kā sekundārs faktors.
Turpretim interese, ko atbalstīt, patiesi izteikta rodas mirklī,
kad kādā sporta veidā vai biedrībā sāk izpausties konkrētā vadītāja
bērni, ģimenes locekļi vai draugi.
Pētot, kam atbalsts tiek piešķirts un kam ne, kā būtisks faktors
uzņēmēju intereses vairošanā ir minamas pasākuma tradīcijas un
vērienīgums – jo senākas pasākuma tradīcijas, jo plašākas tautas
masas tas uzrunās un lielākas būs uzņēmēja iespējas reklamēties, jo
lielāka būs arī interese ko ziedot. Tas attiecināms arī uz sportu
un kultūras biedrībām – jo labākus rezultātus sportists būs
sasniedzis, jo lielāku interesi izraisīs potenciālo atbalstītāju
vidū. Bet, kamēr lielie sasniegumi vēl nav gūti, par treniņu
nodrošināšanu jācīnās paša spēkiem. Un jāatzīst, ka Jelgavas
uzņēmumiem filantropija un mecenātisms vēl ir neapgūts lauciņš.

Ar izstieptu roku vairs
nestaigājam
Pašvaldības aģentūras «Kultūra» direktors Mintauts Buškevics
atzīst, ka ar savu gadiem ilgi veidoto reputāciju un pasākumu
tradīcijām aģentūru vairs neuztver kā lūdzēju  ar izstieptu
roku, bet gan līdzvērtīgu «spēles» dalībnieku. Šobrīd organizācijas
lielākoties pašas piesakās un pauž gatavību līdzēt ar finanšu
līdzekļiem vai materiāliem. Taču arī te daudz lielāks atbalsts ir
no banku un apdrošināšanas kompāniju sektora, nevis vietējiem
uzņēmumiem. «Pilsētas lielie pasākumi – Starptautiskais ledus un
smilšu skulptūru festivāls, Pilsētas un Vispārējie Latvijas Piena,
maizes un medus  svētki, arī Starptautiskais grafiti festivāls
– ir kļuvuši par ikgadēju tradīciju, kas pulcē tūkstošiem cilvēku,
un tas, protams, ir svarīgi arī sponsoriem. Kā savus senākos
atbalstītājus varam minēt «Pils aptieku», «SEB banku», «Parex
banku» un Hansabanku, kā arī apdrošināšanas kompāniju «Balta».
Pēdējos gados arī «Ergo» un «Ramirent»,» stāsta M.Buškevics, kurš
atceras, ka pirmajā Ledus skulptūru festivālā nemaz tik viegli ar
sponsoru piesaistīšanu neveicās. «Toreiz vienu tūkstoti latu mums
piešķīra pašvaldība, bet atlikušās divas trešdaļas līdzekļu ieguvām
no sponsoriem, kuriem centāmies iestāstīt pasākuma labo ieceri un
nozīmīgumu. Daži tam noticēja, un tradīcija varēja sākties. Tiesa,
šodien, kad festivāla izmaksas ir ievērojami augušas, būtiski
mainījušies arī finansējuma avoti – pamatā mūs atbalsta pašvaldība.
Atbalstītāju ieguldījums lielā mērā nosaka to, vai pasākums būs
bezmaksas, vai tomēr par maksu. Pēdējos gados līdzīgi citām Eiropas
valstīm arī mēs pastāvam par viedokli, ka par augsto, profesionālo
mākslu ir jāmaksā. Cilvēkiem ir raksturīgi kā pašsaprotamu un ne
pārāk vērtīgu uzskatīt to, kas pieejams bez maksas, tādēļ dažiem
starptautiskajiem festivāliem tiek noteikta simboliska biļetes
cena,» skaidro M.Buškevics.

Jelgavas uzņēmumi
nav tie aktīvākie
Vērtējot pilsētas uzņēmēju ieinteresētību pasākumu sponsorēšanā,
M.Buškevics to drīzāk raksturo kā vidēju vai pat zemu. «Daudzi
vietējie uzņēmumi vēl nav nonākuši līdz atziņai, ka arī viņi ir
atbildīgi par pilsētas iedzīvotāju kvalitatīvu atpūtu, kultūras
dzīves daudzpusīgumu. Šobrīd kā lielākos atbalstītājus varu nosaukt
vien CBS «Igate», kas šogad ar smiltīm un tehniku ir galvenie
smilšu skulptūru atbalstītāji. Protams, starptautiskajos festivālos
atbalstu saņemam arī no pilsētas viesnīcām, kas par pazeminātu cenu
nodrošina māksliniekiem apmešanās vietu, bet sabiedriskās
ēdināšanas uzņēmumi, īpaši bistro «Silva» un klubs «Jelgavas baltie
krekli», kā arī Jelgavas Gaļas kombināts, nāk palīgā ar maltīšu
organizēšanu. Piena, maizes un medus svētkos mums tradicionāli
izveidojusies laba sadarbība ar SIA «JLM gupa» (bijušais «Jelgavas
maiznieks»), kas svētkus galvenokārt atbalsta, pats aktīvi tajos
iesaistoties ar aizvien jaunu maizes rekordu darināšanu un iespēju
to bez maksas notiesāt ikvienam pasākuma apmeklētājam. Taču kopumā,
zinot, cik daudz uzņēmumu Jelgavā ir – turklāt arī veiksmīgu un
peļņu nesošu –, jāteic, ka arī atbalstu un ieinteresētību varētu
vēlēties daudz lielāku,» spriež M.Buškevics.

Ja ir panākumi, sponsorus interesē arī sports
Savukārt lielo pilsētas sporta aktivitāšu organizators – Sporta
servisa centrs – savā vērtējumā par uzņēmēju ieinteresētību ir vēl
mazāk pozitīvs. «Ja organizējam lielos pasākumus vai izdodam kādu
grāmatu, ar lielu lūgšanos, bet atbalstītājus spējam rast. Parasti
gan arī tās ir drīzāk banku filiāles, nevis vietējie uzņēmumi. Kā
mūsu ilggadējos atbalstītājus varu minēt vien Hansabanku un «SEB
banku», kā arī naftas produktu tirdzniecības kompāniju «Astarte
nafta».
Ne mazāk viegli iet arī atsevišķām sporta organizācijām, kas
atbalstītājus rod tikai mirklī, ja tajā iesaistās kāda uzņēmuma
amatpersonas tuvinieki vai arī sportisti guvuši labus rezultātus.
Pie mums ir sastopama sponsorēšana, bet mecenātisms – praktiski
nekad. Protams, sponsoram, dodot naudu, vajag apziņu, ka kaut kas
tiks saņemts arī pretim, tāpēc viņš saprot, ka ir vērtīgi ieguldīt
vienā Eiropas čempionā, kas, uzkāpis uz goda pjedestāla augstākā
pakāpiena krekliņā ar sponsora vārdu, nodrošinās labu reklāmu, bet
ieguldīt naudu sporta attīstībai nevienam nešķiet saistoši,» secina
Jelgavas Sporta servisa centra vadītājs Juris Kaminskis. Viņš
atzīst, ka Sporta servisa centrs nejaucas atsevišķo klubu lietās,
tādēļ nevar nosaukt tos sporta veidus, kam ar atbalstītāju
piesaisti veiktos labāk, taču uzskatāms izņēmums ir Jelgavas
basketbola klubs «Zemgale», kas, gūstot labus sportiskos
rezultātus, aizvien interesantāks kļūst arī sponsoriem. Tiesa,
kluba direktors Andris Vereščagins uzskata, ka situācija ar
sponsoriem ne tuvu nav raksturojama kā laba. «Mūsu lielākais
sponsors ir Jelgavas pašvaldība, bet no uzņēmumu puses atbalstu
esam saņēmuši tikai no «SEB bankas», Jelgavas tipogrāfijas, kā arī
SIA «Karaļavoti» un sporta apģērbu ražotāja «Bars» – pēdējie divi
gan nav Jelgavas uzņēmumi. Nevēlos atklāt, cik liels ir mūsu šā
gada budžets, taču, ņemot vērā basketbola kluba iekļūšanu Latvijas
Basketbola līgas 1. divīzijā un nodrošinot gandrīz simtprocentīgu
dalību nākamās sezonas Baltijas Basketbola līgas 2. divīzijā, ir
vairāk nekā skaidrs, ka kluba budžetam vajadzēs būt vismaz divas
reizes lielākam nekā šobrīd. Lai to panāktu, jau tuvākajā laikā
ļoti intensīvi sāksim potenciālo sponsoru uzrunāšanu,» stāsta
A.Vereščagins. Viņš atzīst, ka Jelgavā basketbolam nav īpaši laba
vēsture, kas ietekmē arī šodienas potenciālo atbalstītāju interesi,
taču kluba strauji gūtie panākumi izredzes piesaistīt sponsorus
palielina. Tiesa, noturēt panākumus var, tikai uzlabojot komandu,
kas atkal prasa ieguldījumus, un faktiski paši sponsori nosaka to,
cik sekmīga būs komanda: «Nākamajā sezonā plānojam piesaistīt
vairākus jaunus spēlētājus, kas nenoliedzami maksās arī vairāk
naudas. Ceram – sponsori sapratīs, ka iegulda potenciāli spēcīgas
un panākumus gūstošas komandas attīstībā un mūsu aicinājumam būs
atsaucīgi. Tiesa gan – zinot līdzšinējo pieredzi, jāteic, ka viegli
nebūs.»

Iztiek ar «savējo» naudām
Arī smaiļošanas un kanoe airēšanas sporta kluba «KC» vadītāja un
trenere Ilze Bome, izdzirdējusi jautājumu par to, cik aktīvi
Jelgavas uzņēmēji ir gatavi atbalstīt smaiļotājus, nopūšas un teic,
ka klubs pārtiek tikai no «savējo» līdzekļiem. «Lai arī esam
saņēmuši Sabiedriskā labuma organizācijas statusu un uzņēmums, kas
mums ziedo līdzekļus, var saņemt uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi,
šodien cilvēki ar ziedošanu nenodarbojas. Mēs pārtiekam tikai no
tiem līdzekļiem, ko atvēlējusi pašvaldība, kā arī pašu sportistu
naudas. Parasti arī atbalstu saņemam no tiem uzņēmumiem, kuru
vadītāji vai bērni klubā trenējas, bet, ja šādas personiskas
ieinteresētības nav, uzņēmumam pat nav jēgas ziedojumu lūgt,» tā
I.Bome. Viņa gan atzīst, ka kluba atbalstītāju saraksts, iespējams,
tik īss ir arī tādēļ, ka pēdējos gados organizācija nav aktīvi
staigājusi pa uzņēmumiem un palīdzību lūgusi. Taču arī tam esot
savi iemesli. «Jūs domājat, ka iet un visu laiku kaut ko lūgties ir
patīkami?» retoriski vaicā trenere, piebilstot, ka arī ziedojuma
sniegšanas un pieņemšanas gadījumā jāpilda daudz juridisku
dokumentu, jāiziet cauri veselam birokrātijas labirintam, tādējādi
reālajam darbam klubā un jauniešu trenēšanai laika vispār vairs
neatliek. Tiesa, kā labu jaunumu I.Bome min to, ka arī šajā gadā
par pašvaldības un atbalstītāju ziedotajiem līdzekļiem klubam
izdevies iegādāties, lai arī lietotas, taču šodienas prasībām
atbilstošas laivas, kas sportistiem ļauj sekmīgi startēt arī
sacensībās. Savukārt, skatoties nākotnē, I.Bome uzskata, ka esot
jāgaida ekonomiski labvēlīgāki laiki – tikai pēc tam, kad uzņēmumi
būs beiguši cīnīties par eksistenci, viņiem varēs lūgt kādu
palīdzību ar cerībām to arī gūt, bet līdz tam jātiek galā pašu
spēkiem. 
Līdzīgi pesimistisku viedokli pauž arī Kartinga sporta centra
valdes priekšsēdētājs Ēriks Gasparovičs, kurš neslēpj, ka par 99
procentiem kluba dzīvotspēju nodrošina pašu sportistu un viņu
piederīgo naudas maki: «Cik esam spējīgi, tik arī velkam. Ja kādam
ir paziņa, kas ieņem pietiekami vadošu amatu uzņēmumā, protams,
iesaistām arī viņu, bet bez personiskajiem kontaktiem un radu
būšanas pie kāda iet un ko lūgt nav jēgas. Daudz esam staigājuši,
ubagojuši un diedelējuši, klāstījuši par nodokļu atlaidēm, bet
nevienu tas neinteresē līdz brīdim, kamēr paša bērnam nav tā
kartinga, ar ko trenēties,» teic Ē.Gasparovičs. Viņš neuzskata, ka
ziedot gatavo trūkums būtu saistāms ar slikto ekonomisko situāciju
valstī – drīzāk gan cilvēku kūtrumu kā tādu un pārāk lielo
koncentrēšanos uz personīgajām materiālajām vērtībām.

Ja meklē, noteikti atrod
Savukārt Latvijas Poļu savienības Jelgavas poļu struktūrvienības
vadītāja Marija Kudrjavceva uzskata, ka sponsoru būšana vai
nebūšana lielā mērā atkarīga no pašas organizācijas aktivitātes:
«Protams, neviens jau neskrien un par atbalstītāju nepiesakās. Arī
mēs nevaram sacīt, ka esam ziedotāju piedāvājumu pārpludināti, taču
apzinos, ka arī paši neesam aktīvi apkārt staigātāji un palīdzības
lūdzēji. Ja to darītu, iespējams, atbalstu arī gūtu,» spriež
Jelgavas Poļu organizācijas pārstāve. Tiesa, Jelgavas Nacionālo
kultūras biedrību asociācijas vadītāja Rita Vectirāne piebilst –
lai arī naudas līdzekļus mazākumtautību biedrībām parasti nenākas
viegli sagādāt, aktīvi rosoties, saņemt citu veidu materiālo
palīdzību no uzņēmumiem ir iespējams. «Piemēram, tirdzniecības
centrs «Pilsētas pasāža» mums regulāri nāk pretim ar telpām, lai
varētu organizēt mazākumtautību biedrību tirdziņus, līdzīgu
palīdzību «graudā» esam saņēmuši arī citkārt, tādēļ nevēlamies
pilsētas uzņēmumus pārāk nopelt,» tā R.Vectirāne.

Ar atbalstītāju jāstrādā
arī pēc pasākuma
Tikmēr ilggadējs Latvijas Lauksaimniecības universitātes Tehniskās
fakultātes Studentu pašpārvaldes aktīvists Jānis Kuķis, kurš gan
organizācijā oficiāli vairs nedarbojas, taču patriotisma dēļ
joprojām piedalās studentu pašpārvaldes lielāko pasākumu
organizēšanā, ir pārliecināts – pirms pārmest kūtrumu uzņēmējiem,
organizācijām rūpīgi vajadzētu izvērtēt arī savu darbu. «Ar
atbalstītājiem un sponsoriem ir jāstrādā ne tikai brīdī, kad vēlies
saņemt naudu, bet arī pārējā laikā, bet visam jāsākas ar precīzi
definētu mērķi, kam tā nauda nepieciešama,» uzsver J.Kuķis, kas
vairākus gadus ir piedalījies divu LLU lielāko studentu pasākumu –
Mehu dienu un Studentu dienu – organizēšanā. «Ar pirmo mums parasti
iet vienkāršāk, jo šeit nedarbojas tradicionālie atbalstītāju
piesaistes pamatprincipi, bet gan atsevišķu cilvēku patriotisms
pret savu kādreizējo augstskolu un fakultāti. Tā kā «mehi» parasti
ir patrioti, mēs kopīgās lietas vārdā viegli varam sameklēt arī
tos, kas pasākuma labākai norisei var atvēlēt piecus, desmit, simts
vai tūkstoš latus – kāda nu kuram ir rocība. Pieņemam visu veidu
palīdzību gan naudā, gan arī «graudā». Šis pasākums parasti notiek
bez liekas formalitātes un birokrātijas, apmēram tā, kā organizējot
savējo kopā sanākšanu. Savukārt Studentu dienās atbalstītāju
piesaiste ir nopietns darbs, kur bez oficiāliem dokumentiem
neiztikt – vēršoties, piemēram, pie bankas vai liela Latvijas
uzņēmuma, ir jāiesniedz apraksts par pasākumu, precīzi jādefinē tā
mērķi un mērķauditorija, jāiesniedz tāme un jāpaskaidro, kāds būs
sponsora guvums no savu līdzekļu ieguldīšanas – uzskatīt, ka kāds
kaut ko ziedos tikai tāpēc, ka tu viņam to palūdz, ir naivi,»
pārliecinoši teic J.Kuķis, atklājot trīs galvenos soļus, kas,
lūdzot atbalstu, jāievēro. Pirmkārt, ir jāizveido to uzņēmumu
izlase, kam, spriežot pēc publiski izskanējušās informācijas, ir
brīvi apgrozāmie līdzekļi un darbības mērķauditorija saskan ar
pasākumā noteikto. Nākamais svarīgais solis ir oficiālas lūguma
vēstules sagatavošana, kurā bez liekām «puķēm» jānorāda, kāds un
kam pasākums tiek gatavots un ko vēlies saņemt no konkrētā
uzņēmuma. «Vēstulei jābūt konkrētai, īsai un viegli saprotamai. Bet
tai klāt var pievienot pasākuma projekta aprakstu ar jau daudz
detalizētāku informāciju – cilvēkiem jārēķinās, ka šodien, kad
katra uzņēmēja darba galds vai lūzt no papīriem, iedziļināties vēl
kaut kādos garos aprakstos no palīdzības lūdzējiem viņam vienkārši
nebūs laika, bet īsais lūguma pieteikums daudz laika neaizņems,»
stāsta J.Kuķis. Nedēļu vai divas pēc vēstules nosūtīšanas ieteicams
uzņēmumam piezvanīt un painteresēties, vai vēstule ar lūgumu
palīdzēt ir saņemta, un censties izzināt uzņēmēja pozīcijas. «Ja
uzņēmējs uzreiz paziņo, ka pasākums vai organizācija viņu
neinteresē, nav īpaši lielas jēgas viņu dusmot ar lūgšanos.
Vienkārši pasakiet paldies par jums veltīto laiku un ķerieties pie
nākamajiem uzņēmumiem sarakstā. Taču, ja jūtat, ka uzņēmējs
svārstās, jācenšas panākt tikšanās, kurā jau precīzi tiek
izklāstītas visas idejas. Te gan svarīgi, lai palīdzības prasītājs
spētu aizraut. Ja tas izdodas, tāds vai šitāds atbalsts netiks
liegts. Turklāt jāsaprot, ka ne vienmēr ir vajadzīga nauda – to
parasti saņemt ir daudz grūtāk nekā atbalstu ar telpām,
autotransportu, pārtiku, suvenīriem un citām lietām, kas tāpat būs
vajadzīgas,» stāsta studentu organizācijas patriots. Taču ne mazāk
būtiska darba daļa ar sponsoriem ir pēc pasākuma. «Lielākā kļūda,
ko organizācija var izdarīt, ir pēc atbalsta saņemšanas aizmirst
par savu labvēli. Ja reiz ir iedoti līdzekļi, tev ir jāizseko tam,
lai uzņēmējs saņemtu ielūgumu uz pasākumu – pat ja lielākoties viņi
tos nemaz neizmanto, bet pēc pasākuma ir jānosūta atskaite par tā
norisi. Ņemot vērā to pašu laika trūkumu un jau tā esošās papīru
grēdas uz galdiem, visefektīvāk ir nosūtīt nelielu pateicības
vēstuli, kas pievienota, piemēram, DVD matricai. Tajā var ierakstīt
īsu filmu par pasākuma norisi, atsevišķu failu ar atsauksmēm, kas
par pasākumu izskanējušas, un līdzīgus datus. Ja tas viss ir
izdarīts, var cerēt, ka uzņēmējs tevi labprāt uzņems arī nākamgad,»
teic J.Kuķis, kurš gan arī pārliecinājies, ka Jelgavas uzņēmēji vēl
nav īpaši aktīvi atbalstītāji.

Atbalsts ir ieguldījums,
kam jānes atdeve
Bet uzņēmumi, kas no organizāciju un pasākumu rīkotāju puses
visbiežāk tiek saukti par atbalstītājiem, uz jautājumu, kādēļ
iesaistās dažādo norišu atbalstīšanā un pēc kādiem kritērijiem
izvēlas, kuru atbalstīt un kuru ne, kāpēc vispār to darīt, min trīs
galvenos iemeslus. Hansabankas Jelgavas filiāles vadītāja Zinta
Skangale noteic, ka bankai ir savas prioritātes un atbilstoši
kopējai bankas politikai tiek noteikts arī, kam ziedojums tiks
piešķirts, bet kam ne. «Hansabankas prioritāte ir izglītība,
kultūra un sports, attiecīgi arī Jelgavas filiāle ir atsaucīga
gadījumos, kad atbalsts tiek lūgts kādā no šīm pamatkategorijām.
Tās dēļ arī šogad Hansabanka ir parakstījusi līgumu ar Latvijas
Lauksaimniecības universitāti par atbalsta sniegšanu dažādās
aktivitātēs. Tāpat ar divreiz lielāku ieguldījumu nekā pērn mēs
atbalstījām Pilsētas svētkus. Tiek īstenotas arī skolu un sporta
atbalsta programmas, taču nevajadzētu iedomāties, ka bankā naudas
ir daudz un tā tiek piešķirta katram, kas lūdz,» skaidrojot, ka
filiāle var atbalstīt tikai bankas kopējā stratēģijā iederīgus
projektus, teic Z.Skangale. Viņa atzīst, ka banka tāpat kā jebkurš
uzņēmums, sniedzot atbalstu, gaida arī atgriezenisko saikni.
«Piekrītot finansiālam atbalstam, mēs rēķināmies ar noteiktu
reklāmas laukumu: jo plašāks un labāk organizēts būs pasākums – jo
vairāk cilvēku to apmeklēs –, jo efektīvāka būs arī izvietotā
reklāma. Tādēļ jāsaprot, ka mēs esam ieinteresēti atbalstīt labi
organizētus un plaši apmeklētus pasākumus – par Jelgavā
notiekošajiem pasākumiem un svētkiem to var sacīt, tādēļ
izveidojusies arī stabila sadarbība,» tā Z.Skangale. 

Ja nemāki paprasīt,
nebrīnies, ka neko nesaņem
Līdzīgs viedoklis ir arī SIA «Jelgavas tipogrāfija» valdes
priekšsēdētājam Jurim Sīlim. Viņš atzīst, ka uzņēmums palīdzējis ne
vienai vien organizācijai vai privātpersonai, taču parasti
priekšroka tiek dota izglītībai un kultūrai, turklāt lielu labumu
var dot arī ar it kā nelielu ieguldījumu. «Nu, piemēram,
bērnudārzus jau gadiem esam apgādājuši ar mūsu ražošanas materiālu
pārpalikumiem. Mums tie nav vajadzīgi, bet bērni no papīra spēj
sagatavot brīnumu lietas, turklāt pirmsskolas izglītības iestādes
par šādu atbalstu ir no tiesas pateicīgas. Ir arī citi līdzīgi
gadījumi, kad patiesībā vajag tikai vēlēties, un izrādīsies, ka tu
pat bez lieliem tēriņiem kādam vari ļoti palīdzēt, kaut, protams,
ir arī gadījumi, kad mūsu atbalsts ir vērā ņemamas summas lielumā,»
teic J.Sīlis. Taču uzņēmuma piekrišanu vai noraidījumu atbalstam
drīzāk nosaka veids, kā tas tiek lūgts, nevis dārdzība. «Ir
gadījumi, kad mums formāli atsūta vēstuli, kurā kaut kas gari un
plaši stāstīts, taču tas viss ir pilnīgi bezpersoniski – tā, ka
beigās nav skaidrs, kam tā nauda ir vajadzīga un vai tā tiešām
sasniegs mērķi. Ir jāsaprot, ka uzņēmumi nav vienkārši «slaucamas
govis» un ka vienmēr ir arī iekšējie plāni, kuros naudu ieguldīt.
Ja tā tiek novirzīta ar uzņēmumu it kā nesaistītā jomā, mums ir
vajadzīga uzticība projektam. Ar vienkārši neskaitāmām izsūtītām
vēstulēm visām iespējamām organizācijām, kas pastkastītēs iekrīt
gluži kā «spams», nevajadzētu cerēt uz lielu atsaucību. Turklāt
vajadzētu arī atcerēties vēlāk pastāstīt, kā mūsu sniegtais
atbalsts ir noderējis,» savu pozīciju atklāj J.Sīlis. Viņam pilnībā
piekrīt arī SIA «Kanclers plus» finanšu menedžere Ilva Mieze: «Mēs
esam atbalstījuši daudzas organizācijas, daudzus projektus un arī
vienkārši cilvēkus, kam, piemēram, kādas smagas slimības dēļ
nepieciešama ārstēšanās. Un katru mēnesi saņemam aizvien jaunus
lūgumus palīdzēt. Taču reāli tos visus atbalstīt mēs nespējam,
tādēļ pirmām kārtām atsijājam tos lūgumus, kas izteikti
bezpersoniskā formā. Savukārt, ja projekta vai organizācijas
vadītājos jūtam degsmi par savu lietu un viņi spēj aizraut arī mūs,
veidu, kā palīdzēt, atrodam pat tad, ja neesam to plānojuši,» tā
I.Mieze.
Tikmēr SBS «Igate» direktors Arnolds Freimanis, kas šogad ar
smiltīm un tehniku to sagādei sniedz nopietnu atbalstu Smilšu
skulptūru festivālam, sarunā par labdarību iesaistās nelabprāt. «Te
nav nekā tāda, par ko daudz pļāpāt un ar ko lielīties. Laiku pa
laikam mēs kādam palīdzam, un tas ir tikai normāli. Mēs esam
pilsētas uzņēmums, kas te strādā un gūst peļņu, tādēļ tas, ka arī
mēs palīdzam organizēt visiem pilsētniekiem priecīgus notikumus, ir
tikai normāli,» tā A.Freimanis.

Vēl daudz iespēju savu labo gribu attīstīt
Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš:
«Vērtējot situāciju pilsētā, jāatzīst, ka klasiskus mecenātisma
paraugus ir grūti sameklēt. Varbūt par tādu var uzskatīt ikgadējo
svētku uguņošanu, kas Jelgavā tradicionāli tiek rīkota Jaunajā gadā
un veidojas faktiski tikai no ziedojumu naudas. Ir uzņēmumi, kas šo
tradīciju uzturējuši jau gadiem un nereti uguņošanai Jelgavā ļauj
būt krāšņākai nekā galvaspilsētā. Šajā gadījumā uzņēmumi
brīvprātīgi ziedo savus līdzekļus vienkārši pilsētnieku
iepriecināšanai, nedomājot par to, ko saņems pretim. Kā labu
piemēru var minēt arī uzņēmumu «Flora», kas savā jubilejā paši
izrādīja iniciatīvu un nevis gaidīja apsveicējus ar dāvanām, bet
izbūvēja bērnu rotaļu laukumu vienā no pilsētas pagalmiem. Arī
Valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes piemineklis un Jelgavas pils
izgaismošanas projekts tapa ar iedzīvotāju un uzņēmēju atbalstu.
Taču šādi ir tikai atsevišķi gadījumi, un mūsu uzņēmumiem ir vēl
ļoti daudz iespēju savu labo gribu attīstīt.» 

 
Kas ir kas
Filantropija jeb labdarība ir
mērķtiecīga līdzekļu vai citu resursu ziedošana kādiem sabiedriska
labuma mērķiem, visbiežāk organizācijām, negaidot par to nekādu
atlīdzību. Filantropija atbalsta plašu sabiedrības vajadzību
spektru, piemēram, sociālās vajadzības, izglītību, veselības
aizsardzību, mākslu, pētniecību, stipendiju programmas un
tamlīdzīgi.
Mecenātisms ir mākslas, zinātnes, dažādu kultūras pasākumu
finansiāla un materiāla atbalstīšana. Labas prakses piemērs ir
Ziedot.lv ekspertu izstrādāts organizāciju novērtēšanas standarts,
lai ziedotājs varētu būt pārliecināts, ka organizācija, kura saņem
ziedojumu, darbojas ētiski un atbilstoši sabiedrības
vajadzībām.
Sponsorēšana ir savstarpēji izdevīgs darījums starp organizāciju,
kas saņem ziedojumu, un uzņēmumu, kas sniedz atbalstu konkrētai
organizācijai no mārketinga vai reklāmas izdevumu budžeta.
Ziedojums ir manta vai finansiālie līdzekļi, kurus persona bez
atlīdzības, pamatojoties uz līgumu, nodod sabiedriskā labuma
organizācijai bez pretpienākuma veikt darbības, kurām ir atlīdzības
raksturs.
www.ziedot.lv

Ziedotāji, kam pienākas nodokļa atlaide
– Ziedojot budžeta iestādēm, kā arī LR reģistrētām biedrībām,
nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām
piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, ir tiesības
saņemt ienākuma nodokļa atlaidi.
– Ienākuma nodokli samazina par 85 procentiem no ziedotās summas,
taču kopējā atlaide nedrīkst pārsniegt 20 procentus no nodokļa
kopējās summas.
– Manta vai finansiālie līdzekļi, kurus maksātājs, pamatojoties uz
līgumu, bez atlīdzības nodod budžeta iestādei vai sabiedriskā
labuma organizācijai, ir uzskatāmi par ziedojumu, ja saņēmējam nav
noteikts pretpienākums par atlīdzību.
– Nodokļa atlaidi nepiemēro, ja ziedojuma mērķī ir ietverta tieša
vai netieša norāde uz konkrētu ziedoto līdzekļu saņēmēju, kas ir ar
ziedotāju saistīta persona.
www.vid.gov.lv