Pilsētā

Otro gadu Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Jelgavas nodaļas darbu vada Evita Pļavniece. Darbā viņa vadās pēc kādreizējā Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas direktora Aivara Purmaļa principa: pret darbiniekiem jābūt kā mammai, kas spēj pažēlot un attiecīgā brīdī sadot pa dibenu…

Anna Afanasjeva

Otro gadu Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD)
Jelgavas nodaļas darbu vada Evita Pļavniece. Darbā viņa vadās pēc
kādreizējā Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas direktora
Aivara Purmaļa principa: pret darbiniekiem jābūt kā mammai, kas
spēj pažēlot un attiecīgā brīdī sadot pa dibenu…

No malas šķiet, ka CSDD ir sakārtota un mierīga vide. Vai
tas ir mānīgi?
Tas ir viens no iemesliem, kāpēc nācu uz šejieni – darba specifika
un pienākumi ir ļoti sakārtoti. Pakalpojumi atrunāti instrukcijās
un orientēti uz klienta interesēm. Jelgavas nodaļa aiz Rīgas un
Daugavpils ir viena no lielākajām. Pērn bijām otrie pakalpojumu
sniegšanas – autovadītāja kvalifikācijas iegūšanas, transporta
līdzekļu reģistrācijas – ziņā, kā arī tehnisko apskašu (TA) jomā.
TA gan nav mūsu pakļautībā, tas ir Latvijas – Vācijas kopuzņēmums
«Auteko Tüv», sadarbojamies un pārraugām. CSDD nodaļā kopā ar
saimnieciskajiem strādā 25 darbinieki.
CSDD ir vairākas jomas. Viena no svarīgākajām ir autovadītāja
tiesības un pienākumi, kas ietver vadītāja kvalifikāciju, no kā
atkarīga arī braukšanas kultūra. Līdzīgi kā citās jomās arī šeit
tiesības zina visi, bet ar pienākumiem tā ir, kā ir.
Pati esmu autovadītāja no 1995. gada. Braukšanas kultūra ir
kritiskā stāvoklī, bet to nenosaka ne CSDD, ne autoskolas. Vaina ir
cilvēku domāšanā. Liela daļa mācās autoskolā, nevis lai iemācītos
braukt un satiksmes noteikumus, bet lai dabūtu tiesības. Lai cik
stingri un kritiski vērtējam eksāmenā, bieži cilvēks, kas vadīšanas
noteikumus nokārto nevainojami, pēc tiesību iegūšanas sāk braukt
citādāk. Šo kultūru veido sabiedrība, nevis CSDD un autoskolas.
Autoskolām tiesību nokārtošanas procents ir samērā augsts.
Pārbaudot autoskolu mācību procesu, kas ir mūsu kompetencē,
apmeklējums ir labs. Instruktoru jautājums gan nav pilnīgi
sakārtots, viņi ir gan darba ņēmēji, gan individuālie komersanti,
un tas ir mīnuss, jo nav no kā prasīt atbildību. Instruktoriem gan
ir būtiski, vai eksāmenu nokārto pirmajā reizē. Ja sekmīgo procents
ir zemāks par 50, jāsāk domāt, vai instruktors vispār prot
apmācīt.
Kā šajā laikā mainījušies jaunie autovadītāji?
Ņemot vērā strikto sodu politiku par auto vadīšanu dzērumā, ir žēl,
ka cilvēkus neiespaido administratīvais arests, atņemtā
autovadītāja apliecība. Šis procents ir liels, un tiem, kas
tiesības ieguvuši padomju laikā, tās otrreiz nokārtot nav viegli,
jo viņi jau brauc pēc ieraduma, nevis noteikumiem.
Priecē, ka Jelgavā tūlīt aiz Rīgas esam vadošie velobraucēju
kvalifikācijas iegūšanas jomā. Sezonas sākumā bērni nāk aktīvi. Arī
mopēdu vadītājiem nepieciešamas tiesības, turklāt no pagājušā gada
oktobra viņiem jāiziet arī medicīniskā komisija. Pavasarī ļoti
aktuālas bija mazizmēra kuģošanas līdzekļu tiesības. No aprīļa
stājušies spēkā arī ūdens transporta līdzekļu reģistrācijas
noteikumi, ir jāreģistrē arī airu laivas, ūdens motocikli.
Dzirdēts, ka eksāmenos CSDD turpmāk izmantos BMW markas mašīnas.
Saprotama ir tirgotāju vēlme iespraukties šajā jomā, tomēr tas
nozīmē arī citu auto vadīšanas stilu.
Eksaminācijas automašīnu konkursā zemākā cena bija BMW automašīnām.
Sekoja «Mercedes Benz» un «Volkswagen». Vērtēšanas kritērijos 75
procentus noteica auto cena. Arī CSDD vadība nav īsti apmierināta,
jo BMW saistās ar augstāku klasi, tas vairos cilvēku runas. Arī
ziemā, iespējams,  būs problēmas ar aizmugures piedziņu.
Jelgavā gan līdztekus jaunajām mašīnām būs arī pērn iegādātais «VW
Golf».
Tā saucamās «baltās» tiesības var iegūt jaunieši no 16
gadiem. Bet, lai saņemtu vadītāja apliecību, pēc tam viņiem vēl
jāmācās autoskolā. Vai nebūtu pareizi atvieglot mācību maksu, jo
pirms instruktora daudz topošā autovadītāja apmācīšanā ieguldījuši
vecāki?
Jā, 16 gados jaunieši pēc medicīniskās komisijas iziešanas var
saņemt braukšanas mācību atļauju. Blakus jābūt vadītājam ar
attiecīgu stāžu. Autoskola gan ir obligāta. Nesen bijām pieredzes
apmaiņā Kauņā. Tur, ja ir dokuments par vidējo izglītību, teoriju
var mācīties arī pašmācības ceļā, bet braukšanai jāapmeklē
autoskola. Mums prasības ir stingrākas.
Procentuāli, cik braukšanu noliek pirmajā reizē, pie mums svārstās
no 38 līdz 57 procentiem. Rīgā tas ir zemāks.
Tehniskās apskates nav CSDD kompetencē, tomēr par tām
izskan dalītas atsauksmes.
Maksājumus par TA veic CSDD, iekasējam arī ceļu nodokli, pārbaudām
TA kvalitāti, lai tā atbilstu standartiem. CSDD ir tiesības uzlikt
mašīnai tā saucamo «bingo», kad auto jau izgājis TA, mēs to nosūtām
pārbaudīt atkārtoti.
TA ir sāpīgs jautājums rindu ziņā – stacija ir krietni par mazu. Ja
smago automašīnu līniju pārceltu citviet, tas ļautu samazināt
rindas vieglajām mašīnām. Pērn sāka runāt par risinājumu, tagad
jautājums noklusis. Apskates Jelgavā veic liela daļa no Rīgas
rajona, bet mūsu cilvēki brauc arī uz Dobeli, kur rindas
mazākas.
Par kvalitātes standartiem runājot – par Jelgavu dzirdēts, ka labāk
tehnisko apskati iet citās nodaļās, jo Jelgavā esot piekasīgāka
attieksme.
Klientu viedokļi ir dažādi. Arī pati esmu uzklausījusi, ka
darbinieki varētu būt korumpēti. Taču vairāk vai mazāk viss process
redzams videokamerās – kad katra mašīna iebrauc un izbrauc, kas to
pārbauda. Nezinu, vai kaut kāda korupcija būtu tā vērta, lai
zaudētu darbu un sabiedrības cieņu.
CSDD ir uzticības tālrunis. Cik bieži klienti to izmanto,
kādas ir raksturīgākās sūdzības?
Šis tālrunis ir Rīgā. Manā laikā CSDD mājas lapā par vienu mūsu
nodaļas darbinieku divas reizes bija sūdzība. Katru gadījumu
strikti izanalizē. Šis darbinieks nodaļā vairs nestrādā. Cilvēki
daudz un par dažādiem jautājumiem zvana pa nodaļas informācijas
tālruni.
Raksturīgākās sūdzības saistītas ar individuālo izpratni – cik
klientu, tik viedokļu. Kādu neapmierina, ka viņu neapkalpo, ja nav
līdzi pases, vai arī tad, ja nav nomaksāts sods, kas uzrādās datu
bāzē. CSDD strādājošo darbam seko videonovērošanas kameras, tas
pasargā gan viņus, gan klientus. Ir gadījumi, kad klients apgalvo,
ka viņš maksājis lielāku naudas zīmi nekā faktiski, bet viņam
atlikums nav izdots. Vai apmeklētājs kopā ar saviem dokumentiem
paņem, piemēram, cita cilvēka mācību atļauju. Šādos gadījumos
videokameras palīdz.
CSDD rīko ne vienu vien kampaņu, vai tādu nevajadzētu arī par
pārslodzi, jo daļa autovadītāju patiesi brauc, tā teikt, autopilotā
– ne visi apstājas ceļa malā, lai pagulētu. Pārslodze ir viens no
satiksmes negadījumu iemesliem.
Pārslodze šodien ir ļoti raksturīga. Agrāk personīgo transporta
līdzekli neizmantojām, braucām ar sabiedrisko, un, šķita, paspējām
daudz vairāk nekā tagad. Šodien laika pietrūkst, cilvēki ir
noguruši un neuzmanīgi. Pret pārslodzi pagaidām neviens necīnās. Tā
aiziet ķēdītē – darba devējs turas pie laba darbinieka, labs
darbinieks cenšas sevi attaisnot…

Ekspresjautājumi

• Kā nonācāt CSDD?
Esmu juriste, beigusi Policijas akadēmiju. 19 gados sāku strādāt
Rīgas Centrālcietumā kā uzraudze. Tad Jelgavas Policijas pārvaldē
par izziņas inspektori. Aizgāju uz VID Finanšu policiju, kur sākumā
biju izmeklētāja, bet pēc tam vadīju reģionālo nodaļu. Finanšu
noziegumu jomā, lai kaut ko varētu apkarot, valstī jābūt krietni
lielākiem resursiem. Pietrūka gandarījuma par padarīto darbu. Tad
radās iespēja pamēģināt spēkus CSDD. Jauna, sveša un nezināma joma,
kolektīvs lielāks, sfēra – citādāka.
• Esat barga priekšniece?
Esmu prasīga, bet pret darbiniekiem taisnīga. Kad pirmo reizi kļuvu
par vadītāju, toreizējais Finanšu policijas direktors Aivars
Purmalis, kas man ir autoritāte, teica: «Tev pret darbiniekiem
jābūt kā mammai, kas spēj pažēlot un attiecīgā brīdī sadot pa
dibenu.» Pēc šī principa arī vados.
• Kā sevi glābjat «melnajos» brīžos?
Tā kā man ir trīs bērni, lieliska ģimene, patvērumu rodu mājās.
Mājas ir vieta, kur vienmēr gribu atgriezties – miera un spēka
osta.
 • Kādas ir tās reizes, kad ierunājas iekšējā balss?
Vienmēr cenšos būt objektīva un godīga. Nemāku melot, lai gan
dažreiz vajag pamānīties, lai neaizskartu otru. Iekšējā balss
ierunājas, kad pret kādu esmu bijusi subjektīva, jūtu diskomfortu,
ja kaut kas virspusēji izdarīts.
 • Kāds varētu būt aforisms, kas raksturotu jūsu domu un
atziņu pasauli?
Jau vecāki iemācījuši nedarīt otram to, ko negribas, lai dara tev.
Jādzīvo tā, lai pats iekšēji justos labi un gūtu gandarījumu.