Pilsētā

Šoziem pie Zemgales reklāmas redakcijas uz nenotīrīta trotuāra
paslīdēja labā kāja, un, uz muguras guļam, atrados uz trotuāra.
Centos ar labās rokas palīdzību piecelties, bet nekā – neizsakāmas
sāpes pārņēma labo plecu. Kaut kā tiku uz kājām, bet katrs
izdarītais solis radīja satricinājumu un sāpes labajā plecā. Pa
taisnāko ceļu devos uz neatliekamās palīdzības uzņemšanas nodaļu.
Kā strādājošais pensionārs tiku pie darbnespējas lapas A, kas,
laikam ritot, pārtapa B lapā.
Tagad tikai nu sākās visādas fineses.
1. VSAA sadzīves traumas darbnespējas B lapas neatmaksājot, tikai
traumas, kas saistītas ar darba devēja teritoriju, bet mana
neatlaidība guva virsroku. Ko man darīt ar ārstniecības iestāžu
čekiem un aprēķinu izmaksām? Es vēl lepni žestikulēju ar a/s «SEB
Unibanka» dzīvības apdrošināšanas polisi (ar līdzekļu uzkrāšanu)
rokā. Inspektore ieteica: «Ejiet uz «SEB Unibanku» pie
apdrošināšanas pārstāves un kārtojiet apdrošināšanas un
ārstniecības iestāžu kartes – aprēķinu un čeku apmaksu.»
2. Bankā apdrošināšanas pārstāvei sejā radās tāds izbrīns, kā
pensionārs 69 gadu vecumā ticis pie dzīvības apdrošināšanas polises
un vēl ar līdzekļu uzkrāšanu! Pensionāram dzīvības apdrošināšanas
polisei ir daudz lielāka vērtība un nozīme dzīvē, nekā ekspremjeram
A.Šķēlem 29 miljonus vērtam vekselim. Bet ar SIA «Slimnīcas
stacionāra» karti – aprēķinu un čekiem – man kā strādājošam
pensionāram esot jādodas uz VID – VID atrisinās jūsu problēmas.
3. Jau 2007. taksācijas gadā ar saņemto «melno aploksni» devos uz
VID, tad bija brīvi pieejama sekretāre un ieteica, pie kura lodziņa
vērsties. Tagad jānospiež taustiņš – pat nezinu, kā īsti dēvēt to
mehāniski automātisko papīra kārtas izsniedzēju uz vienas metāla
kājas pie parādes durvīm – par šveicaru vai savādāk?! Spiežu
izziņas taustiņu – ieeju bijušā kroga zālē un gaidu, kad uz tablo
parādīsies mana papīra čeka kārtas numurs, pie kura lodziņa doties.
Pēdīgi tablo aicina pie lodziņa, izstāstu sava apmeklējuma
vajadzības un sāpes, mani pāradresē uz ienākuma deklarācijas nodaļu
– lai koridorā gaidot uz tablo šā paša čeka kārtas numuru. Tablo
vēstī, ka mana kārta doties deklarācijas telpā. Mani sagaida ļoti
laipna un tikpat runīga darbiniece, izstāsta, ko un kā – vajadzēs
par tekošo taksācijas gadu sastādīt ieņēmumu izdevumu
deklarāciju.
«Jelgavas Vēstnesis» jau agrāk, atbildot uz manu jautājumu,
skaidroja, ka «Likuma 17. pants nosaka, ka darba devējs taksācijas
periodā nosūta VID pēc savas atrašanās vietas paziņojumu par darba
algas nodokļiem, kas ieturēti no darba ņēmēja. Bezpeļņas
organizācija «Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra» ir
izstrādājusi paziņojuma paraugu, kas ir sagatavots elektroniski un
derīgi bez paraksta.» Tādu pašu, varbūt pat labāku paziņojumu 2008.
gada 6. martā gribēju iegūt no VID par nodokļu ieturēšanu no maniem
bruto ieņēmumiem par 2007. taksācijas gadu. VID skaidri un gaiši
stikla kambarī pateica, ka šeit tādus paziņojumus neizsniedz.
Cietis fiasko, labi, ka nenospļāvos uz parketa grīdas un
nepielietoju kādu slāvu saukļa vārdu, kā televīzijas raidījumā
Balvu zemnieks. To var atļauties darba devējs pamestā lopu fermā
tālā meža ielokā, ne sabiedriskajā transportā, ne kārtīgā ofisā, ne
sekretāres. Labi, ka darba ņēmējiem var sagrabināt minimālo darba
algu mēnesī. Labas ir jebkuras darba rokas, kaut vai
pensionāru.
Secinājumi – ja VID nav pieejamas atšifrējums par 2007. taksācijas
gadu no darba devēja par maniem bruto ieņēmumiem un ieturēto
nodokli, tad ir skaidrs, ka VID nemāk un nevar izsniegt paziņojumu
par algas nodokļiem.
Pensionārs A.Elsteris