Pilsētā

Ja cilvēks izsver visus izdevumus un plāno dzīvi nākotnē, nepieciešamība atjaunot daudzdzīvokļu mājas ir pašsaprotama.

Ja cilvēks izsver visus izdevumus un plāno dzīvi nākotnē,
nepieciešamība atjaunot daudzdzīvokļu mājas ir
pašsaprotama.

Tā uzskata Valmieras domes Nekustamā īpašuma nodaļas vadītāja
Dzintra Stračinska. Šajā pilsētā ir visilgākā pieredze
daudzdzīvokļu māju renovācijā. Kopš 1999. gada pašvaldība
palīdzējusi veidot apsaimniekošanas sabiedrības, ja mājā bija
privatizēta vairāk nekā puse dzīvokļu.

Lai uztvertu
kā savu īpašumu
«Dzīvokļu īpašnieku sapulcēs esam skaidrojuši, kā veidojama
apsaimniekošanas sabiedrība, ieteikuši risinājumus, pozitīvā veidā
piespiežot cilvēkus domāt par savu daudzdzīvokļu māju kā par savu
īpašumu. Esam likuši saprast, ko iedzīvotāji zaudēs, ja par namu
nerūpēsies,» klāsta Dz.Stračinska. Pašlaik 80 procentus māju
apsaimnieko vai nu dzīvokļu īpašnieku sabiedrības, vai SIA
«Valmieras namsaimnieks». Mazākās mājās ir pārvaldnieks. Arī
pārējās drīz būšot skaidra tālākā apsaimniekošana, jo iedzīvotāji
redzot labos rezultātus.
Vienlaikus veicināta namu atjaunošana. Pašvaldība no privatizācijas
fonda uz četriem gadiem izsniedza līdz 5000 latu bezprocentu
kredītus māju uzlabošanai. Pirmie remonti saistīti ar jumtiem,
ieejas durvīm un kāpņu telpām, sekojuši komunikāciju tīkli un
siltināšana. Šiem mērķiem nauda pilsētas budžetā paredzēta
joprojām, atkārtoti tiek apgrozīti aizdevumu fonda līdzekļi.
Aizdevumus izmantojušas turpat 70 mājas, 30 namiem pirms tam veikts
energoaudits.
Vietējā vara kontrolē piešķirtās naudas izlietojumu – Nekustamā
īpašuma nodaļa pati rīko konkursus un naudu izmaksā tieši
izvēlētajiem darbu veicējiem, kas garantē kvalitāti un kam var
uzticēties. Pašvaldība joprojām reizi ceturksnī rīko
apsaimniekotāju sanāksmes, lai iepazīstinātu ar jaunumiem,
likumdošanu, labākajiem risinājumiem. Interese par tām esot liela –
ik reizi piedaloties vismaz divas trešdaļas māju pārstāvju.
Pašlaik Valmierā pilnībā renovēts ducis piecstāvu māju. Bet dažādi
siltināšanas pasākumi veikti 40 procentos daudzstāvu namu.

Apkures rēķini liek domāt
Cēsīs pilnībā renovētas deviņas, lielākoties trīsstāvu mājas. SIA
«Cēsu dzīvokļu pārvalde» valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis,
kuru pilsētā uzskata par galveno siltināšanas dzinējspēku, līdzīgi
kā SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» tehniskais direktors
Uldis Lazdiņš uzsver, ka māju renovācijā svarīgs ir kaimiņa
piemērs. Katrā mikrorajonā esot pa mājai, kas sāk. Kad tā
izskatoties kā jauna, kad samazinājušies izdevumi par apkuri, kas
ļauj kopējos izdevumus saglabāt agrākajā apjomā, kaimiņus pārņemot
latviešu baltā skaudība. Tas esot piemērs, kam citi sekojot.
Pagājušajā rudenī pabeigta pirmās deviņstāvu mājas renovācija
Daugavpilī. Tās nosiltināšana no pagraba līdz jumtam izmaksājusi
175 000 latu. Piekto daļu izdevumu segusi pašvaldība. Vidējā
uz 15 gadiem ņemtā kredīta summa uz vienu dzīvokli ir 1500 latu.
Mājā ir 72 dzīvokļi.
Domē namu raksturo kā koridoru tipa, kur ir daudz koplietošanas
telpu, tāpēc ieguldījumu ziņā tas nav efektīvākais. Tomēr rezultāti
esot pārliecinoši – līdzīgās nesiltinātās mājās rēķins par
kvadrātmetra apkuri esot gandrīz divas reizes lielāks. Ekonomija no
apkures iedzīvotājiem nosedzot kredīta izmaksas.
Domes priekšsēdētājas vietnieks Jānis Lāčplēsis atzīst, ka līdz šim
pilsētnieku interese par siltināšanu bijusi minimāla. Šajā apkures
sezonā Daugavpils kā pēdējā no lielajām pilsētām pārgāja uz siltuma
apmaksu pēc skaitītājiem. Rēķini krasi palielinājušies un
iedzīvotāji bijuši šokēti. «Tas cilvēkiem liks domāt, kā apkures
izdevumus samazināt,» tā J.Lāčplēsis.
Pašvaldība izstrādājusi programmu līdzdalībai daudzdzīvokļu namu
energoefektivitātē līdz 2010. gadam. Budžetā tai paredzēti
863 000 latu. Programmu veido trīs posmi. Vispirms jāveic
mājas energoaudits, lai noteiktu siltuma zudumu vietas. Tad
jāizstrādā tehniskais projekts, kam seko renovācija, kuras izdevumi
atkarīgi no tā, vai izvēlēta pilna vai daļēja energoefektivitātes
pasākumu veikšana.
No renovācijas izmaksām pašvaldība segs piekto daļu, bet ne vairāk
kā 20 000 latu. Līgumi ar energoaudita veicējiem,
projektētājiem, būvniekiem un kredīta ņemšana bankā ir māju
apsaimniekotāja ziņā.
Jelgavas pašvaldības izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks, par
mūsu pilsētas mājokļu attīstības programmu jautāts, norāda, ka
tādu, ieguldot līdzekļus, var izstrādāt. Bet par tās esamību
svarīgāka ir realizācija. Ja iecerēm pretī nav paredzēts
finansējums, programmas lietderībai ir papīra vērtība.