Pilsētā

Jautāti par namu renovācijas nākotni, pašvaldību pārstāvji kritiski vērtē valsts nostāju tik stratēģiski svarīgā jautājumā kā daudzdzīvokļu māju energoefektivitāte.

Jautāti par namu renovācijas nākotni, pašvaldību
pārstāvji kritiski vērtē valsts nostāju tik stratēģiski svarīgā
jautājumā kā daudzdzīvokļu māju energoefektivitāte.

Kopš 2005. gada solītais valsts atbalsts tā arī nav sagaidīts.
Taupības režīma dēļ to nepiešķīra arī šogad. Valmieras domes
Nekustamā īpašuma nodaļas vadītāja Dzintra Stračinska, kura
iesaistās ar priekšlikumiem valsts normatīvo aktu izstrādē, vērtē,
ka piedāvātais modelis līdzinās Polijas praksei, kur
energoefektivitātes pasākumus masveidīgi sāka īstenot pirms sešiem
gadiem. Taču mums, ņemot vērā pašreizējo dzīves dārdzību, uz
pozitīvām pārmaiņām ar šādu līdzfinansējumu grūti cerēt.

Nevar novelt
uz pašvaldībām
Pērn Valmierā lieli projekti pieaugošo būvniecības izmaksu dēļ nav
veikti. Speciāliste spriež, ka daudzdzīvokļu māju masveida
renovācija pie mums varētu izvērsties, kad ES valstij piedraudēs ar
soda sankcijām par nepietiekamu kaitīgo izmešu apjoma samazināšanu.
Viņa ir pret tendenci, ka valsts arī energoefektivitātes jomā
galveno atbildību cenšas novelt uz pašvaldību pleciem, aizmirstot
par finansējuma novirzīšanu. Proti, tagad vietējai varai ļauts
veikt grozījumus saistošajos noteikumos un paredzēt finansējumu
daudzdzīvokļu māju renovācijai. Līdz šim ieguldījumi privātā
īpašumā bija liegti.
Jelgavas pašvaldības izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks
uzsver, ka pašvaldības gadus piecus nepārtraukti norādījušas uz
vajadzību novirzīt lielāku finansējumu tieši daudzdzīvokļu māju
siltināšanai. Lai šo lietu iekustinātu, valsts programmas atbalstam
jābūt 40 – 50 procentu apmērā, turklāt iecerei jābūt prioritārai.
Diemžēl atšķirībā no tā sauktajiem «mīkstajiem» projektiem, no kā
nav taustāma labuma, bet kam naudas pietiek, patiešām vajadzīgām
lietām pie mums līdzekļu nav. «Cik ilgi cilvēki spēs «pavilkt»
lielās cenas? No pieaugošajām izmaksām var glābt tikai siltināta
māja. Tāpēc pašvaldībām jācīnās par nopietnu valsts atbalstu,» tā
V.Ļevčenoks.
Dz.Stračinska un citi kolēģi nav apmierināti arī ar līdzšinējām
Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras aktivitātēm.
Tās darbība vairāk bijusi formāla, pat pašvaldībām trūcis
informācijas par energoauditu veikšanu, kur nu vēl iedzīvotājiem.
Arī informācija par semināriem, kur domāts skaidrot
energoefektivitātes un taupības pasākumus, lai mudinātu dzīvokļu
īpašniekus sākt mājas renovāciju, visbiežāk nav sasniegusi
galamērķi, jo saņemta pēdējā brīdī.

Ņem vērā asociācijas
priekšlikumu
Jelgavas pašvaldība veicināt namu renovāciju cenšas arī ar Lielo
pilsētu asociācijas starpniecību (LLPA). Domes priekšsēdētājs
Andris Rāviņš stāsta, ka pērn, tiekoties ar ES Enerģijas komisāru
Andri Piebalgu, visi pilsētu mēri aicināja mainīt atsevišķus
akcentus ES energopolitikas programmatiskajos dokumentos, kas ļautu
lielu daļu finansējuma uzņemties ES. Nepieciešams palielināt ES
struktūrfondu līdzekļu pieejamību, kā arī piesaistīt privātos
fondus dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, jo ne
pašvaldību, ne valsts budžeta līdzekļu šīs programmas īstenošanai
nepietiek.
Apkopotie dati liecina, ka valstī trīs ceturtdaļas daudzdzīvokļu
namu ir blokmājas, kuru vidējais siltuma patēriņš ir 250
kilovatstundas uz kvadrātmetru. Valsts enerģētikas pamatnostādnēs
izvirzīts mērķis līdz 2016. gadam panākt, lai vidējais
siltumenerģijas patēriņš nepārsniegtu 150 kilovatstundas uz
kvadrātmetru. Pēc Ekonomikas ministrijas aprēķiniem, tam
nepieciešams vismaz 1,1 miljards latu.
Eiropas Parlaments (EP) Latvijas pilsētu priekšlikumu janvāra
beigās ir atbalstījis, apliecinot, ka LPPA iniciatīva ir svarīga
visas ES līmenī. Pirms tam EP atbalstīja iniciatīvu no trim līdz
pieciem procentiem palielināt ES struktūrfondu pieejamību esošo ēku
energoefektivitātes uzlabošanai. Šā gada beigās, kad pārskatīs ES
finanšu perspektīvas, tam būs arī finansiāls segums.
Viedokli, ka nepieciešama jauna ES politiskā iniciatīva, kas atzītu
siltumenerģijas sektora nozīmi un īpaši akcentētu
energoefektivitātes paaugstināšanu mājokļu sektorā, LLPA uzturēs
arī gaidāmajās atkārtotajās sarunās ar ES enerģētikas komisāru
A.Piebalgu. Tas valstīm dotu impulsu aktualizēt šo jautājumu
nacionālā līmenī. Turklāt tādējādi ES uzraudzībā un kopīga mērķa
sasniegšanas vārdā tiktu saliedētas dažādu valsts institūciju
darbības. Piemēram, Latvijā ar šo problēmu nodarbojas vismaz trīs
ministrijas: Ekonomikas ministrija, Reģionālās attīstības un
pašvaldības lietu ministrija un Vides ministrija. Tas ļautu arī
mobilizēt līdzekļus, kas iegūti no kaitīgo izmešu emisijas kvotu
tirdzniecības.

Valsts atbalsts energoefektivitātes pasākumiem
• Februārī valdība apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātos
Ministru kabineta noteikumus par valsts līdzfinansējuma apmēru un
piešķiršanas kārtību energoefektivitātes pasākumu veikšanai
dzīvojamās mājās.
• Valsts līdzfinansējums daudzdzīvokļu māju energoauditam būs 200
latu. No renovācijas atbalstāmajām izmaksām valsts segs 20
procentus.
• Līdzfinansējums būs pieejams no 2009. gada, ja tam piešķirs
līdzekļus valsts budžetā.
• Saeimā pagājušajā nedēļā pieņemtais Ēku energoefektivitātes
likums paredz, ka dzīvojamām mājām, pretendējot uz valsts atbalsta
programmu izmantošanu, veicama energosertifikācija.
• Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra (kādreizējā
Mājokļu aģentūra) šogad laiž klajā rokasgrāmatu par māju
renovāciju, kas būšot pieejama visiem interesentiem.

ES fondu atbalsts energoefektivitātes pasākumiem *
• Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumu
programmas kopējais finansējums ir 16,6 miljoni latu.
• Par programmas ieviešanu atbildēs Būvniecības, enerģētikas un
mājokļu valsts aģentūra.
• ES nauda nonāks fondā, kura apsaimniekotājs izvēlēsies bankas,
kas varēs izsniegt kredītu māju siltināšanai ar pazeminātām
procentu likmēm (tā nevarēs pārsniegt 3,5%). Aizdevumiem varēs
pieteikties daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju pilnvarotas personas vai
apsaimniekotāji. Pēc kredīta atmaksas nauda atkal atgriezīsies
fondā un būs izmantojama atkārtoti.
• Daudzdzīvokļu namiem ar kopējo platību līdz 1500 kvadrātmetriem
maksimālais kredīta apjoms būs 100 000 latu.
• Daudzdzīvokļu namiem ar kopējo platību virs 1500 kvadrātmetriem
kredīta apjoms nedrīkstēs pārsniegt 55 latus par vienu nama
kvadrātmetru.
• Daudzdzīvokļu nama, kas pretendē uz atbalstu, dzīvokļu īpašnieku
parādi pēdējā gada laikā nedrīkst pārsniegt 15% no kopējā maksājumu
apjoma par īpašuma lietošanu.
• Pēc renovācijas siltumenerģijas ietaupījumam jābūt vismaz 15% no
kopējā siltumenerģijas patēriņa, bet patēriņš nedrīkst pārsniegt
150 kilovatstundas uz vienu kvadrātmetru gadā.

* ES fondu naudas ieviešanas modelis vēl nav apstiprināts un var
mainīties.
Pēc Ekonomikas ministrijas datiem