Pilsētā

Lieldienu priekšvakarā popularitātes ziņā olas neapsteigs neviens cits pārtikas produkts. Tad nu, šķiet, īstais laiks paraudzīties uz olu cenu veikalu plauktos, kā arī noskaidrot dažus faktus par olām.

Daiga Laukšteina

Lieldienu priekšvakarā popularitātes ziņā olas neapsteigs neviens
cits pārtikas produkts. Tad nu, šķiet, īstais laiks paraudzīties uz
olu cenu veikalu plauktos, kā arī noskaidrot dažus faktus par
olām.

Kad inflācija sit pa kabatu, pret lieliem un maziem pirkumiem
gribas attiekties ar zināmu piesardzību, kā arī būt informētam,
kāpēc, piemēram, pārtikas produktu cenas kāpj un kāpj. Šoreiz – par
olām.

Par ražošanas izmaksām runāt nevēlas
Lai izsekotu, kā veidojas viena tradicionālā desmit vistu olu
iepakojuma cena, būtu nepieciešami ražošanas pašizmaksas rādītāji.
Taču Baltijas valstīs lielākā olu ražošanas uzņēmuma akciju
sabiedrības «Balticovo» valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs
informē: «Ražošanas izmaksas šobrīd ir tik svārstīgas, ka runāt par
tām būtu nekorekti.»
Zināms vien tas, ka olu iepakojuma cena dažādos mūsu pilsētas
veikalos svārstās no 0,77 līdz 1,06 latiem. Savukārt «Maksima
Latvija» preses sekretārs Ivars Andiņš stāsta, ka vidējais
uzcenojums produktiem «Maxima» veikalos ir 21 procents. Bet katram
atsevišķam produktam tas var atšķirties, jo uzcenojumi tiek
piemēroti arī atbilstoši tirgus situācijai – tā, lai pircējam būtu
izdevīgāk iepirkties tieši konkrētajos veikalos. Uzcenojuma
procents katram atsevišķajam produktam, piemēram, olām gan ir
veikala komercinformācija.
«Maksima Latvija» pārstāvis arī pastāsta, ka no minētā 21 procenta
uzcenojuma lauvas tiesa jeb ap deviņiem procentiem aiziet pārdevēju
un pārējo kopā 6500 uzņēmuma darbinieku algām, ap trim procentiem –
veikalu telpu un zemes nomai. «No atlikušajiem deviņiem procentiem
mūsu tīrā peļņa ir 2,5 procenti, bet pārējais tiek sadalīts apmēram
vienādās daļās loģistikai, reklāmai, apkurei, elektrībai un tā
tālāk,» skaidro I.Andiņš.

Olu sadārdzinājums
pakārtots graudu cenām
Olu cenas jūtami palielinājās 2007. gada rudenī. I.Andiņš norāda,
ka par sadārdzinājuma iemesliem jājautā ražotājiem, taču
«Balticovo» informējis, ka viens no tiem ir graudu cenu kāpums gan
Latvijā, gan visā pasaulē.
«Cerējām, ka nevajadzēs palielināt olu cenu, tomēr straujais
energoresursu, putnu barības un darbaspēka izmaksu kāpums
ietekmējis mūsu peļņas rādītājus,» norāda a/s «Balticovo» valdes
priekšsēdētājs. Viņš arī vērtē, ka peļņas samazinājums ir
dramatisks. Lai arī uzņēmuma ražošanas apjomi palielinājušies par
29,5 procentiem (2007. gadā tika saražots par 83 miljoniem olu
vairāk nekā 2006. gadā), kā arī ievērojami – par 42 procentiem –
pieaudzis apgrozījums (12 miljoni latu 2006. gadā pret 17 miljoniem
latu pērn), no kuriem 29,5 procenti lēšami uz ražošanas apjoma
pieauguma un tikai 12,5 procenti – uz produktu cenu pieauguma
rēķina, uzņēmuma rentabilitāte ir tikai viens procents. «Ceru, ka
mūsu valdība izmantos visus iespējamos instrumentus, lai
palielinātu Latvijas uzņēmumu eksportspēju. ES konkurences
apstākļos Latvijas uzņēmumiem tas ir izdzīvošanas jautājums,»
uzsver A.Veinbergs.
Jelgavā ekoproduktus
izpērk lēni
Ja Lieldienu rītā galdā gribas celt nudien īpašas oliņas, kas
ražotas ar bioloģiskām metodēm un dēvējamas par ekoproduktu, tad
pēc tādām vajadzēs mērot ceļu uz Rīgu. Dobeles rajona Bikstu
pagasta zemnieku saimniecības «Laugaļi» īpašniece Mērija Vilūna
nodarbojas ar putnkopību un ir bioloģiskās lauksaimniecības
piekritēja. Viņas produkciju Jelgavā nevar iegādāties, jo veikali,
aizbildinoties ar pārāk mazo pieprasījumu un lēno noietu, «Laugaļu»
olas tirgot atteikuši. Toties Rīgā tās var nobaudīt Mārtiņa Rītiņa
«Vincentā», kā arī iegādāties ekoveikalos. Šajās tirgotavās savu
preci piedāvā Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas
biedri.
M.Vilūnas vistu desmit ekoolu iepakojums maksā 2,30 latus. Arī te
jārēķinās ar veikala uzcenojumu – 53 santīmi –, jo saimniece
atklāj, ka savu produkciju piegādā par 15 santīmiem gabalā (viena
ola) plus PVN. Tāda cena noteikta, lai uzņēmums varētu strādāt
rentabli. Tiesa, ar peļņas daļu pietiek vien kredītu segšanai.
Attīstībai daudz nepaliek. Par putuplasta iepakojuma kārbu jāatdod
četrus santīmus, speciālu uzlīmju izmaksas vienam iepakojumam ir 30
santīmi, vēl visu sadārdzina transporta izdevumi. «Diemžēl
bioloģiskajām putnkopības saimniecībām šobrīd no valsts nav itin
nekāda atbalsta. Lai savilktu kopā galus, vistu ganāmpulku varam
atjaunot tikai ik pēc kādiem četriem gadiem, bet derētu biežāk, jo
vecam ganāmpulkam olas ir sīkākas. Gribētos arī kādas jaunas
šķirnes, bet laiks rādīs,» spriež M.Vilūna. Viņa saimniecības
dējējvistu skaitu un to dējību vēlas paturēt noslēpumā.