«Sociāli atbildīgs spēļu bizness Jelgavā: šodien un rīt» – uz šādu diskusiju pagājušajā nedēļā aicināja Latvijas Spēļu biznesa asociācija (LSBA), lai «konstruktīvi runātu par problēmām un to risinājumiem, kas skar spēļu biznesu Jelgavā». Tiesa gan – izrādījās, ka LSBA, pašvaldības pārstāvju un speciālistu viedokļi par jēdzienu «sociāli atbildīgs» atšķiras, un no diskusijas iniciatoriem neizskanēja neviens konkrēts sadarbības piedāvājums, savukārt jelgavniekiem ierosinājumu netrūka.
Sintija Čepanone
Lai sniegtu priekšstatu par aizvadīto diskusiju un tajā aplūkotajiem jautājumiem, «Jelgavas Vēstnesis» piedāvā ieskatu tajā. Uzreiz gan jāpiebilst, ka līdz šim azartspēļu biznesa pārstāvji Jelgavā nav piedalījušies nevienā sociālu atbildību apliecinošā aktivitātē, taču pašvaldība tomēr cer, ka dialogs ir iespējams un jau tuvākajā nākotnē šajā jomā izdosies panākt virkni izmaiņu.
Seku novēršanai tērē vairāk «Spēkā esošais likums ļoti droši aizsargā azartspēļu organizatoru intereses. Likumā ir pietiekami daudz spraugu, kas pašvaldības regulēšanas iespējas noreducē tuvu nullei. Protams, spēļu biznesu aizliegt nevajag – jo aizliegums nodzen pagrīdē. Ar likumu jānosaka pieļaujamais spēļu iekārtu daudzums uz noteiktu iedzīvotāju skaitu, tas arī dotu pašvaldībai tiesības ierobežot teritorijas, kur šis bizness nav pieļaujams, piemēram, pie izglītības un medicīnas iestādēm,» atzīst Jelgavas pašvaldības izpilddirektors Gunārs Kurlovičs. Pašlaik Jelgavā ir 23 spēļu zāles, un tajās izvietoti 597 spēļu automāti. Jelgavas mērs Andris Rāviņš uzskata, ka tas ir vairāk nekā pietiekami pilsētā, kurā ir ap 66 tūkstošiem iedzīvotāju. Viņš norāda, ka to apliecinājusi arī pērn veiktā iedzīvotāju aptauja, kurā tika izzināts viņu viedoklis par azartspēļu zālēm pilsētā. Lielākoties attieksme pret šīm iestādēm ir negatīva, un pašvaldībai nākas cīnīties ar azartspēļu biznesa sekām. To apliecina arī skaitļi: piemēram, 2007. gadā azartspēļu nodoklis Jelgavas budžetā bija 225 000 lati jeb 0,47 procenti no pilsētas kopbudžeta, 2008. gadā tas plānots 250 000 lati, kas attiecīgi ir tikai 0,42 procenti no pilsētas kopbudžeta. Savukārt sociālajos pabalstos šogad paredzēts izmaksāt vairāk nekā 770 tūkstošus latu, no kuriem daļa tiks izlietota, lai mazinātu azartspēļu atkarības radītās sekas. A.Rāviņš akcentē, ka vismaz pašlaik pašvaldībai nav iespējas ietekmēt atkarību izraisošo spēļu biznesu, kaut arī darbs, lai samazinātu azartspēļu risku, ir sākts. Jelgavas pašvaldība ierosina izmaiņas likumdošanā, kas ļautu noteikt optimālo spēļu iekārtu skaitu, teritorijas, kurās šis bizness nav pieļaujams, kā arī saīsināt spēļu zāļu darba laiku un limitēt uzturēšanās laiku tajās. «No tiem vairākiem simtiem, kas konsultējušies pie mums Atkarību profilakses kabinetā, tikai kādi divi atzīst, ka ir atkarīgi no azartspēlēm, taču sociālajiem darbiniekiem zināmi vairāki cilvēki, kas ir cietuši no šīs atkarības. Tieši tādēļ jāizvērtē, kam tad spēļu bizness ir izdevīgs – sabiedrībai vai uzņēmējiem. Iedzīvotāji aptaujā ir atzīmējuši, ka nevēlas, lai mūsu pilsētā būtu tik daudz spēļu zāļu, un sabiedrībai jābūt pārliecinātai, ka šī biznesa organizatori spēj vairāk dot nekā prasīt. Vismaz pašlaik mēs kā sociālie darbinieki diemžēl saskaramies tikai ar šī biznesa mīnusiem,» saka Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne.
Spēļu zāļu uzplaukuma nebūs Jelgavā lielākā azartspēļu organizatora SIA «Alfor» attīstības direktors Māris Skujiņš (spēļu zāles «Fenikss») piekrīt, ka sociāli atbildīgs bizness ir tāds, kādu to vēlas redzēt sabiedrība, tieši tādēļ jāspēj paredzēt sekas un par tām jāinformē sabiedrība. Viņš norāda, ka pašlaik norit tirgus pārdale un jau tuvākajā laikā spēļu zāļu skaits saruks. «Par Jelgavu pagaidām to gan nevar teikt, bet, piemēram, Rēzeknē vairākas šādas iestādes jau tiek aizvērtas. Vēlamais spēļu zāļu skaits ar laiku noregulēsies pats,» pārliecināts M.Skujiņš. Viņam piekrīt arī SIA «Joker Ltd» valdes priekšsēdētājs Romas Gailevičus, piebilstot, ka jau pašlaik vairākas spēļu zāles strādā ar zaudējumiem, bet īpašnieki tās nesteidzas slēgt – nogaida konkurentu reakciju –, taču jau nākamajā gadā neizvairīties no situācijas, ka izdzīvos stiprākais. Taču A.Rāviņš uzņēmējus aicina negaidīt, kad tirgus sakārtos šo biznesu, bet gan izstrādāt konkrētus priekšlikumus, kā to panākt jau agrāk. Uz jautājumu, kā izprot jēdzienu «sociāli atbildīgs spēļu bizness», SIA «Olympic Casino Latvia» direktora vietnieks Kaspars Sapranovičs norāda, ka, pirmkārt, tas ir kvalitatīvas atpūtas piedāvājums atbilstošās telpās ar mūsdienīgu interjeru. Otrkārt, tās ir oficiālas darbavietas, līdz ar to arī sociālās garantijas darbiniekiem. Treškārt, uzņēmumā strādājošajiem ir pienākums sekot līdzi spēlētāju uzvedībai. «Darbinieki ir informēti: ja tiešām var manīt, ka apmeklētājs ir atkarīgs no azartspēlēm, viņam ieeja zālē jāliedz. Mums nav vajadzīgi ienākumi uz ģimeņu nelaimju rēķina,» akcentē K.Sapranovičs. Viņš gan norāda – datu, cik cilvēkiem ieeja liegta Jelgavas zālēs, nav, taču Rīgā tie ir 50 – 100 cilvēki. «Taču jāpiebilst, ka šajā gadījumā vajadzīga arī pašiniciatīva – mēs nedrīkstam ierobežot cilvēku brīvību, taču noteikti esam gatavi nākt pretī, sadarboties,» viņš turpina.
Bizness, kas rada atkarību «Tieši tādēļ jau tā ir atkarība, ka to neatzīst: alkoholiķis saka – es varu nedzert, smēķētājs saka – es varu atmest, spēlmanis turpina apgalvot – es varu nespēlēt,» Jelgavas psihoneiroloģiskās slimnīcas Narkoloģiskā dienesta vadītāja Lilita Caune norāda, ka pēdējos četrus gadus azartspēļu atkarīgo skaits pilsētā palielinās pietiekami strauji – no dažiem cilvēkiem pirms trim četriem gadiem līdz šodienai, kad no tiem, kas ārstējas programmterapijā, apmēram viena astotā, viena desmitā daļa ir azartspēļu atkarīgo. Runājot par aizliegumu uzturēties vienā vai otrā spēļu zālē, L.Caune norāda, ka tādējādi problēmu vienalga neizdodas atrisināt: «Ja aizliedz cilvēkam spēlēt vienā zālē, viņš to brīvi var darīt citā.» Tieši tādēļ speciāliste pirmām kārtām aicina risināt jautājumu par spēļu zāļu pieejamību. Viņa norāda, ka Jelgavā ir anonīmo spēlmaņu pašpalīdzības grupa, kas, nepieciešamības spiesta, izveidojusies praktiski pēdējo divu gadu laikā, un tajā iesaistās, sākot no 15 līdz pat 50 dalībniekiem. «Pēc cilvēku, kas vēršas pie mums, pieredzes zinām, ka ļoti liela problēma ir tas, ka pilsētā šīs vietas ir ļoti labi redzamas. Jau redzot šo uzrakstu, notiek process, un cilvēks vairs nevar kontrolēt savu gribasspēku,» tā L.Caune. Viņa arī piebilst, ka spēļu zāļu pieejamība Jelgavā ir stipri par augstu, un sekas ir jūtamas – pašlaik vērojama tendence, ka cilvēkiem, kuriem jau ir viena atkarība, piemēram, no alkohola, pievienojas arī otra – atkarība no azartspēlēm. «Vispirms spēļu zāles jāpadara par civilizētu atpūtas vietu; ja tā ir izklaide, tad jānodrošina, lai spēle būtu viens no šī kompleksa elementiem; nepieciešama arī laika, ko cilvēks pavada spēļu zālē, kontrole,» būtiskākās nepieciešamās izmaiņas, lai varētu runāt par sociāli atbildīgu spēļu biznesu, ieskicē L.Caune. Viņa uzsver, ka šajā gadījumā nav runa par aizliegšanu, bet gan par šīs nozares sakārtošanu.
«Sāp» pusaudži un atkarīgie Jelgavas pašvaldība uzskata, ka pirmais sociālās atbildības solis būtu, ja spēļu biznesa pārstāvji ievērotu spēkā esošo likumdošanu un nodrošinātu, ka nepilngadīgie netiek ielaisti spēļu zālēs. Diemžēl sabiedriskā organizācija «Vecāki Jelgavai» un policijas darbinieki reidos šādus gadījumus ir konstatējuši. ««Vecāki Jelgavai» naktīs dodas apgaitās, un viens no objektiem, ko apmeklējam, ir azartspēļu vietas. Diemžēl vienmēr kādā no tām tiek konstatēti arī nepilngadīgie,» Jelgavas reģionālā Pieaugušo izglītības centra direktore un «Vecāki Jelgavai» priekšsēdētāja vietniece Sarmīte Vīksna uzskata – lai varētu runāt par sociāli atbildīgu spēļu biznesu, pirmkārt nepilngadīgajiem jānodrošina nepieejamība šīm vietām. Viņa ir neizpratnē, kāpēc nevar panākt vismaz tādu atbildības līmeni, ka ikvienam spēļu zāles apmeklētājam lūdz uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. S.Vīksna norāda, ka visbiežāk šādus pārkāpumus reidu laikā nācies konstatēt kazino «Olympic». «Kad vecāki ienāk šajā iestādē un pieklājīgi jautā, interesējas par šajā vietā notiekošo, mūs uztver naidīgi. Kad konstatējam pusaudžu klātbūtni, darbinieki sola, ka tas vairs neatkārtosies, taču jau nākamajā nedēļā situācija ir bez izmaiņām,» S.Vīksna neslēpj, ka diemžēl no spēļu biznesā iesaistītajiem šajā ziņā drīzāk jūtama pretdarbība, nevis sadarbība. Spēļu biznesā iesaistītie nenoliedz, ka šādi gadījumi ir bijuši, tomēr uzskata, ka tā nav sistēma un izsaka gatavību turpmāk novērst šādus pārpratumus. Viena no iespējām – pašiem piedalīties kādā no apgaitām, ko rīko organizācija «Vecāki Jelgavai». Jelgavas Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Guntars Akmentiņš norāda, ka spēļu zāles nonākušas arī likumsargu redzeslokā. Galvenokārt jau tādēļ, ka tajās mēdz uzturēties nepilngadīgie. «Tomēr daudz vairāk policijā ir reģistrēti iesniegumi par ģimenes konfliktiem, kuru pamatā ir tas, ka kāds no ģimenes locekļiem spēlē azartspēles, ir atkarīgs no tām,» G.Akmentiņš piebilst, ka tādēļ arī Pašvaldības policijai vairāk nākas cīnīties ar spēļu zāļu izraisītajām sekām.