Jaunumi

Ilgstoši pilsētas informatīvo telpu bija monopolizējis viens “patiesības” paudējs (laikraksts “Zemgales Ziņas”), tādēļ daudzi jautājumi tika atspoguļoti vienpusēji vai netika iekļauti laikraksta saturā. Turklāt, ņemot vērā pilsētā strādājošo mediju ierobežoto auditoriju, daudzi iedzīvotāji vispār nebija informēti par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem un iecerēm. Pilsētā ir vairāk nekā 65 tūkstoši iedzīvotāju, bet “Zemgales Ziņām” ir tikai ap 6000 abonentu, liela daļa no tiem – rajona iedzīvotāji. Arī summējot ar “Novaja gazeta” 1400 abonentiem, ir skaidrs, ka liela daļa iedzīvotāju paliek ārpus šīs informācijas telpas. Pārējo pilsētas drukāto plašsaziņas līdzekļu loma ir salīdzinoši maznozīmīga. Turklāt, pieaugot ikdienas tēriņiem, maksas laikraksti ir viena no tām precēm, no kā daudzi spiesti atteikties. Par to liecina arī vietējo preses izdevumu abonēšanas rādītāji.

Pretrunas
Laikrakstu “Jelgavas Vēstnesis” iedzīvotāji saņem bez maksas. No nodokļos samaksātās naudas katrs iedzīvotājs gadā par šo izdevumu samaksā aptuveni četrus latus, tiesa gan – ar nosacījumu, ja aģentūras budžets tiktu izlietots tikai “Jelgavas Vēstneša” veidošanai. Kaut gan faktiski aģentūrai ir arī citas funkcijas – kalendāra, bukletu, pašvaldības gada pārskata un citu materiālu sagatavošana iespiešanai tipogrāfijās utt., kuru veikšanai tiek izlietota daļa no pašvaldības dotācijas. Šī summa nav pat salīdzināma ar citiem preses izdevumiem, kuri iedzīvotājiem izmaksā, sākot no 30 un vairāk latiem gadā.
Lai nodrošinātu regulāru informācijas plūsmu, 2007. gada 24. maijā aģentūra uzsāka izdot nedēļas laikrakstu «Jelgavas Vēstnesis», kurā tiek atspoguļotas pilsētas dzīves aktualitātes. Līdz šim pašvaldība reizi mēnesī izdeva “Jelgavas Domes Ziņas”, kas iedzīvotājiem dažādu iemeslu dēļ bija sekundārs informācijas avots. Starp citu, šis izdevums tika veidots un izplatīts sadarbībā ar laikrakstu “Zemgales Ziņas”. Šajā sadarbībā redakcijas darbinieki nesaskatīja nekādas pretrunas un labprāt iekasēja nodokļu maksātāju naudu. Būtiski uzsvērt, ka laikraksts “Zemgales Ziņas” savu darbību uzsāka kā pašvaldības uzņēmums “Jelgavas Avīze”. Diezin vai šajā situācijā redakcijas darbinieki jutās kā publiskā tēla veidotāji.

Vienlīdzība
Jau sākotnēji laikrakstā “Jelgavas Vēstnesis” tika publicēti domes un pašvaldības iestāžu paziņojumi. Lai nodrošinātu tiesiskās vienlīdzības principu, tika apstiprināti arī aģentūras maksas pakalpojumi, paredzot iespēju savus paziņojumus un sludinājumus par samērīgu un vidējām tirgus cenām atbilstošu samaksu publicēt arī fiziskām un juridiskām personām. Piemēram, ja savus pakalpojumus var reklamēt Jelgavas reģionālais Pieaugušo izglītības centrs, kādēļ gan to liegt citām organizācijām, kuras piedāvā līdzvērtīgus pakalpojumus? Jāpiebilst, ka, pirms iznāca “Jelgavas Vēstnesis”, mediju tirgus monopolists no uzņēmējiem un iedzīvotājiem par reklāmu un sludinājumiem iekasēja neadekvāti augstu samaksu. Par to liecina kaut vai tas, ka laikraksta “Zemgales Ziņas” reklāmas laukumu un sludinājumu cenas ir vienas no augstākajām reģionālajos medijos. Vietējiem uzņēmējiem tās bieži vien nav pa kabatai. Salīdzinoši: laikrakstā “Zemgales Ziņas” 1 cm2 reklāmas laukuma iekšlapās izmaksā ap 90 santīmiem, bet citos lielākajos reģionālajos laikrakstos – vidēji no 50 līdz 75 santīmiem.
Aģentūras mērķis, sniedzot maksas pakalpojumus, nav peļņas gūšana, bet gan uzturēšanas izdevumu samazināšana, tādā veidā pēc labas pārvaldības principiem ieekonomējot nodokļu maksātāju naudu. Informatīvo paziņojumu apjoms laikrakstā ir ierobežots un nepārsniedz vienu līdz trīs lappuses no kopumā 12. Pārmetumi par reklāmas tirgus kropļošanu neiztur kritiku kaut vai tādēļ, ka pārējiem izdevumiem ir daudz plašākas iespējas piesaistīt reklāmdevējus, piedāvājot elastīgākus nosacījumus. Savukārt TV programmu publicējam pēc lasītāju lūguma kā papildu servisa pakalpojumu, jo daudziem, īpaši sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju daļai arī tā nav pieejama.

Fakti
Līdz šim radies iespaids, ka teju vienīgie, kas nevēlas saņemt informāciju par pilsētā notiekošo ar «Jelgavas Vēstneša» starpniecību, ir mediju pārstāvji. Par to liecina “Latvijas faktu” 2007. gada decembrī veiktā pētījuma rezultāti, kurā laikrakstu pozitīvi vērtē 94 procenti lasītāju, turklāt to labprāt lasa arī 44,7 procenti cittautiešu. Arī no pilsētā izvietotajiem stendiem laikraksts pazūd gana ātri. Tādēļ dažādi izteikumi par pašvaldības “spalvu pucēšanu” ir vairāk nekā nevietā. Atšķirībā no citiem pilsētas preses izdevumiem “Jelgavas Vēstnesis” nenodarbojas ar lētu sensāciju meklēšanu, bet veido lietišķus, informatīvus un uz faktiem balstītus materiālus, sniedzot atbildes uz iedzīvotājiem aktuāliem jautājumiem.

Atbildība
Pasta un dažādu informatīvo materiālu piegādes jomā Jelgavā tik pat kā nav konkurences, tādēļ šo pakalpojumu kvalitāte tāpat kā visā Latvijā ne vienmēr atbilst augstākajiem standartiem. To apliecina kaut vai tas, ka aģentūras “Zemgales INFO” izsludinātajos konkursos par laikraksta piegādi pieteicās tikai VAS “Latvijas pasts”. Zīmīgi, ka neviens cits uzņēmums pat neizteica vēlmi iepazīties ar konkursa nolikumu. Piegāžu problēma gan ir aktuāla visā Latvijā. Iespējams, lielā apjoma dēļ «Jelgavas Vēstneša» lasītāji ar šo problēmu saskaras biežāk. Mūsu mērķis, organizējot pasta piegādes, ir sasniegt iespējami plašāku iedzīvotāju loku, lai neatkarīgi no sociālās vai nacionālās piederības iedzīvotājiem būtu pieejama informācija par pilsētā notiekošo. Veicot regulāru monitoringu, šobrīd laikraksta piegāde nedaudz uzlabojusies, tomēr tā vēl ne tuvu nav ideāla. Diemžēl daudzviet joprojām laikraksts netiek ielikts pasta kastītēs, bet novietots kāpņutelpā. Kaut gan atbilstoši Latvijas Pasta piegāžu politikai visi materiāli piegādājami klienta pasta kastītē. Aģentūra regulāri apkopo informāciju par piegādes problēmām un aicina Latvijas Pastu pildīt līgumsaistības. Diemžēl dažu pastnieku vieglprātīgās attieksmes dēļ laikraksts nesasniedz pasta kastītes. Tādēļ aicinām iedzīvotājus, kuri nav saņēmuši laikrakstu, informēt redakciju pa tālruni 63048800 vai e-pastu: , lai risinātu šo jautājumu.

Antikampaņa?
Kopš 2008. gada janvāra aģentūra “Zemgales INFO” un laikraksts «Jelgavas Vēstnesis» kļuvis teju par aktuālāko ziņu objektu vietējiem preses izdevumiem. Mazliet par to, kā tiek veidotas šīs publikācijas. Piemēram, kāda medija pārstāvis, izmantojot savu statusu, nemitīgi raksta dažādas denunciācijas vēstules visām iespējamajām valsts institūcijām, meklējot kaut mazāko iemeslu nomelnošanai. Pēc katras atbildes seko gari un plaši monologi, kuros, domājams, sapinies arī pats autors. Populārākais pārmetums ir par tiesībām publicēt informatīvos paziņojumus, kas it kā neatbilst publiskā pakalpojuma jēdzienam, kaut gan likums skaidri norāda, ka aģentūra var darboties likumā uzskaitītajās un citās sabiedrībai būtiskās jomās. Šādi likumu saprot virkne pašvaldību, ievietojot maksas laukumus savos preses izdevumos. Arī Valsts informācijas tīkla aģentūra veido mājas lapas dažādām organizācijām. Pie tik šauras likuma interpretācijas valstī būtu jānotiek masveidīgam pārkārtošanās procesam, jo precedentu par to, ka valsts un pašvaldības aģentūras publiskā pakalpojuma jēdzienu izprot plašāk, ir gana daudz.
Savukārt cita medija pārstāvji īpaši pacentās un, lai nomelnotu “Jelgavas Vēstnesi”, ar sev labi zināmu pasta darbinieci sarunāja tikšanos pie atkritumu urnas. Pastnieces uzdevums bija pie tās novietot palielu kaudzi “Jelgavas Vēstneša”. To fiksēja fotogrāfijā un publicēja. Tādā veidā materiāla autori vēlējās radīt ilūziju, ka “Jelgavas Vēstnesis” masveidīgi nesasniedz lasītāju. Minētā pasta darbiniece gan saņēma disciplinārsodu, tomēr ar šādu rīcību kārtējo reizi tika iedragāta VAS “Latvijas pasts” reputācija.

2007. gada 22. februārī Jelgavas pašvaldība izveidoja aģentūru “Zemgales INFO”, kuras mērķis ir informēt pilsētas iedzīvotājus par aktualitātēm pašvaldībā un pilsētas dzīvē, kā arī sniegt citus pakalpojumus pašvaldības iestādēm un pilsētas iedzīvotājiem. Šo nepieciešamību pamatoja arī tas, ka pašvaldība regulāri saņēma iedzīvotāju sūdzības par nepietiekamo informācijas apriti saistībā ar pilsētniekiem svarīgām norisēm. Informēta sabiedrība ir viens no demokrātijas stūrakmeņiem. Ne velti daudzi tieši informāciju mūsdienu sabiedrībā uzskata par vienu no svarīgākajiem resursiem.

Kādēļ pilsētas medijiem netīk “Jelgavas Vēstnesis”
• Grūti pieņemt monopolstāvokļa zaudēšanu
• Grūti konkurēt profesionālajā ziņā
• Nevar uzturēt neadekvāti augstu reklāmas laukumu un sludinājumu cenu
• Jūtami samazinās abonentu skaits
• Nesaņem samaksu par pašvaldības oficiālajiem paziņojumiem
• Nav iespējas veidot pašvaldības projektu informatīvos pielikumus