Rupji nolamāties vai izteikt nepiedienīgas piezīmes, nofotografēties tā, ka tev šķiet, citam tu esi neatpazīstams – to visu mēs atļaujamies interneta vidē, domājot, ka, slēpjoties aiz segvārdiem, maskētām bildēm, paliekam anonīmi. Taču patiesība ir skarba – internetā neviens nav anonīms. To, cik patiesībā droši varam justies interneta vidē un cik naivs ir mūsu uzskats par anonimitāti, atklāj kompānijas «IT centrs» valdes priekšsēdētājs Agris Krusts, kurš ikdienā sniedz konsultācijas interneta drošības jomā.
Kristīne Langenfelde Foto: Ivars Veiliņš
Sāksim ar to vienkāršāko – ar uzskatu, ka internets mums ļauj paslēpties zem nikiem un palikt anonīmam.
Tas ir vislielākais mīts – jebkurš cilvēks, kurš domā, ka interneta vidi izmantojis anonīmi, rūgti maldās. Atrast var ikvienu. Jautājums tikai, cik tas ir svarīgi, cik kāds tam ir gatavs veltīt laika un līdzekļu. Un te nav runa tikai par jūsu datoru, tas pats attiecas arī uz telefonu. Pirmkārt, tās ir IP adreses, kas nodod gan atrašanās vietu, gan konkrēto datoru, un tad jau personu atrast ir tīrais sīkums. Tā kā, ja kādam būtu vēlēšanās pateikt, no kura datora un kas ir rakstījis vienu vai otru anonīmo tekstu internetā, to varētu izdarīt ļoti ātrā laikā.
Un tāpat ir ar it kā maskētām fotogrāfijām?
Jā, arī šī maskēšanās ir visai nosacīta. Nu, piemēram, jūs ieliekat kādā portālā visai piedauzīgu fotogrāfiju, seju aizsedzot ar klucīšiem, un domājat, ka neviens jūs neatpazīs. Muļķības! Ir speciālas programmas, kas ļauj atjaunot šīs bildes sākotnējo izskatu, un jūsu seja būs skaidri redzama. Tas pats attiecas, kad cilvēks bildē iedomājies parādīt tikai acis vai kādu citu ķermeņa daļu, domājot palikt neatpazīts. Visbiežāk šādas bildes ir izgrieztas no kāda jūsu portreta, un arī šajā gadījumā iespējams atjaunot bildes sākotnējo izskatu un atklāt jūs visā pilnībā. Viens piemērs – kāda meitene interneta iepazīšanās sludinājumā bija ievietojusi jauku savu portretu, bet, kad bildi apstrādāja ar šo programmu, tajā jau meitenei mīļi bija piekļāvies kāds puisis. Jauka bilde, lai iepazītos! Meitene, protams, nespēja iedomāties, ka kāds to varētu atklāt. Internets ir vide, kur savākt informāciju, un, ja vien kāds patiesi vēlēsies par jums kaut ko uzzināt, šādas lietas viņam ļaus jūs atklāt pavisam citā gaismā. Vēl kāds piemērs no Igaunijas. Tur darbojas līdzīgs portāls kā pie mums draugiem.lv un atsevišķi seksa portāls, tad nu iedomājieties, ko tur var uzzināt! Vienā portālā redzama laimīga ģimenīte vasaras piknikā kopā ar bērniem un suni, bet otrā jau tas pats vīrs ar savu mīļāko piedauzīgās bildēs.
Bet viņš taču to tā vienkārši nav izlicis publiskai apskatei?
Protams, ka ne. Te atkal nostrādā tā cilvēku naivā domāšana, ka viņš ir anonīms. Protams, ka bildes seksa portālā bija nomaskētas un ieliktas anonīmi – ar niku. Taču lietpratējs to ātri var atklāt.
Kā?
Pavisam vienkārši. Cilvēki pieliek ļoti maz pūļu, lai pat elementāri pasargātu savu privātumu. Tā nu arī šajos abos portālos cilvēks bija reģistrējies ar vienu e-pasta adresi. Tātad jau zināms, ka reģistrētājs ir viens un tas pats. Ja vēl bildes apstrādā, kā jau iepriekš minēju, tad visa aina skaidra.
Bet tas taču nav tik vienkārši – katrs, kuram nav slinkums, to taču nevar izdarīt.
Tas atkarīgs no portāla drošuma – ja tas ir domājis par drošību, tad, protams, šie e-pasti būs pagrūti pieejami trešajām personām, bet, ja drošības nav, tad jebkurš hakeris to izdarīs, lai ievāktu informāciju.
Tas bija Igaunijas piemērs, bet kā ar Latvijas portālu drošumu?
Krietni sarežģīt šādu piekļuvi portāla datiem varētu atsevišķa šifrēšanas sistēma, ko izmantojot portāls kļūtu daudz drošāks. Taču nezinu, kāpēc, bet Latvijā daudzi portāli to joprojām neizmanto, lai gan patiesībā tas viņiem maksātu nieka 400 dolārus gadā.
Ja jau portālu saimnieki nav gatavi domāt par savu klientu drošību, vai cilvēks pats kaut ko var darīt?
Nu tas vienkāršākais noteikti būtu neizmantot visur vienus reģistrācijas datus – paroles un e-pastus, jo tas ir vienkāršākais, kā jūs izsekot.
Tādos sadzīviskos portālos, pirmkārt, jau paši esam atbildīgi par to, ko ievietojam, un tāpēc jābūt gataviem arī sekām, taču, kas notiek, piemēram, banku sistēmā? Maksājumi un norēķini internetbankās ir ikdiena. Vai par savas naudas plūsmu varam būt droši?
Pirmkārt, jāsaka, ka bankas tai lietai pieiet daudz nopietnāk – šīs sistēmas regulāri tiek pārbaudītas, drošība tur ir augstā līmenī.
Taču, jo drošāks kaut kas šķiet, jo vilinošāks tas var būt kādam hakerim. Tā teikt – savu spēju pārbaudīšanai.
Ar fakts. Manuprāt, Latvijā tāds skaļākais notikums šajā jomā bija, kad atklājās, ka bijušās Valsts prezidentes vīram Imantam Freibergam internetā izkrāpa naudu. Jā, arī Latvijā hakeri darbojas, taču, cik zinu, tad viņu mērķis reti kad ir mūsu bankas – Latvija tomēr ir mazs tirgus, tāpēc viņi savas noziedzīgās darbības vērš uz ārvalstīm. Ar domu, ka tur varētu būt lielāks ķēriens. Jau atklātas pat spiegprogrammas, kas spēj apiet pat vienreizējas banku sistēmas paroles.
Un atkal jau – kā lai cilvēks sevi pasargā?
Vienkārši jābūt uzmanīgam. Tas naivākais, ko var izdarīt, ir atklāt savas bankas kodu paroles, ja kāds tās pieprasa pa e-pastu. Jāatzīst, ka šīs kodu kartes patiesībā ir ļoti nedrošas. Ja vien ir vēlēšanās, nopietns hakeris, pat jums tās nelūdzot, bet pieslēdzoties jūsu datoram, ar laiku var savākt visas pilnībā. Tāpēc drošāk noteikti ir izmantot kodu kalkulatorus, kas katrreiz sastāda savu kodu, daudz garāku ciparu kombināciju, kas atkārtojas ļoti reti, un tādu uzlauzt ir ļoti grūti.
Dzirdēts, ka, pat veikalā norēķinoties ar karti, no čeka vien ir iespējams iegūt informāciju, lai tiktu klāt bankas kontam.
Nu tas gan ir sarežģītāk, jo čeks satur tikai daļu no ciparu kombinācijas, tāpēc izskaitļot atlikušo nebūs viegli, taču iespējams tas ir, tāpēc noteikti čekus nekādā gadījumā nevajag tā vienkārši atstāt uz veikala letes.
Jūs minējāt pieslēgšanos datoriem – ar ko tas var draudēt?
Ja tā ironiski, tad te nu iespējas ir neizsmeļamas. Profesionālis tā spēj pieslēgties jūsu datoram, ka pats to nemaz nepamanīsiet un arī nezināsiet, kādām vajadzībām tas tiek izmantots. Elementārākais ir jūsu paša, man atkal jāatkārtojas, naivums. Kā tas izpaužas? Jūs dodaties uz kādu lapu, kur bez maksas tiek piedāvāts kaut ko lejuplādēt. Ielādējat un domājat, ka esat ticis pie vajadzīgā, taču patiesībā jūs pat varat nezināt, pie kā vēl esat ticis! Labākajā gadījumā – kāds vienkārši pieslēdzies jūsu datoram, lai to izmantotu apjomīgu darbu veikšanai, bet jūs tikai brīnāties, kāpēc dators kļuvis lēns. Sliktākā variantā uz jūsu datora var tikt uzlikti, piemēram, pornogrāfiska satura materiāli, kuri pēc tam ikvienam tiek piedāvāti lejuplādēt no jūsu datora. Un tad jau jūs veicat kriminālsodāmas darbības, pats to nezinot. Tāpēc es ieteiktu neko nenovilkt no slavenā DC++, tāpat nestaigāt pa bezmaksas pornogrāfiskajām mājas lapām un neinstalēt bezmaksas programmas. Protams, cilvēks grib kā lētāk, taču neapzinās sekas.
Bet ir taču antivīrusi!
Jā, ja antivīruss ir legāls un regulāri tiek atjaunots, tas noteikti šādus vīrusus izķer. Tagadējās tehnoloģijas pieļauj sargāt savu privātumu. Var sava datora cieto disku nošifrēt tā, ka to nevarēs uzlauzt. Tāpat jau minētās šifrēšanas tehnoloģijas, ko pie mums reti izmanto, bet, piemēram, pazīstamais «google» to nodrošina. Arī «skype» ir ļoti drošs, tādēļ praktiski nav iespēju, ka kāds jūsu sarunas varētu noklausīties. Turpretim mūsu portālos inbox.lv vai one.lv nav nekādas garantijas, ka kāds ļoti veikli nepiekļūs tavām vēstulēm un tās neizlasīs pat pirms tevis.
Bet, ja iespējams aizsargāt gan datoru, gan interneta vidi, kāpēc to neizmanto?
Katra piesardzība un drošība rada papildu neērtības, tāpēc cilvēki nelabprāt uz to iet. Vienkārši būtu jācenšas rast kompromisu.
Bet hakeri jau arī ir dažādi – vieniem tiešām ir krimināli nodomi, bet citi varbūt vienkārši prieka pēc izklaidējas.
Tādu, kas izklaidējas un grib pierādīt savas prasmes, nav mazums. Taču arī viņu nodarījums var būt pat ļoti nepatīkams. Zinu ASV kādu hakeri, kurš tā vienkārši prieka pēc tika pie Spīrsas un Hiltones mobilajiem telefoniem, personīgajām e-pasta adresēm. Viņš brīvi lasīja viņu e-pastu, no datora novilka viņu personīgos foto albumus. Piekritīsiet, nav patīkami, ja kāds piekļūst tam, ko svešām acīm neesat vēlējies rādīt.
6 °C,
4.7 m/s,
88.8 % 
6 °C,
4.7 m/s,
88.8 %