Šogad Jelgavas 3. pamatskolu beigs pirmā hokeja klase, kas tika atvērta pirms sešiem gadiem. Taču skolas direktors Juris Skrupskis uzsver, ka pilsētā izveidotā sporta atbalsta sistēma ļaus šiem jauniešiem iesāktos treniņus turpināt, kā ierasts.
Kristīne Langenfelde
Ja vēl pirms sešiem gadiem, uzsākot hokeja klases idejas attīstīšanu, skolai nebija ne īsta finansiāla garanta, ne droša apliecinājuma, ka tas izdosies, tad tagad bez pārmetumiem var teikt, ka tas bija pareizs solis. «Bija pārliecība, ka tam jāizdodas, un šķiet, ka to uztvēra arī domes vadība, piešķirot līdzekļus. Ir pilnīgi skaidrs, ka liela daļa no šiem zēniem nebūtu varējuši uzsākt regulārus treniņus hokejā, jo ģimenēm vienkārši nepietiktu līdzekļu tā finansēšanai. Mūsu pašvaldība to saprata, un, jāatzīst, par tādu atbalstu, kādu šobrīd saņem mazie hokejisti mūsu pilsētā, daudzviet var tikai sapņot,» spriež skolas direktors. Ja bērna vecāki jau laikus apzinās, ka vēlas savas atvases nākotni saistīt ar hokeju, tad drošs ceļš ir Jelgavas 3. pamatskolas hokeja klase. «Šobrīd mēs skolēniem jau garantējam regulārus treniņus Ledus hallē, par kuras īri izdevumus sedz pašvaldība, tāpat mēs varam atļauties nepieciešamības gadījumā iegādāties formas, kā arī nodrošināt transportu uz treniņiem un spēlēm. Protams, tās nav visas izmaksas, kas saistītas ar bērna iemaņu attīstīšanu, tāpēc līdzmaksājumi ir arī vecākiem, taču, manuprāt, tas ir tikai likumsakarīgi, jo bieži vien to, ko var saņemt pilnīgi bez maksas, nenovērtē,» saka J.Skrupskis. Taču pašvaldība ir spērusi vēl vienu soli uz priekšu – tagad arī bērnam, kurš vai nu beidz, vai pārceļas mācīties uz citu skolu, iespēja trenēties nezūd. «Finansējums seko skolēnam, un tas noteikti ir apsveicami – arī tagad, kad mūsu pirmā hokeja klase mūsu skolu atstās, viņiem saglabāsies iespēja treniņus turpināt. Patiesībā tas attiecas ne tikai uz mūsu skolas bērniem, bet ikvienu skolēnu Jelgavā, kurš vēlas trenēties hokejā,» uzsver J.Skrupskis. Pirmajā gadā hokeja klasē mācības sāka 15 zēni, bet nu jau kopumā skolā hokeju apgūst ap 100 bērnu. «Mums nav vajadzīgs skaits – galvenais ir dot iespēju un audzināt jaunos hokejistus. Pagaidām Jelgavai nav savas profesionālās hokeja komandas, bet mēs uz to tiecamies. Kas var būt labāks par pašu izaudzinātiem sportistiem – tieši savējiem, ne viesspēlētājiem,» spriež J.Skrupskis. «To, ka pēc gadiem sava profesionāla komanda Jelgavai neapšaubāmi varētu būt, apliecina mūsu mazo hokejistu panākumi – pagājušajā gadā dažādās vecuma grupās viņi ir spējuši izcīnīt visu medaļu komplektu: mums ir bronza, sudrabs un zelts. Manuprāt, tas ir labs pamats tam, lai mēs varētu apgalvot, ka hokejam Jelgavā ir nākotne. Protams, nenovērtējams ir profesionālo treneru – Aināra Bērziņa, Ginta Rituma, Evas Dinsbergas, Lolitas Andriševskas un Andra Bartkeviča – darbs,» piebilst J.Skrupskis. Taču nenoliedzami, ka tas nav tikai pašvaldības vai skolas nopelns. «Var tikai apbrīnot tos uzņēmīgos vecākus, kuri ir gatavi uzņemties, es teiktu, milzīgas papildu rūpes, lai gādātu par savu bērnu attīstību. Skumji, bet skolā ir bērnu vecāki, kas atnāk, kad bērns jau mācās 6. klasē, un nezina, kur ir viņa klases telpa. Hokeja klasē tādus brīnumus nepiedzīvot, jo vecāki regulāri iesaistās bērna aktivitātēs, jūt līdzi veiksmēm, neveiksmēm, kopā pavada katru brīvo brīdi. Un arī tas ir ieguvums, tāpat kā tas, ka šo bērnu brīvais laiks ir noslogots – viņi ir aizņemti, un te vecākiem nav jābažījas, kur viņu bērns atrodas, ko dara,» saka J.Skrupskis.
2.3 °C,
6.1 m/s,
93.3 % 
2.3 °C,
6.1 m/s,
93.3 %