Jelgavā, Garozas ielā, pie vaidu zīmes ik gadu 5. februārī pulcējas politiski represētie, lai iedegtu sveces, noliktu ziedus un pieminētu ap 4500 cilvēkus, kurus 1945. gadā te formēja kolonās pa 100, lai no čekas nometnes pa dzelzceļu divos ešelonos vestu spaidu darbos uz Murmansku, Arhangeļsku un citām Krievijas vietām.
Daiga Laukšteina
Jelgavā, Garozas ielā, pie vaidu zīmes ik gadu 5. februārī pulcējas politiski represētie, lai iedegtu sveces, noliktu ziedus un pieminētu ap 4500 cilvēkus, kurus 1945. gadā formēja kolonās pa 100, lai no čekas nometnes pa dzelzceļu divos ešelonos vestu spaidu darbos uz Murmansku, Arhangeļsku un citām Krievijas vietām.
Kopš 1945. gada komunistiskā genocīda ir pagājuši vairāk nekā 60 gadi. Dažiem represētajiem izdevās atgriezties dzimtenē, bet nepatīkamās atmiņas vienalga neizdzēst. Viņi ir kā tilts no pagātnes uz šodienu un rītdienu – vienīgie, kuri var nodot vispatiesākās liecības mūsdienu jaunatnei. Piemiņas brīdī vairākkārt tika uzsvērta nepieciešamība pārcilāt baisos notikumus diskusijās ar jauno paaudzi, pieļaujot, ka tad arī tamlīdzīgos pasākumos patriotisma mudināti piepulcētos vairāk jauniešu.
Jelgavas novada politiski represēto apvienības «Staburadze» priekšsēdētājs Pēteris Āns ir viens no dzīvajām vēstures liecībām, kuram uz savas ādas nācās izbaudīt 1945. gada plānveidīgo latviešu tautas iznīcināšanas akciju. Viņš savulaik bija iesaistījies nacionālajā pretošanās kustībā. Izsūtījumā aizvadītie gadi, mēneši, dienas, minūtes ir bijušas sāpīgas. Tāpat kā citiem līdzgaitniekiem. Tāpēc piemiņas brīdim pie vaidu zīmes sekoja neliels koncerts un sarunas par piedzīvoto turpat līdzās esošajā kultūras namā «Rota».
0.3 °C,
3.8 m/s,
79.3 % 
0.3 °C,
3.8 m/s,
79.3 %