Ekonomika

Kā panākt, lai turpmāk par siltumu būtu jāmaksā teju uz pusi mazāka summa, nu pieredzē varēs dalīties 4. līnijas 1 iedzīvotāji. Viņu daudzdzīvokļu nams ir pirmais, kurš piedzīvojis vērienīgu renovāciju, kas noritējusi Vācijas – Latvijas pilotprojekta «Jelgavas pilsētas siltumapgādes sistēmas modernizēšana» laikā.

Sintija Čepanone

Kā panākt, lai turpmāk par siltumu būtu jāmaksā teju uz
pusi mazāka summa, nu pieredzē varēs dalīties 4. līnijas 1
iedzīvotāji. Viņu daudzdzīvokļu nams ir pirmais, kurš piedzīvojis
vērienīgu renovāciju, kas noritējusi Vācijas – Latvijas
pilotprojekta «Jelgavas pilsētas siltumapgādes sistēmas
modernizēšana» laikā.

Par mājas iemītnieku ieguvumiem, vērojot no malas, pašlaik var
spriest vien pēc jaunu skatu ieguvušās fasādes un svaigi
izremontētajām kāpņu telpām. Savukārt par to, cik tad latu īsti
izdosies ietaupīt uz siltuma rēķina, – precīzāk varēs uzzināt, kad
noslēgsies apkures sezona. Par paveiktā kvalitāti un darba procesu
viedokļi atšķiras, un ne viens vien mājas iedzīvotājs darba
veicējiem velta skarbākus vārdus, taču projektā iesaistītie ir
vienisprātis – izdarīts ir daudz un mājas renovācijā ieguldītie
līdzekļi noteikti attaisnosies.

Realizēta sen lolota ideja
Ideja renovēt daudzdzīvokļu namus, lai varētu ekonomēt
siltumenerģijas patēriņu, brieda jau no 2003. gada. Tad arī tika
apzinātas mājas, kurās ir vislielākie siltumenerģijas zudumi un
kurās renovācijas darbi būtu jāveic vispirms. Taču toreiz pietrūka
iedzīvotāju kvoruma. Vācijas – Latvijas pilotprojekts sniedza reālu
iespēju ideju arī īstenot, dāvinot daļu nepieciešamā
finansējuma.
«Sākot projekta «Jelgavas pilsētas siltumapgādes sistēmas
modernizēšana» realizāciju, izkristalizējās divas šādiem darbiem
atbilstošākās mājas, kurās veikt renovāciju, – 4. līnijā 1 un
Helmaņa ielā 3,» SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP)
tehniskais direktors Uldis Lazdiņš norāda, ka izvēlēts tika 4.
līnijas 1. nams – trīsstāvu ēka ar 24 dzīvokļiem. To, ka ilgāk
vairs nevarēja gaidīt, apliecina arī skaitļi. Proti, 2004. gadā
izstrādātajā tāmē mājas renovācijas izmaksas lēstas apmēram 105
tūkstošu latu apmērā, savukārt tagad tās jau bija dubultojušās un
svārstījās 210 – 260 tūkstošu latu robežās. «Iespējams, tas bija
viens no papildus faktoriem, kas mājas iedzīvotājus rosināja tomēr
piekrist vērienīgajiem darbiem, negaidot vēl lielākas projekta
izmaksas,» spriež U.Lazdiņš.
Viņš norāda, ka plānotais rūpīgi tika izvērtēts iedzīvotāju
sapulcēs – viņi paši sprieda arī par būvuzņēmēja izvēli.
«Iedzīvotāji vēlējās iegūt papildu informāciju par darbu veicējiem,
lai varētu nešaubīties par paveiktā kvalitāti,» JNĪP tehniskais
direktors norāda, ka darbi uzticēti SIA «Rimts».
Dažādu formalitāšu dēļ 4. līnijas 1. mājas renovācijas darbi
uzsākās divus mēnešus vēlāk, nekā sākotnēji plānots, taču gala
termiņi nav kavēti. Mājas renovācija prasīja pāris mēnešu intensīva
darba, un pēc Jaunā gada atlika vairs tikai pabeigt izremontēt
kāpņu telpas. «Tas nebija iekļauts obligāti veicamo darbu sarakstā,
taču arī Vācijas pieredze apliecinājusi, ka iespaids par renovētu
māju krietni pasliktinās, ja kārtībā nav savestas arī kāpņu
telpas,» teic U.Lazdiņš.

Darbu gaitā
rod kompromisus
Kaut arī renovācija norisinājās šiem darbiem ne tajā piemērotākajā
gadalaikā, laika apstākļi saudzēja, un viss noritēja «pēc pilnas
programmas» stingrā vācu speciālistu uzraudzībā. Mājai tika veikta
logu nomaiņa, ārsienu, bēniņu un pagraba cokola siltināšana, esošās
viencaurules apkures sistēmas nomaiņa uz divcauruļu, sildķermeņu
nomaiņa, termoregulatoru un siltumpatēriņa proporcionalitātes
devēja uzstādīšana, kā arī individuālā siltummezgla rekonstrukcija.
JNĪP tehniskais direktors neslēpj, ka darbu laikā nācās rast ne
mazums kompromisu kā ar Vācijas puses pārstāvjiem, tā arī ar
iedzīvotājiem. «Piemēram, vācieši uzstāja, lai renovējamajai mājai
tiktu nomainīti pilnīgi visi logi, arī tie, kurus iedzīvotāji jau
bija nomainījuši par saviem līdzekļiem. Pamatojums – lētajiem
pakešlogiem, kas sastopami ne vienā vien dzīvoklī, nav pietiekama
siltumpretestības koeficienta. Taču iedzīvotāji iebilda, jo
nevēlējās sev radīt papildu izdevumus,» stāsta U.Lazdiņš. Tieši
tādēļ meklēts vidusceļš, un izdevās vienoties – nomainīja tikai
vecos logus. Taču, kā norāda speciālists, jau tagad pārbaudot
manāms, ka pašu iedzīvotāju mainītiem logiem tomēr ir nedaudz
palielināta siltuma noplūde, salīdzinot ar jaunajiem, tas varētu
ietekmēt kopējo siltumefektivitāti.
Ne mazums raižu sagādājusi arī bēniņu un pagraba siltināšana.
«Bēniņu siltināšana bija sarežģīts process, jo tie mājai ir ļoti
zemi – cilvēks pa tiem nevar pārvietoties. Tieši tādēļ tika
izveidotas lūkas, pa kurām speciālisti bēniņus siltināja, iepūšot
tajos ekovati,» viņš norāda, ka tagad jāgaida, kad laukā būs
lielāks sals, lai pārliecinātos, vai siltināšanas materiāla biezums
bēniņos ir vienmērīgi ieklāts. Tad speciālisti ar termogrāfu
pārbaudīs, vai caur 3. stāva dzīvokļu griestiem nav siltuma
noplūdes. Ja tādu konstatēs, tā tiks novērsta. Nācies atteikties
arī no sākotnēji plānotās pagraba siltināšanas – lai neradītu
papildu neērtības iedzīvotājiem, demontējot «šķūnīšus» tajā,
siltināšanu veica nevis no iekšpuses, bet ārpuses, atrokot pamatus
un siltinot cokolu pa mājas perimetru.
Dzīvokļos, kuros saimnieki jau iepriekš nebija nomainījuši
radiatorus, tika uzstādīti jauni, turklāt nu par krietni efektīvāku
siltuma ekonomiju gādā divcauruļu sistēma. Būtisks ieguvums
neapšaubāmi ir termoregulators. «Tas nozīmē, ka katrs iedzīvotājs
pats var regulēt siltuma piegādes intensitāti savā dzīvoklī un
atbilstoši patērētajam arī maksāt,» U.Lazdiņš paskaidro, ka siltumu
iespējams regulēt, sākot no 0 līdz maksimumam. Runājot par
individuālā siltummezgla izbūvi, viņš stāsta, ka vācieši
vēlējušies, lai mājā tiktu pārbūvēts viss siltummezgls. Taču, ņemot
vērā tā tehnisko stāvokli, siltummezgls tika rekonstruēts, uzstādot
iztrūkstošo – atsevišķu siltummaini uz apkuri, kā arī atsevišķu
siltuma skaitītāju tieši apkurei.
JNĪP tehniskais direktors vērtē, ka kopumā darbi paveikti
kvalitatīvi. Šo to darbu gaitā nācies labot vācu speciālistu
iebildumu dēļ. Proti, Vācijas pārstāvis, lai kontrolētu notiekošo,
mūsu pilsētā ieradās ik nedēļu, lai pamanītu kļūdas un uzraudzītu
to novēršanu.
 
Iedzīvotāji maksās mazāk
4. līnijā 1 ir 103. sērijas māja, un jau pašreizējās aplēses
liecina, ka siltumenerģijas samazinājums apkurei tiešām varētu
sasniegt plānotos 50 procentus. «Laikā, kad šajā mājā par apkuri
maksāja 59 santīmus, tieši tādas pašas sērijas mājās, bet
nenosiltinātās – apmēram latu,» U.Lazdiņš gan pagaidām prognozēs ir
piesardzīgs. «Faktisko siltumenerģijas patēriņa samazinājumu un tā
salīdzinājumu ar izmantotajiem kapitālieguldījumiem varēs noteikt,
analizējot uzstādītos skaitītāju rādījumus pēc vienas apkures
sezonas.»
Lai iegūtu sekmīgai projekta realizēšanai trūkstošos līdzekļus,
dzīvokļu īpašnieki pilnvaroja JNĪP ņemt aizdevumu bankā. Un tas
nozīmē, ka turpmāk 4. līnijas 1. mājas iedzīvotājiem līdztekus
ierastajiem maksājumiem būs jāatvēl zināma naudas summa kredīta
segšanai.
«Aizdevums paņemts uz 15 gadiem, un iedzīvotāji norēķināsies
pakāpeniski. Maksājuma apjoms mēnesī tiks precizēts pēc pēdējā
maksājuma celtniekiem, ņemot vērā arī to, ka trīs dzīvokļi
samaksājuši visu summu uzreiz, taču provizoriskās aplēses liecina,
ka summa varētu būt vidēji 75 santīmi par kvadrātmetru,» skaidro
U.Lazdiņš. Kopējā maksa ir atkarīga ne tikai no dzīvokļa platības,
bet arī no tā, kādi siltumtaupības darbi pirms renovācijas konkrētā
dzīvoklī veikti par saviem līdzekļiem,» tā tehniskais
direktors.
Procesā traucēja
«cilvēciskais» faktors
Traucēja «cilvēciskais» faktors – tā, taujāts par darbu gaitā
piedzīvotajām nebūšanām, teic U.Lazdiņš. Proti, ne mazums raižu
sagādājuši paši iedzīvotāji, nevēloties sadzīvot ar remonta procesā
neizbēgamo, piemēram, putekļiem un troksni. «Katram savs raksturs
un vēlmes,» viņš nosaka, atklājot – gadījies pat, ka kāds mājas
iemītnieks izsaucis policiju, jo troksnis bijis pārāk liels. Kaut
arī tobrīd tika stiprināts siltinājums.
U.Lazdiņš pozitīvi vērtē to, ka kopumā Jelgavā augusi iedzīvotāju
izpratne par ieguvumiem, ko sniegtu māju siltināšana, tomēr vēl
aizvien atrodas cilvēki, kas dažkārt aizmirst, ka ikviens darbs
prasa finanšu resursus. «Arī renovējot 4. līnijas 1. māju, nācās
saskarties ar tādiem, kuri uzskata, ka visi labumi viņiem pienākas
par velti. Taču, lai nāktu atpakaļ, vispirms jāiegulda,» tehniskais
direktors atgādina, ka šobrīd ieguldītie līdzekļi dos ieguvumu
ilgtermiņā.
Pašlaik «starta šāvienu» jau gaida daudzdzīvokļu māja Helmaņa ielā
3 – tā, visticamāk, būs nākamā Jelgavā, kurā tiks veikta
siltumapgādes sistēmas renovācija. «Vācu puse jau izteikusi
atbalstu šīs mājas renovēšanai, taču nu vācieši vēlas latiņu pacelt
vēl augstāk,» U.Lazdiņš skaidro, ka, pirmkārt, vairāk tiktu
akcentēta logu kvalitāte – tiem jābūt ar vēl lielāku siltuma
pretestību un, visticamāk, trīsstiklu. Otrkārt, tiktu palielināts
arī siltumizolācijas biezums. Tas, protams, sadārdzinātu izmaksas,
tāpēc nu viss rūpīgi jāapsver.
Jāpiebilst, ka Helmaņa ielā 3 ir piecstāvu māja ar 24 dzīvokļiem.
Termogrāfija ēkai jau veikta, un tā parāda – māja «spīd cauri kā
siets». U.Lazdiņš prognozē, ka renovācija varētu sākties jau šajā
vasarā – darbiem atbilstošā gadalaikā.

Ainārs Šķerbergs, 4. līnijas 1 mājas
vecākais:
«Pašlaik tiek vilktas kopā astītes, tāpēc par ieguvumiem un
zaudējumiem runāt varēsim, kad šis projekts pilnībā noslēgsies.
Dzīvokļu īpašnieki jau vislabāk pateiktu, kur darbu gaitā bija
problēmas un kas pie tā vainojams. Vājais ķēdes posms neapšaubāmi
bija darba organizēšana šeit, objektā, un, kā zināms, ja viens
posms ir vājš, ķēde vairs nekam neder. Protams, bija arī daudzas
labas lietas – būvnieks veica arī darbus, kas nebija projektā
ieplānoti un uzradās darbu gaitā. No tāda viedokļa, manuprāt,
būvniekam finansiāli šis projekts nemaz nebija tik izdevīgs. Ja
darbs būtu labāk organizēts, arī rezultāts būtu labāks un tagad
nebūtu tik daudz dažādu sīku problēmu, kašķu ar īpašniekiem un tā
tālāk. Taču paldies tiem darbiniekiem, kas bija iesaistīti projekta
sagatavošanā un realizēšanā un kas savu darbu veica ar vislielāko
atbildību. Par prognozēm, cik par siltumu vajadzēs maksāt pēc mājas
renovācijas, varēsim spriest vēlāk – vispirms jāpabeidz balansēt
apkures sistēma, tad arī redzēsim īstos rezultātus. Domāju, apkures
sezonas beigās varēsim vilkt kopā galus un skaitīt procentus, cik
izdevies ietaupīt. Līdz šim, ņemot vērā nepastāvīgo ziemu, rēķini
par siltumu atšķīrās. Cik zinu, maksimālais kādā dzīvoklī bija pat
94 santīmi par kvadrātmetru, savukārt vidēji rēķinājāmies ar 60 –
70 santīmiem.»

Velga, 4. līnijas 1 iedzīvotāja:
«Mazliet jau ir bail par to, kas sagaida nākotnē. Pensionāram jau
nav tik daudz līdzekļu, lai varētu segt aizdevumu un vēl nomaksāt
komunālos rēķinus. Taču tad jau redzēs, kā būs. Kad noritēja mājas
renovācija, darbi ikdienā īpaši netraucēja. Viss notika, kā jau
remonta laikā – putekļi, netīrība kāpņu telpā, bet to visu, zinot
rezultātu, varēja pieciest. Es esmu ļoti apmierināta ar paveikto,
vienīgi ēkas krāsojums gan man nepatīk. Zils? Nē, tas man nepatīk,
bet pārējais gan viss ir labi. Manā dzīvoklī tika nomainīti logi,
radiatori, caurules… Nezinu, cik beigu beigās man būs mēnesī
jāmaksā. Līdz šim par savu 53 kvadrātmetru lielo dzīvokli ziemā
vidēji rēķinājos ar 70 latiem, ieskaitot siltumu, gāzi, elektrību
un citus maksājumus.»

Inese, 4. līnijas 1 iedzīvotāja:
«Man ir trīsistabu dzīvoklis, un līdz šim par siltumu aukstākajos
ziemas mēnešos maksāju apmēram 58 latus. Tagad sola, ka būs jāmaksā
mazāk – katrā dzīvoklī ierīkots savs skaitītājs, savs temperatūras
regulators, kas it kā ļauj ietaupīt siltumu. Ja godīgi – es jau no
paša sākuma biju pret šī projekta īstenošanu. Daudz kas man vēl
joprojām nav skaidrs. Ja runā par darbu gaitu – ap māju sākumā bija
tāds bardaks. Kad sākās būvdarbi, teritorija nebija nožogota. Logus
dzīvoklī biju nomainījusi pati, tādēļ tika uzlikti vien jauni
radiatori, taču palodzes gan tika sabojāta pamatīgi. Redzēs, kā būs
vēlāk. Cik es saprotu, par trīsistabu dzīvokli, atmaksājot
aizdevumu vien, man būs jāšķiras no gandrīz 50 latiem. Protams, šī
summa varētu samazināties.»

Juris Veiss, SIA «Rimts» direktors:
«Jāatzīst, ka darbs mums bija sarežģīts, kaut arī iepriekš esam
startējuši līdzīgos un pat vērienīgākos projektos. Pirmām kārtām
bija grūti jau tāpēc, ka ne visi mājas iedzīvotāji vienprātīgi
lēmuši par tās pārbūvi. Taču galu galā viss noritēja bez
aizķeršanās, un pavisam droši varu apgalvot, kas tas tika paveikts
kvalitatīvi. Kaut arī mājas renovācija notika ziemā, laika apstākļi
mums bija labvēlīgi un termiņos iekļāvāmies. Proti, apkuri sāka
pieslēgt 15. oktobrī, un tas sakrita ar laiku, kad mēs sākām
strādāt. Tādēļ jāsaka paldies iedzīvotājiem, ka samierinājās ar
neērtībām un bija saprotoši laikā, kad ārā bija ap nulle grādu.
Siltinot fasādi, mums vajadzēja izmantot tehnoloģiju, kas paredz
sildīt, un tas radīja papildu izdevumus. Runājot par kāpņu telpu
remontu – vācieši pat brīnījās, kā mēs par tik maziem līdzekļiem
varam tik daudz paveikt. Proti, sākotnēji bija domāts sienas kāpņu
telpā tikai nokrāsot, taču tās vajadzēja arī līdzināt. Kopumā ar
rezultātu un darbu kvalitāti esmu apmierināts, kaut arī vēl aizvien
netrūkst iedzīvotāju, kas pauž pretenzijas.»