16.6 °C, 4.4 m/s, 92.4 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraEkoloģiska daba – nosvērto somu prioritāte
Ekoloģiska daba – nosvērto somu prioritāte
21/09/2013

Vasaras atvaļinājumā jelgavniece Dzintra Punga devās uz Somiju, lai veiktu, kā pati saka, nelielu izbraucienu pa Somijas Saimā loku. «Tas ir ceturtais lielākais ezeru apgabals Eiropā un ir viegli izbraucams ar savu auto,» stāsta Dzintra, paskaidrojot, ka par šo vietu ir pieejami ērti un tūristiem viegli saprotami ceļveži.

Ligita Vaita

Vasaras atvaļinājumā jelgavniece Dzintra Punga devās uz
Somiju, lai veiktu, kā pati saka, nelielu izbraucienu pa Somijas
Saimā loku. «Tas ir ceturtais lielākais ezeru apgabals Eiropā un ir
viegli izbraucams ar savu auto,» stāsta Dzintra, paskaidrojot, ka
par šo vietu ir pieejami ērti un tūristiem viegli saprotami
ceļveži.

Dzintra ceļojumā devās jūlijā, taču teic, ka nebūt ne vasaras
karstums ir noteicošais, lai turp dotos. Saimā loks ir bagātīgs ar
ūdeņiem un skaistiem dabas skatiem, tāpēc šis maršruts piemērotāks
būšot laiskiem dabas mīļiem.

Pavicināt kājas 170 metru augstumā

«Ceļojums pa īstam sākās Tallinā, pilsētā, kurā būts daudzkārt,
bet kurā arvien ir kas jauns, ko skatīt. Šoreiz tas bija
televīzijas tornis ar dažādām interaktīvām iespējām pavēstīt
draugiem un radiem – es atrodos Tallinas televīzijas tornī,» teic
Dzintra. No torņa iespējams aizsūtīt elektronisku sveicienu ar
skatiem no augstuma, ierakstīt televīzijas raidījumu ar sevi
diktora krēslā, bet pašiem drosmīgākajiem arī pastaigāt pa torņa
augšējo platformu ārpus nožogojuma, piesietam tādā kā suņa saitē,
un apsēsties uz torņa malas, lai pavicinātu kājas 170 metru
augstumā. «No mūsu grupas gan neviens tik uzņēmīgs nebija, mums
pietika ar skatiem caur 22. stāva grīdā izveidotajām stikla lūkām,
uz kurām varēja arī nostāties. Ilgi gan uzkavēties tur
negribējās…» smaidot nosaka Dzintra.

Savukārt Tallinas vecpilsēta kā parasti Dzintrai atmiņā palikusi
pilna ar tūristiem, daudz omulīgām vietiņām, kur padzert kafiju.
Taču no maija līdz augusta beigām Tallinā notiek Ziedu festivāls,
tādēļ apkārt vecpilsētas mūrim izvietojušās dažādas augu
kompozīcijas. Septembra ceļotājiem gan ziedu paklāji ies secen.

Ballītes pirmdienās uz prāmja nenotiek

«Ceļojuma pirmā nakts pavadāma uz prāmja, tādēļ iztēlē jau
skatām nakts dzīvi, kas mūs gaida. Liels ir mūsu pārsteigums,
pasažieru terminālā ieraugot, ka esam gandrīz vienīgie pasažieri.
Prāmis tukšs un kluss,» smejas Dzintra. Kā izrādījies, pirmdienas
uz prāmja ir «klusās naktis», tāpēc arī nekādu nakts dzīvi
ekskursantiem tur izbaudīt šoreiz neizdevās.

«Rīts Helsinkos, tiem cauri braucot, tad Porvo, Kotka – mazās
pilsētiņas mijas cita pēc citas, rūpīgi saglabāta koka apbūve
vecpilsētās, valda miers un kārtība, tūristi aizrautīgi fotografē,»
iespaidos dalās Dzintra. Viņas ekskursantu kompānijas tālākais
brauciena punkts ir Koli Nacionālais parks un Ukko-Koli virsotne.
«No šejienes paveras brīnišķīgs skats uz apkārtnes ezeriem,» tā
viņa.

«Lielākais, senākais, vislabāk
saglabātais…»

Somi par daudz ko sakot – lielākais, senākais, vislabāk
saglabātais. Langinokoski, tā, piemēram, ir īpaši sens parks ar
strautiņiem, tiltiņiem, kas interesanti iemieso dzīvīgo ar
vēsturisko. «Parks piegul Kimijoki upes krastam, un tajā atrodas
cara Aleksandra III zvejas namiņš, tagad muzejs – iespaidīga koka
ēka, kura lieliski saglabājusies līdz mūsdienām. Somi lepojas, ka
tajā viss ir īsts!» redzēto stāsta jelgavniece, papildinot, ka
tikpat īsts un sens ir Olavinlinnas cietoksnis Saimā ezerā – biezi
augsti mūri, kuri tā arī nekad nav tikuši ieņemti. Mūsdienās
vasarās tur notiek operas mūzikas festivāli.

Kā interesantu un aizraujošu Dzintra iesaka braucienu ar kuģīti
pa Saimā ezeru. «Uz daudzajām saliņām var redzēt mokki jeb somu
vasaras sapni – mājokli pie ūdens. Tie var būt visai dažādi
atkarībā no īpašnieka rocības, bet galvenais nosacījums, lai tiešā
tuvumā nebūtu kaimiņu un pilnībā varētu baudīt vientuļnieka
idilli,» redzēto atminas Dzintra.

No defekta par efektu – ūdenskritums Sibeliusa mūzikas
pavadībā

Savukārt kā vietu, kur defekts pārveidots par efektu, Dzintra
apskatei iesaka Imatras pilsētas ūdenskritumu, kur pie skaistām
krācēm uzbūvēta elektrostacija, tādējādi daudz ko sabojājot no
pirmatnējās dabas. Dzintra stāsta, ka, lai to kompensētu, tur
izveidots Imatras ūdens šovs – vakaros, tieši pulksten sešos, uz 20
minūtēm tiek atbrīvots pa dienu sakrātais ūdens un Sibeliusa
mūzikas pavadībā tas gāžas lejā, veidojot skaistu un nedaudz
mežonīgu ainu. «Tiesa, tur, kur atrados es, ūdens troksnis bija tik
skaļš, ka mūziku nevarēja dzirdēt, bet skats tiešām pavērās
iespaidīgs arī bez visa tā,» dalās jelgavniece.

«No ļoti emocionāliem brīžiem jāpiemin arī pasaulē lielākās koka
baznīcas apmeklējums Kerimeki. Telpa milzīga, tajā varot satilpt
līdz 3000 cilvēku, ar lielisku akustiku. Par to varējām
pārliecināties paši, jo tieši tajā laikā mākslinieki gatavojās
vakara koncertam,» stāsta Dzintra, piebilstot, ka joprojām
vēsturnieku vidū valda pretrunīgi viedokļi, kādēļ bija nepieciešams
būvēt tik apjomīgu celtni.

«Neliels kāpiens līdz Ukko-Koli virsotnei, un kā atalgojums par
pūlēm – elpu aizraujošs skats uz ezeru un mežu plašumu,» tā
Dzintra, piebilstot, ka ne velti daudzi slavenā somu komponista
J.Sibeliusa darbi tapuši tieši šajā apkārtnē. «Visur padomāts par
tūristu ērtībām, kalnā var uzbraukt arī ar mazu vagoniņu, taču tajā
pašā laikā civilizācijas labumi netraucē baudīt dabas
vienreizīgumu,» tā viņa.

Somiem īpašā cieņā ir dabiskums un vides
tīrība

«Šis nebija mans pirmais brauciens uz Somiju, bet tas
nostiprināja jau iepriekš radušos priekšstatu par šo zemi – te
dzīvo nosvērti, līdzsvaroti cilvēki, kuri prot sadzīvot ar dabu un
rūpējas par tās saglabāšanu. Lielveikalos redzējām tukšo PET pudeļu
un skārdeņu nodošanas automātus, reizēm pie tiem pat bija rindas!
Somi ļoti mīl dzīvniekus. Nezinu gan oficiālo statistiku, bet
izskatījās, ka gandrīz katrai otrajai ģimenei pieder suns. Suņus
sastapām visur – labi koptus, ar dzīvi apmierinātus, saimnieku
pavadībā tie baudīja vasaras priekus,» stāsta Dzintra, piebilstot,
ka dienas Somijā aizritējušas ļoti ātri un arī prāmis ceļojuma
noslēgumā ekskursantus Tallinā «atšūpināja» vien dažu stundu laikā.
«Un tad jau cik tad tur tālu līdz Rīgai… Pat neliels ceļojums
ievērojami izdaiļo dzīvi un rada daudz pozitīvu emociju,»
pārliecināta ir Dzintra, kura ik gadu cenšas kaut kur «izrauties» –
kaut vai tepat, pa Latviju.

Foto: no Dz.Pungas personīgā arhīva

 

Par sadaļu «Jelgavnieki ceļo»:

Aicinām arī citus jelgavniekus iesūtīt savus ceļojumu aprakstus,
kas varētu iedvesmot un arī palīdzēt saplānot savu ceļojumu citiem
ceļot gribētājiem. Turklāt nav svarīgi, vai ceļojums bijis tāls un
eksotisks, vai iepazīti tepat netālie Latvijas novadi vai
kaimiņzemes. Ne jau no kilometru skaita ir atkarīgs, vai ceļojums
izdodas, vai ne?

Savus ceļojumu aprakstus ar foto un savu kontaktinformāciju
jelgavnieki aicināti sūtīt uz e-pastu ligita.vaita@info.jelgava.lv.
Stāstus publicēsim portālā sadaļā «Jelgavnieki ceļo».