Šodien Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā (ZRKAC) pulcējās vairāk nekā simts interesentu, lai vērotu Japānas ziedu kārtošanas mākslas ikebanas demonstrāciju. Apmeklētāji atzīst: «Cik gan interesanti – materiālus, ko mēs uzskatām par gandrīz nederīgiem, spārdām ar kājām, japāņi izmanto, lai radītu skaistumu. Vai iedomātos ziedu kompozīcijā ielikt nosalušu un sakaltušu kastaņa lapu?»
Ritma Gaidamoviča
Šo paraugstundu, kā prasmīgas ikebanas meistares Midori Jamadas rokās jaunu veidolu iegūst ziedi un augi, jelgavniekiem piedāvāja Japānas vēstniecība Latvijā. Meistare skatītāju priekšā radīja astoņas dažādas ikebanas kompozīcijas, izklāstot aspektus, kas jāievēro, kārtojot ziedus pēc viņu tradīcijām, kā arī dalījās faktos par kultūru un dzīvi Japānā. «Ike» japāņu valodā nozīmē dzīvs, līdz ar to ikebana ir dzīvo ziedu salikums, kas sākotnēji tika veidots altāra priekšā un līdz 18. gadsimtam ziedu kompozīcijas kārtošanai bija reliģiska nozīme. Tās veidoja tikai vīrieši, bet no 19. gadsimta aktīvi ar ikebanu nodarbojas arī sievietes. Meistare gan atzina, ka pēdējā laikā ļoti grūti veidot ziedu kompozīcijas, tās jāveido ļoti mazas, jo mūsdienu mājas kļuvušas šaurākas un nav vietas. «Pat televizors, kur agrāk bieži lika kompozīcijas kļuvis pavisam plāns,» piebilda meistare.
Lai gan pēc tradīcijām ikebanas veidoja no priežu zariem, tiesa, izmantojot ne vairāk kā piecu sugu zarus vienā kompozīcijā, šodien tiek izmantots teju viss. «Šodien Japānā nedrīkst plēst zarus no koka, par to var piemērot sodu. Tie ir jāpērk un, piemēram, priedes zari var maksāt pat 100 dolārus. Tie ir dārgi, līdz ar to izmantojam augus, kas vieglāk iegūstami,» tā M.Jamada, uzsverot, ka jebkuram augam ir savs skaistums un izmantot var visu. To viņa centās pierādīt arī šodien. Kompozīcijās tika izmantotas kastaņu, kļavu lapas, tie paši miķelīši, vīnstīgas, dažādu krūmu zari, gerberas, rozes, dažādas dekoratīvās lapas. Meistare uzsver, lai veidotu ikebanu, nav jāpērk dārgi ziedi, bet jāiziet pie mājas dārzā un jāpaņem savas bagātības. Piemēram, vienā kompozīcijā viņa izmantoja nobrūnējušu kastaņa lapu, kura mums šķistu nelietojama, taču, savienojot to ar dzeltenām gerberām, izdevās skaista kompozīcija.
Būtiskākais, veidojot japāņu ziedu kompozīciju pēc rika stila, kas ir tradicionālākais, jāievēro augu attiecību, kā tie salikti. Proti, attiecībai jābūt 7:5:3, lai šie trīs, piemēram, zari, veidotu trijstūri, bet pārējie ziedi vai zari, kas tiek ievietoti, tikai aizpilda kompozīciju. Lai vieglāk nostiprinātu augus, vāzē tiek ielikts kinzans – adatu spilventiņš, kurā var viegli visu iespraust. Meistare gan min, ka Latvijā tam var izmantot oāzi. Brīvajā stilā gan jāļaujas fantāzijai, bet kompozīcija būšot skaistāka, ja viena puse pilnīgāka. «Ja vīrs uzdāvina vienu rozi – kas teica, ka tā arī viena jāliek vāzē. Saspraudiet tai klāt kādus zariņus, lapas un sanāks skaista kompozīcija,» tā meistare.
Vienā kompozīcijā izmantotas arī hortenzijas, par kurām meistare zina teikt, ka Japānā šos ziedus neliek darba kabinetos, jo tas tiek saukts par ļoti mainīgu augu, kas maina krāsu. Līdz ar to uzskats tāds, ja kabinetā, kur ir šie ziedi, noslēgts līgums, tam nebūs paliekoša spēka.
Meistare stāsta, ka atšķirībā no latviešu pušķiem, kas ir ļoti piepildīti, ziedi sablīvēti, ikebanā ļoti svarīga ir telpa starp augiem. Augiem jābūt apkārt brīvībai un ieteicams izmantot ne vairāk kā piecu krāsu augus kompozīcijā.
Tiesa, japāņi paši nekādi dižie ziedu dāvinātāji nav, jo uzskata, ka manta vai nauda ir vērtīgāka un noderīgākā. Piemēram, tur ziedus uz slimnīcu nest kategoriski aizliegts, jo tie kādam var izraisīt alerģiju. Viņiem ir teiciens: labākas par ziediem ir saldās kūciņas. Bet, ja dāvina ziedus uz svētkiem, tāpat kā mēs, ievēro nepāra skaitli. Tas atspoguļojoties, arī dāvinot naudu, proti, labāk dāvināt 300 dolārus, ne 200.
Uzrunātās jelgavniece pēc demonstrācijas neslēpa pārsteigumu par materiālu izvēli kompozīciju veidošanā. «Manuprāt, latviešiem nav tuvs tas ziedu izkārtojums – mums patīk bagātīgas, piepildītas kompozīcijas, bet te ir plašumi un brīvs. Taču patīkami bija vērot to, ka lietas, ko mēs kājām mīdām, viņi uzskata pat ļoti derīgu materiālu, ko var izmantot, radot mākslu,» tā Anda Petrova. «Mani piesaistīja kompozīcijas veidošanas proporcijas un patiesībā, ja paskatāmies dabā, tā arī ir ievērojusi tās. Un to jau japāņi cenšas ielikt kompozīcijā – dabiskumu un vienkāršību. Mēs parasti cenšamies visu tik ļoti pareizi, akurāti ielikt kompozīcijā, taču viņi pieiet brīvi, lai ir kā dabā,» tā Dace Ķince.
Ikebanas – Japānas ziedu kārtošanas mākslas – sekotāji uzskata: ziedi ir ne vien skaisti, bet tie spēj arī atspoguļot laika plūdumu un cilvēku sirdīs mītošās jūtas. Sajūtot augu vārdos neizteikto vēstījumu un klusās kustības, meistari pastiprina mūsu iespaidus ar formas, sauktas par ikebanu, palīdzību.
Foto: Ivars Veiliņš
17.2 °C,
5.2 m/s,
89.3 % 
17.2 °C,
5.2 m/s,
89.3 %