Pirmā rīcība, kas jāzina, uz ielas redzot klaiņojošu, ievainotu, arī mirušu dzīvnieku, ir zvans pa tālruni 8787 Pašvaldības operatīvās informācijas centram(POIC), uzsver «Pilsētsaimniecībā». POIC dispečers palīdzēs novērtēt situāciju un saprast, kā operatīvi rīkoties attiecīgajā situācijā. Ievietojot dzīvnieka attēlu sociālajos medijos, bet par to neziņojot POIC, dzīvnieka saimnieka atrašana var būt ievērojami grūtāka.
www.jelgavasvestnesis.lv
«Nereti cilvēki nezina, kā rīkoties. Un kāds nesens gadījums pierāda, ka rīkojas arī ačgārni,» norāda pašvaldības iestādes «Pilsētsaimniecība» Apsaimniekošanas nodaļā. Kādā no brīvdienām portāls www.jelgavasvestnesis.lv pamanīja, ka kāda jelgavniece informāciju par pilsētā klaiņojošu kucēnu ierakstīja «Facebook» lapā «Jelgavas andele», ko būtībā nejaušā kārtā pamanīja atbildīgie speciālisti. Šoreiz viss beidzās labi, jo uz šo ierakstu varēja operatīvi noreaģēt un dzīvnieku ķērāju izsaukt, tomēr citkārt var paiet vairākas stundas vai pat dienas, kad kāds no atbildīgajiem dienestiem šādu informāciju uzzinātu. Tāpēc, ja vien cilvēki vēlas palīdzēt, vissvarīgākais ir uzreiz paziņot par klaiņojošu, ievainotu vai arī mirušu dzīvnieku POIC, nevis publicēt sociālajos tīklos, cerībā, ka kāds to pamanīs un informāciju nodos dienestiem pastarpināti.
Tieši tāda pati rīcība – zvans uz POIC pa tālruni 8787 – ir svarīga, ja kādam pašam ir pazudis dzīvnieks. «Dispečers vienmēr izdomās, ko darīt tālāk. Pat, ja būs netipiska situācija un dispečers pats uzreiz nezinās, kā rīkoties, viņš vadīsies vai nu pēc īpašas instrukcijas vai sazināsies ar speciālistiem konsultācijai, piemēram, ar «Pilsētsaimniecības» speciālistiem, policiju vai Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Tomēr ar POIC palīdzību dienesti tiks sakoordinēti visātrāk, kas nereti var būt izšķiroši,» skaidro«Pilsētsaimniecībā».
Mēdz būt gadījumi, kad iedzīvotāji nevēlas, lai noklīdušais dzīvnieks nonāk patversmē un uz laiku, līdz atradīsies īstais saimnieks, izvēlas parūpēties par to pats. «Mums ir bijuši gadījumi, kad iedzīvotājs patur suni, atstājot kontaktus, ja gadījumā uzrodas īstais saimnieks. Protams, tā var darīt, tomēr arī par šādu rīcību vēlams informēt POIC, lai saimnieki savu pazudušo dzīvnieku varētu atrast,» tā speciāliste.
Konkrētā portāla www.jelgavasvestnesis.lv novērotā situācija notika svētku brīvdienās, tomēr «Pilsētsaimniecībā» uzsver – nekādi svētki un brīvdienas nav arguments, lai iedzīvotāju sniegto informāciju ignorētu. «Gan POIC, gan pašvaldības policija strādā visu diennakti, tāpēc, ja dzīvnieku ķērājs, ar ko pašvaldībai noslēgts līgums, uz notikuma vietu nevar izbraukt stundas laikā, tiek sūtīta Pašvaldības policija. Arī dzīvnieku patversmē kāds dežurants ir visu diennakti,» norāda speciāliste.
Konkrētais gadījums atspoguļoja arī cilvēku aizspriedumus un nezināšanu par dzīvnieku patversmes darbu, jo nereti izskan pieņēmums, ka dzīvnieks patversmē tiek turēts tikai divas nedēļas, bet tad tiekot iemidzināts, tomēr tā nav precīza informācija. ««Maģiskās» divas nedēļas, ko tik daudzi piesauc, runājot par patversmi, ir laiks, kurā dzīvnieka uzturēšanās izdevumus patversmē vai ārstēšanu veterinārajā klīnikā sedz pašvaldība, kā arī dzīvnieku nenodod tālākai adopcijai, ar cerību, ka atradīsies īstais saimnieks. Ja divu nedēļu laikā saimnieks nepiesakās, dzīvnieku var adoptēt cits saimnieks,» skaidro «Pilsētsaimniecībā».
Jāpiebilst, ka klaiņojošu dzīvnieku izķeršana pilsētā notiek kontrolēti un saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ievērojot dzīvnieku labturības prasības. Dzīvnieka īpašnieka turētāja tiesības un pienākumus nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.266 «Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai». Cita starpā noteikumi nosaka, ka, iegādājoties mājas (istabas) dzīvnieku, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs uzņemas atbildību par dzīvnieka labturības prasību ievērošanu, nepieļaut tā klaiņošanu, kā arī nodrošina dzīvnieka meklēšanu, ja tas ir noklīdis un apbedīšanu, ja tas gājis bojā.
Ilustrācija: JV