Kultūra

«Vajag domāt par savu ģimeni, bērniem, tuvākajiem. Pasaules lāpīšanā nevajag iejaukties. Katra latviešu ģimene – turēsimies kā cietoksnis!» Un neprasīsim Dieviņam lūgšanās: dod, dod, dod… Vajag ar pateicību – ar pateicību, ka esam sanākuši kopā, ka varam skatu vērst uz debesīm. Dieviņš mūs visus mīļo,» Trešajā adventes svētdienā uzrunājot jelgavniekus, aicināja pazīstamais un visu paaudžu mīlētais kinorežisors Jānis Streičs sarunu vakarā «Advente ir laiks pacelt acis uz debesīm».

Turpinot Pirmajā adventē aizsākto tradīciju ik adventes
svētdienu aizvadīt sarunās, kas bagātina dvēseli, 13. decembra
sarunu vakarā Svētās Trīsvienības baznīcas tornī pārdomās dalījās
J.Streičs – kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs,
publicists un, kā pats piebilda, galdnieks: «Daudz laika tam
neatliek, bet, kad tieku pie saviem instrumentiem, sirds priekā
iesmeldzas…»

Savu vēstījumu viņš sāka, atgādinot par nolieguma maģiju un
spēku, akcentējot, ka cilvēka zemapziņa ir mūsu debesis un elle:
«Ja gribat kaut ko panākt, nelietojiet noliegumu, jo zemapziņa
noliegumu nepieņem! Ja sieva vīram teiks: nedzer! – viņš dzers; ja
nodomāsi: ka tikai es to neaizmirstu! – aizmirsīsi! Tas ir zelta
likums, kuru, kaut ļoti labi zinu, pats esmu pārkāpis un izjutis tā
sekas. Domai vajag atrast citu formulējumu – bez nolieguma,» tā
J.Streičs, smejot, ka lielisks piemērs nolieguma maģijai ir runas
svinīgos pasākumos: tiklīdz runātājs pasaka: «es gari nerunāšu», tā
uzruna krietni ievelkas.

Taču vienlaicīgi viņš vērsa uzmanību uz to, ka astoņi no Dieva
baušļiem ir nolieguma formā, bet tikai divi – apstiprinoši.
«Dieviņš grib, lai mums būtu labāk, tāpēc, manuprāt, aizlieguma
baušļi apliecina, ka dzīve ir eksāmens. Katrs no šiem baušļiem ir
aicinājums uz kārdinājumu, pārbaudījums, un tikai no mums atkarīgs,
vai šo dzīves eksāmenu izturēsim,» tā viņš, spriežot, ka bauslis
«Tev būs savu tēvu un māti godāt» ir apstiprinošais, lai nezūd
dzimta un cilvēce, bet «Tev būs svēto dienu svētīt» – lai mēs būtu
garā veseli.

Streiča kungs aicināja atbrīvoties no leģendas, ka latvieši ir
skaudīgi, ka latvietim labākais ēdiens ir otrs latvietis,
apzināties, ka mēs esam garā stipra tauta. «Tā mūsu latviskā
pieticība, tas kalpa sindroms ir jāpārvar!» tā viņš, piebilstot, ka
viņam ir arī sāpīgi brīžos, kad mēs par sevi runājam kā par mazu
tautu. Viņaprāt, jēdzienu «maza tauta» var lietot, «ja vajag runāt
par lielgabala gaļu». «Jā, mūsu valsts ir maza, bet tauta ir Dieva
dots jēdziens. Gara ziņā – kā virzība uz priekšu, kā gaita – mūsu
tauta ir liela!» pārliecināts kinorežisors, par savu tautu runājot,
aicinot atturēties no «mēs, kaut maza tauta…» un līdzīgām frāzēm.
«Stāvi ar savu pašcieņu!» J.Streičs aicināja ar lepnumu novērtēt
to, kas mums dots, lepoties ar to.

Viņš sprieda, ka šobrīd daudzi pārāk lielu uzmanību pievērš
tradīcijām. īstas mocības viņam sagādājot, piemēram, grāmatu
atvēršas svētki, kad tā vietā, lai izmantotu sniegto iespēju
satikties un savā starpā sarunāties, notiek «ražošanas apspriedes»,
lai noskaidrotu, kā radās doma par grāmatu, cik viegli vai grūti tā
tapa… «Bet tām lietām jāpieiet vienkāršāk! Jābūt sirsnīgākiem un
patiesākiem,» tā viņš, dodot padomu vienkāršību un sirsnību
saglabāt arī tad, kad jāsaka kāda runa – tai nevajadzētu būt garai
un «dzejnieka vārdiem», bet gan no sirds teiktai, piemēram,
atsaucot atmiņā kādu spilgtu gadījumu, kāpēc šis cilvēks tev ir tik
ļoti īpašs. «Saprotiet – jubilejās tam sveicējam viss iet gar
ausīm!» atklāts ir Streičs, atceroties, kā savā 60 gadu jubilejā
garo runu dēļ palaidis garām pat to, ka viens no sveicējiem bija
viņa draugs Pauls Putniņš. Tāpat lielos pasākumos viņš aicina
izvairīties no ziedu dāvināšanas un atceras, kā savulaik, rīkojot
godināšanas jubilejas pasākumu Vijai Artmanei un Eduardam Pāvulam,
puķu dāvināšanas vietā «izsitis cauri» ziedojumus: Artmanei –
krāsainiem stikliem verandā, Pāvulam – pirtiņai. «Apsveicēji
ziedojumus dāsni sameta, un gan veranda, gan pirtiņa izdevās, kā
iecerēts.»

Šajā sarunu vakarā J.Streičs par kino tikpat kā nerunāja: «Par
kino – neprasiet. Negribu. Lai jaunie strādā…» Taču sarunas gaitā
viņš atkal un atkal pievērsās ģimenes vērtībām, atgādinot: tieši
ģimene ir tā, kas jāsargā visvairāk…

Jāatgādina, ka šogad katra adventes svētdiena Svētās
Trīsvienības tornī tiek pavadīta sarunu vakaros, kad kopā ar
īpašajiem vakara viesiem iespējams doties pārdomu pasaulē par
dvēseliskām un cilvēciskām vērtībām un svētku būtību. Ceturtajā
adventē, 20. decembrī, notiks sarunu vakars ar Jelgavas Svētās
Annas baznīcas mācītāju Kasparu Kovaļovu. Ieeja – bez maksas.

Foto: Jelgavas reģionālais Tūrisma centrs