18.5 °C, 1.8 m/s, 94.2 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraIzstāde ļauj ielūkoties 200 gadu senā pagātnē
Izstāde ļauj ielūkoties 200 gadu senā pagātnē
18/12/2015

Atzīmējot Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības 200 gadu jubileju, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā atklāta Kurzemes vācbaltu autoru darbu izstāde «Kurzemes albums». Tajā apskatāmi apmēram 80 unikāli Mūkusalas mākslas salona kolekcijas 18. gadsimta beigu līdz 19. gadsimta pirmās puses zīmējumi.

Izstādes atklāšanas pasākumā stāstniece un albuma pētniece
Mg.art. Edvarda Šmite sniedza priekšlasījumu par izzināto, ļaujot
klātesošajiem izprast albumā minēto personu un dzimtu likteņus, to
saistību ar Kurzemi un Jelgavu, kā arī palīdzot novērtēt šo darbu
kultūrvēsturisko nozīmi. Viņa atklāja, ka eksponētie darbi reiz
bijuši ievietoti kādas ģimenes piemiņas albumā un vēl joprojām ir
saglabājušies, izpētes gaitā gūstot nosaukumu «Kurzemes albums».
Pēc ierakstiem, kas tajā veikti, vēsturnieki spriež, ka tā
piederība ir Jelgavai. Tajā ir, piemēram, Johana Gotlība Groškes,
kurš bija Kurzemes un Zemgales hercogistes galma ārsts, mākslas
darbs, viņa meitu un arī meitu ģimenes locekļu, kā arī citu personu
ieraksti un zīmējumi. Gorškes ir pilsoniskas izcelsmes dzimta, kas
vairāk nekā gadsimtu saistīta ar Kurzemi. Līdz ar citām tradīcijām
šajā dzimtā no paaudzes paaudzē pārmantota arī interese par
tēlotājmākslu, kas ietvērusi gan personīgus kontaktus ar
māksliniekiem, gleznu kolekcijas veidošanu un darbu pasūtīšanu, gan
arī zīmētprasmes apguvi un radošo darbību amatieru līmenī. Albumā
daļa darbu ir anonīmi, citi signēti ar monogrammām, bet daļa darbu
tikuši parakstīti vai arī tiem papildus norādīti autori. Daļa darbu
veikti ar zīmuli, daļa – ar akvareļu krāsām.

«Kurzemes albuma» lapas uzskatāmi rāda, ka bīdermeijera gaisotne
gluži paradoksālā kārtā ietekmējusi arī sabiedrības augstāko slāņu
– muižniecības un literātu – priekšstatus par ētiskām un estētiskām
vērtībām. Albums kopumā un ar to saistītās personas ļauj gūt
fragmentāru priekšstatu par dzīvi baltvācu sabiedrībā un ģimenē
pirms gadiem simt piecdesmit, stāsta muzeja direktores vietniece
darbā ar sabiedrību Marija Kaupere.

Būtiski, ka visi izstādē eksponētie darbi izstādē ir eksponēti
pirmo reizi. Izstāde Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas
muzejā būs skatāma līdz 27. martam.

Foto: Raitis Supe